Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9848586t1h2fb1.jpg)
Kā zināms, sērijveida dzīvokļu cenas lēnām, bet nenovēršami krītas — gada laikā vairāk nekā par 25% (dažādu NĪ kompāniju dati atšķiras), pašlaik sasniedzot vidēji 1250 eiro/kv.m. «Global Property Guide» pētījumā pat uzsvērts, ka mājokļu cenu kritums Latvijā ir straujākais pasaulē. Turklāt dzīvokļi sērijveida mājās tiek uzskatīti par visai riskantu īpašumu segmentu, īpaši, ņemot vērā ēku stāvokli un paredzēto kalpošanas ilgumu. Tā kā liela daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo, kā arī jaunu dzīvokli var atļauties pirkt tieši paneļmājā, būtisks ir jautājums, vai tiešām padomju laikā celto namu stāvoklis ir tik kritisks.
Šajā sakarā «Nams24» piedāvā iepazīties ar Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (līdz 31.12.2007. v/a «Mājokļu aģentūra») veikto pētījumu par vairāku sēriju dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli. 2005. un 2006. gadā tika apskatītas riska grupas jeb pagājušā gadsimta 70. gados celtās 103., 602., 467., 318. sērijas mājas dažādās Latvijas pilsētās: Rīgā, Olainē, Preiļos, Madonā, Liepājā, Ogrē, Valmierā, Talsos un citur. Pētījuma galvenais mērķis — noteikt paneļu māju reālo tehnisko stāvokli, uz kā pamata izstrādāt atzinumu par ēku iespējamo kalpošanas ilgumu, kā arī pasākumu kopumu ēku ilgmūžības pagarināšanai.
Normunds Pēterkops, Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras direktors, stāsta: «Minētā daudzdzīvokļu māju tehniskā izpēte tika veikta, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas uzdevumiem. Tehniskās izpētes rezultāti un galvenie secinājumi pārskata veidā tika iesniegti Ekonomikas ministrijai, izmantoti un prezentēti semināros un konferencēs, kā arī galvenie secinājumi un apkopojumi no izpētes atzinumiem sniegti presei.»
Izpētes sēriju izvēle tika veikta, pamatojoties uz attiecīgo ēku izplatību valstī. Būtiski, ka darbs pie projekta turpinās — N. Pēterkops informē: «Šogad tiek veikta 104. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju izpēte, atlasītas sešas ēkas dažādās Latvijas pilsētās. Galvenie atlases kritēriji — pēc iespējas agrāks celšanas gads, atrašanās dažādos Latvijas reģionos (lai gan 104. sērijas ēku izplatība Latgalē ir ļoti maza) un vienāds stāvu skaits. Rezultāti un galvenie secinājumi būs zināmi rudenī.»
Izpētē iegūtie speciālistu atzinumi ir visai pozitīvi — laikus veicot ēku remontdarbus, liela daļa padomju laikā celto blokmāju var kalpot vēl vismaz gadus 100–150. Citiem vārdiem sakot, ēku ekspluatācijas laiks atkarībā no sērijas un mājas individuālā stāvokļa varētu būt ilgāks par pašlaik normās paredzētajiem 60 vai 70 gadiem, kas daudziem namiem beidzas jau pēc gadiem 20 vai 30.
Viens no svarīgākajiem secinājumiem — visām apskatītajām ēkām nav konstatēti būtiski nesošo dzelzsbetona sienu defekti un tās ir apmierinošā tehniskā stāvoklī. Arī Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras direktors atzīst, ka «būtiskas izmaiņas daudzdzīvokļu māju tehniskajā stāvoklī nav prognozējamas». Galvenie veicamie pasākumi — bojāto konstrukciju nostiprināšana, apkures, ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu nomaiņa, kā arī ēku siltināšana.
Protams, katrai sērijai ir savas pamatproblēmu zonas, arī vienas sērijas dažādu ēku stāvoklis atšķiras.
Būtiskākie novērotie trūkumi atbilstoši sērijām
103. sērija:
• Jumta pārsegums daļai ēku veidots bez mīkstā hidroizolācijas ieseguma un atsevišķās vietās sācis bojāties.
• Šķērsnesošo ķieģeļu sienās konstatēti konstruktīvi defekti, kā dēļ sienās radušās plaisas.
