JL pēdējā gada laikā nav skopojušies ar pārmetumiem Birkam

Jau kopš Birka ievēlēšanas mēra amatā JL pārstāvji regulāri apgalvoja, ka «tēvzemietis» Birks sadarbojas ar kreiso opozīciju un esot kļuvis «sarkans», par ko liecinot apvienības «Saskaņas centrs» (SC) pārstāvju iecelšana dažādos amatos. To gan Rīgas mērs centīgi noliedza, aizbildinoties, ka SC noslēguši tikai sadarbības līgumu ar Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) frakciju un viņš ar «kreisajiem» nesadarbojoties.

Tad saistībā ar 2007. gada pavasara tautas nobalsošanu par apturētajiem likumiem «Grozījumi Nacionālās drošības likumā» un «Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā» JL pārmeta Birkam, ka, «tāpat kā valdība, arī Rīgas Domes mērs baidās no parakstu savākšanas un amata zaudēšanas, tāpēc informācija tiek slēpta, noklusēta vai tās vispār nav».

JL iebilda arī pret plānoto īres un apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu pašvaldības dzīvojamās mājās. JL frakcijas priekšsēdētājs Olafs Pulks (JL) pauda uzskatu, ka, «gatavojot šo lēmuma projektu, nav sauktas lietas īstajos vārdos un šādu «miglas pūšanu» iedzīvotāju acīs nevar atbalstīt. Taču ar šā jautājuma izskaidrošanu sabiedrībai nenodarbojas ne Rīgas mērs Birks, ne Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas vadība, ne visādi atbildīgie vicemēri, tas vien jau liecina par to, ka arī paši nav pārliecināti par šāda lēmuma pareizību».

Kādu laiciņu vēlāk JL vēlējās no Domes Prezidija atbrīvot viņu frakciju pametušo un TB/LNNK pusē pārgājušo Ivaru Gateru. Kad tas neizdevās, JL izplatīja paziņojumu, ka «Rīgas mērs un Domes vairākums neievēro saistošos noteikumus un neatbalsta nolikumā noteiktās tiesības».

Tāpat JL regulāri norādīja uz Birka «politiskajiem motīviem» amatu sadalē pašvaldības uzņēmumu padomēs un citur. Tas gan parasti notika tad, kad amatu zaudēja kāds no JL pārstāvjiem.

Daudz pārmetumus Birks no JL puses izpelnījās arī saistībā ar līguma noslēgšanu par «pasaulē dārgākā» jeb Dienvidu tilta būvniecību. «Tik sasteigta lēmuma pieņemšana par 313 miljoniem latu šaurā Domes koalīcijas lokā izraisa pamatotas bažas par Domes amatpersonu tiešu ieinteresētību šajā projektā. Birkam acīmredzot nerūp, kas notiks ar Rīgu pēc viņa termiņa beigām,» iepriekš norādīja JL.

Netrūka arī kaislību ap Domes Administratīvās komisijas un Kurzemes rajona izpilddirekcijas darbību. Rīgas mēram Birkam JL iesniedza lūgumu izvērtēt situāciju par Administratīvās komisijas vadītāja Jāņa Liniņa (TP) rīcību, «pieņemot darbā savus partijas biedrus bez konkursa, kā arī nosakot viņiem atalgojumus», kā arī tika pārmesta JL biedra Kārļa Bružuka (JL) «izēšana» no komisijas. Tāpat izskanēja pārmetumi par Armanda Agruma atbrīvošanu no Kurzemes rajona izpilddirektora amata.

JL frakcija centīgi pretojās Oļega Burova iecelšanai Īpašuma departamenta direktora pienākumu izpildītāja amatā un vēlāk vairākas reizes pieprasīja Birkam viņu atbrīvot no amata. Mērs to nevēlējās darīt, tādēļ JL pat piedraudēja rosināt Birka nomaiņu. Tomēr Burovs pēc kāda laika atkāpās no amata pats.

Pamatīgs konflikts starp Birku un JL frakciju izvērsās pagājušā gada 11. septembra Domes sēdē. Izskatot sēdes 29. jautājumu, Pulks apsveica «oranži sarkanās» koalīcijas paplašināšanos, uzsverot, ka Sergeja Zaļetajeva uzņemšana SC frakcijā apliecinot «tēvzemiešu» sadarbību ar «sarkanajiem». Zaļetajevs savukārt pieminēja, ka JL vēlējusies veidot koalīciju ar PCTVL.

Uzstāšanās beigās Zaļetajevs aicināja deputātus mazāk nodarboties ar politiku, bet pievērsties saimniecisku jautājumu risināšanai. Jaunā SC frakcijas pārstāvja paziņojums izraisīja manāmu jautrību Domes sēžu zālē. Pēc tam Birks kā sēdes vadītājs piebilda, ka «tas ir labs ieteikums». JL frakcija lūdza desmit minūšu pārtraukumu un pēc tā sēžu zālē vairs neatgriezās.

