Mans tēvs dzer!

Mana lielā problēma ir tēva dzeršana. Bērnību līdz sešu gadu vecumam dzīvoju ar vecākiem. Pēc tam bijis strīds vecāku starpā, un abi izšķīrās, māte paņēma mani pie sevis. Vēlāk viņai piedzima bērns, un mani aizveda uz bērnunamu, kur nodzīvoju 3 gadus. Vēlāk mans tēvs mani paņēma, jo viņam uzradās sieviete, kas par viņu rūpējas. Tagad ar savu tēvu dzīvoju nu jau gandrīz astoņus gadus un pa šiem gadiem atklāju sava tēva LIELO PROBLĒMU — ALKOHOLISMU. Es vnk nezinu, ko darīt. Esmu domājusi pat par pašnāvību, jo kamdēļ man dzīvot, ja tēvs ir dzērājs, kurš dzeršanas brīdī domā tikai par sevi? Lieta arī tāda, ka viņš nedzer visu laiku. Viņš dzer tā periodiski — ik pēc gada, bet kopš nomira vecmāmiņa, pa šo gadu viņš jau ir dzēris trīs reizes, turklāt nesenā dzeršana bija pirms diviem mēnešiem. Es nezinu, ko darīt. Man tikai pēc trim mēnešiem būs 18. Un ko tad? Pēc likuma varu doties dzīvot viena, bet kur? Es nevēlos visu dzīvi dzīvot ar tēvu, kurš ir dzērājs, bet man viņa ir žēl. Kas ar viņu notiks, ja es aiziešu? Man sirdsapziņa neļauj neko uzsākt. Turklāt man vēl ir jāpabeidz 12. klase. Es jau pati sāku domāt par savu nākotni un secināju, ka es tuvāko 2 gadu laikā nebūšu spējīga mācīties+strādāt+vēl maksāt par dzīvokļa īri...

Sveika! Kāpēc Tu domā, ka Tev nav iespējams pašai atrisināt savas dzīves attīstību? Protams, ir. Risinājumi radīsies it kā paši no sevis, ja vien būsi nospraudusi sev mērķus. Vari studēt un dzīvot kopmītnēs, piemēram. Vari sameklēt kādu darbiņu, kas neprasa visu Tavu laiku, bet, piemēram, kādu daļu no brīvdienām. Kāpēc lai Tu to nevarētu? Vienīgā problēma, ko Tu patiešām nevari atrisināt: Tu nevari sava tēva vietā izlemt, ka viņš pārtrauks dzert vai ko citu pats mainīs savā dzīvē, jo tur nu ir vajadzīga viņa paša griba un vēlēšanās.