• Ārsienu un jumta termiskā pretestība neatbilst mūsdienu normu prasībām, lieli siltuma zudumi.
• Inženierietaišu sistēmas ir fiziski un morāli novecojušas.
• Koka logi un durvis ir zemas kvalitātes, lieli siltuma zudumi.
602. sērija:
• Dažāda līmeņa renovācijas un remonta darbu izpildes gaitā nepieciešams remontēt konsolkarnīžu bojātos iecirkņus. Plašu nodrupumu zonās iespējami drīzāk jāatjauno iekšsienu paneļu konsolkarnīzes.
• Regulāri veicamajās ēku apskatēs obligāti jāuzliek markas uz konstatētajām plaisām, tāpat arī vernjeri konstrukciju savstarpējo sajūgumu vietās — un jāveic šo defektu monitorings. Monitoringa sistēmai jābūt pieejamai arī pēc kapitālā remonta veikšanas.
• Iespējami drīzāk jānostiprina jumtu dzelzsbetona joslas, tās novietojot jeb atbīdot pareizajās vietās, ja notikusi noslīdēšana.
• No drošības viedokļa problemātiska balkonu turpmāka izmantošana.
318. sērija (pazīstama kā hruščovka):
• Visām ēkām ārsienu termiskā pretestība neatbilst mūsdienu normu prasībām. Lai samazinātu siltuma zudumus, gan ķieģeļu sienas, gan sienu paneļi papildus jāsiltina. Papildus jāievieto siltinājums virs 5. stāva pārseguma, lai samazinātu siltuma zudumu caur bēniņu pārsegumu.
• Visu ēku inženiertīklu sistēmas un iekārtas fiziski un morāli novecojušas, jānomaina.
• Ēku sākotnējie koka logi un durvis ir zemas kvalitātes, jānomaina. Jāizmanto logi, kur stiklojums veidots no stikla paketēm, bet durvis jānomaina ar blīvas konstrukcijas durvīm.
467. sērija:
• Jumta konstrukcija nenodrošina mūsdienu normām atbilstošu siltumpretestību.
• Starp ēkas logiem ievietoti koka vairogi, kas pildīti ar nekvalitatīvu stikla siltumizolācijas vati. Visām šīs sērijas dzīvojamām ēkām ārsienu termiskā pretestība neatbilst mūsdienu normu prasībām. Lai samazinātu siltuma zudumu, nepieciešams veikt šo sienu papildu siltināšanu. Vienlaikus jāveic nekvalitatīvo logu un ārdurvju nomaiņa.
• Visu ēku inženierietaišu sistēmas ir fiziski un morāli novecojušas, tās jānomaina.
Labā ziņa tiem simtiem tūkstošiem cilvēku, kas dzīvo sērijveida mājās, — lai gan ir virkne problēmu, speciālistu vērtējumā lielpaneļa māju tehniskais stāvoklis nav tik katastrofāls, kā to dažkārt pieņemts uzskatīt. Ne velti mēdza jokot, ka «padomju laika būvēs materiāli tika aprēķināti tā, lai pietiktu gan celtniecībai, gan strādniekiem».
Turklāt ir taču redzētas renovētas un siltinātas blokmājas gan Latvijā, gan citās Austrumeiropas valstīs, kas arī vizuāli izskatās pietiekami mūsdienīgi un pievilcīgi. Arī pirmskara ēkas, ja netiktu atjaunotas, nebūtu ne drošas un skaistas, ne patīkamas dzīvošanai. Bet par daudzu jauno projektu, kuriem garantijas laiks īsāks nekā ledusskapim, kalpošanas ilgumu un ekspluatācijas laikā konstatētajām problēmām rādīs laiks. Iespējams, nemaz ne tik tāls.
Nenoliedzami, problēmas paneļmājās pastāv, un tās ir pietiekami nopietnas. Apsaimniekotājiem jāizvērtē, kādi remontdarbi veicami steidzamā kārtā, kādus var mazliet atlikt. Savukārt iedzīvotājiem jārēķinās ar apsaimniekošanas maksas pieaugumu. Neskaidrs gan paliek jautājums — kā ik mēnesi saņemot no iedzīvotājiem apsaimniekošanas maksu, mājas pēdējo 20 gadu laikā tika tik lielā mērā nolaistas. Un vai kāds par to vispār atbildēs.