«Jaunā viļņa» balvas sadalītas, organizatori atvainojas skatītājiem

Uz «Neatkarīgās» jautājumu, vai organizatori nav plānojuši tiešraidē atvainoties skatītājiem par Latvijas himnu un to, ka šeit ir tikai šprotes, kuras uz maizes liek pārīti, vienu no tām daiļā dzimuma, otru — stiprā, norādīja, ka organizatori, scenāristi un vakara vadītāji izturas ar cieņu pret visiem simboliem un nevienu nav gribējuši aizskart vai ko zaimot.

«Katru vakaru pasākumi ir estrādes rāmjos. Tie ir pārpilni ar dažādiem jokiem. Un tos nevajag paskaidrot. Jebkurai valstij vajag smieties. Šajā gadījumā mēs nesmējāmies par himnu vai šprotēm, bet gan centāmies uzskatāmi pastāstīt, ko darīt, lai uzvarētu konkursā,» skaidro A. Revzins.

Pirmdienas vakarā krāšņajā noslēguma koncertā tika sadalīts 140 000 ASV dolāru lielais balvu fonds. Pirmo vietu un 70 000 dolāru ieguva duets «Giorgia» no Gruzijas, otrajā vietā atstājot Krievijas pārstāvi Īrisu, kura saņem 40 000 dolāru. Trešo vietu un 30 000 dolāru ieguva lokanais Itālijas pārstāvis Alesandro Ristori, par pieciem punktiem apsteidzot mūsu Donu. Savukārt, lai pārējie nepaliktu galīgi bešā, visi dalībnieki saņēma pa baltā zelta piekariņam no Smoļenskas briljantiem.

Organizatori solīja, ka arī nākamgad pasākums notiks Jūrmalā, nevis Sočos vai kur citur, kā baumojot medijos.

Kāds ir ieguvums no «Jaunā viļņa»?

Dzejnieks, bijušais Latvijas vēstnieks Krievijā Jānis Peters:

— Krievijā to vērtē ne ar tādu sajūsmu kā šeit. Krievi ir pieraduši, ka viņu mākslinieki daudz uzstājas gan Maskavā, gan ārpus Krievijas. Domāju, ka viņiem tas prieks varētu būt mazliet lielāks par to, ka pasākums notiek Latvijā, bijušajā padomju republikā. Ja tas notiktu Francijā, Amerikā, Vācijā, tas būtu pats par sevi saprotams, tā sauktajās lielvalstīs, tur nebūtu par ko brīnīties. Ja runājam par masu skatītājiem, ieskaitot sabiedrības eliti gan no biznesa, gan valdošajām politiskajām aprindām, tad tā ir masu mūzika. Tie cilvēki, kas Krievijā šo žanru nepieņem — augstā krievu inteliģence —, ir krietni prasīgāki nekā mūsējie. Nedomāju, ka lieli krievu rakstnieki, prozaiķi zina, ka šeit kaut kas tāds notiek. Kas attiecas uz šo gadu, tad, rupji runājot, kaut kas ir sagājis grīstē ar gaumi. Nerunājam tikai par krievu dziedātājiem. Šī attieksme un joki par nacionālajām attiecībām nav izdevušies, jo tā ir tēma, kur var asprātīgi jokot, taču viņiem tas neizdodas. Mēs atceramies, kādi tik joki bija padomju laikos sakarā ar Gruziju, Armēniju. Pat par igauņiem ir labāki joki. Scenāristi vispār nesaprot, kas ir Latvija — kaut kādu šprotu un balzama joki. Prasti joki. Taču kopumā — lai tik brauc un lai tik dzied! Mums nav žēl.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols:

— No ekonomiskā ieguvuma viedokļa, nenoliedzami, pasākums ir saistīts ar Latvijas kā zīmola popularizēšanu ne tikai Krievijā, bet arī daudzās citās valstīs, kur rāda šo pasākumu. Ja Latviju redzam kā tūrisma valsti, tad šogad ir ļoti paveicies ar laiku. Tāpat daudz darīts no Latvijas puses — atvērtas vēstniecības Gruzijā, Azerbaidžānā. Būtiski paplašināts tiešo lidojumu tīkls. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas veicina tūrismu uz Latviju. Tai skaitā ieguldījumi nekustamajā īpašumā, ne tikai tie, kas attiecas uz īpašumu iegādi, bet dažādiem SPA. Tā ir vesela industrija, kas saistīta ar sanatorijām, veselības kūrēm. Esam domājuši, kā pensionēto zviedru apdrošināšanas sistēma varētu segt viņu izdevumus veselības uzlabošanā tieši šādās vietās. Tas vistiešākajā mērā ir saistīts ar pakalpojumu eksportu. Nenoliedzami, šāds pasākums to veicina. Citas valstis cīnās par vienreizēju notikumu piesaisti, piemēram, olimpiskajām spēlēm vai uzvaru «Eirovīzijā», ko nevar plānot regulāri, šis ir pieteicis sevi kā regulārs pasākums, kas ekonomikai dara labu.