Kā aģentūrai LETA toreiz norādīja Pulks, Domes sēde atstāta, protestējot pret «nedemokrātisko vadības stilu». «Birks kā sēdes vadītājs nedrīkst izteikt šādus komentārus, sēdes jāvada apolitiski,» norādīja Pulks.

Pēdējā pusotra gada laikā JL frakcija vairākas reizes pauda uzskatu, ka nav pieļaujama ievērojama štatu palielināšana pašvaldības iestādēs un katras jaunas darba vietas izveide ir rūpīgi jāapsver un jāizanalizē. Tādēļ Birks tika vainots «štatu uzpūšanā» un pašvaldības līdzekļu izšķiešanā laikā, kad valstī pasludināts «taupības režīms».

No JL frakcijas priekšsēdētāja Pulka puses netrūka arī aizrādījumu Birkam par «politisko tūrismu» un «tēla spodrināšanu darba laikā», savukārt domnieks Mārtiņš Greste (JL) pauda neizpratni par Birka noraidošo attieksmi pret uzņēmējdarbības jautājumu risināšanu pilsētā.

Pēc korupcijas skandāliem JL deputāti vairākas reizes aicināja Birku novērst korupcijas riskus Pilsētas attīstības departamentā un pašvaldībā, pieprasot Rīgas mēram rīkoties, lai Domē risinātu «samilzušās korupcijas problēmas». Pēc tam JL uzsvēra, ka «Birkam jāatkāpjas no amata, jo viņš nespēj kontrolēt situāciju Domē», norādot, «ka pašvaldībā turpinās sistemātiska korupcija».

JL arī aicināja Birku nekavējoties izstrādāt kārtību bērnu un jauniešu sporta atbalstam Rīgā, izstrādāt rīcības plānu kvalitatīvu un drošu SIA «Rīgas ūdens» remontdarbu plānošanas un veikšanas nodrošināšanai un izvērtēt situāciju, kad ūdensvada avārijas dēļ bez ūdens palika lielākā daļa rīdzinieku, kā arī samazināt darbinieku skaitu un ierobežot izdevumus.

Tāpat tika nikni diskutēts par kuģošanu pilsētas kanālā. JL uzskatīja, ka lēmums saglabāt saistošajos noteikumos «Par kuģošanas līdzekļu satiksmi pilsētas kanālā» normu par kuģošanas virzienu pa straumei ir bīstams un tādēļ tūristu vizināšana Rīgas kanālā būs neiespējama. JL pieprasīja grozīt nesen pieņemtos noteikumus. Birks piekāpās, un noteikumi ārkārtas sēdē grozīti, gan tikai daļēji.

JL arī iebilda pret Rīgas kanālmalas izgaismošanas projekta lielajām izmaksām, norādot, ka «tas notiks uz izglītības projektu rēķina». Tādēļ JL prasīja Birkam skaidrot, kāpēc finansējums pilsētas izskaistināšanai tiek slēpts, pārdalot izglītības iestādēm paredzētos līdzekļus, kā arī aicināja mēru publiskot projekta tāmi.

Pulks arī pauda pārmetumus Birkam, norādot, ka «zemās grīdas tramvaju projekts Rīgai ir par dārgu un tā vietā vajadzētu vairāk domāt par dzelzceļa integrēšanu kopējā transporta shēmā». Birks pauda uzskatu, ka «Pulku piemeklējis atmiņas zudums», jo arī šīs frakcijas deputāti 2006. gadā balsojuši par zemās grīdas tramvaja projekta ieviešanu.

Vēlāk Birks pauda uzskatu, ka koalīcija varētu sadarboties ar JL frakciju, «izņemot Olafu Pulku».

Kā ziņots, pagājušajā naktī panākta vienošanās par jaunas koalīcijas izveidi Rīgas Domē. To šodien intervijās Latvijas Radio atzina JL valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle.

Jaunās koalīcijas kodolu veidos JL, LPP/LC un TB/LNNK.

Šodien paredzēts turpināt sarunas par jaunās koalīcijas veidošanu. Plānota TB/LNNK apvienotā valdes un Rīgas Domes frakcijas sēde.

Tiks risinātas sarunas ar līdzšinējo koalīcijas partneri Tautas partiju (TP) un Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP).

TB/LNNK mērķis esot izveidot vairākuma valdību, teica Zīle.

LPP/LC Rīgas Domē ir astoņi deputāti, TB/LNNK — septiņi, bet JL — deviņi deputāti. Nesen noslēgts arī TB/LNNK frakcijas sadarbības līgums ar bijušo JL deputātu Aivaru Aksenoku. Līdz ar to jaunajai koalīcijai Rīgas Domē varētu būt 25 deputātu balsis. Lai izveidotu vairākuma koalīciju, nepieciešama 31 balss, jo kopumā Rīgas Domē ir 60 deputāti.