Edmunds Krastiņš negrib uzurpēt varu

Tomēr pēc 17. jūnija notikumiem nepieciešama preambula, pirms lasīt interviju. KNAB kratīšanas laikā esot izņemts dators, E. Krastiņa mobilais telefons un daži «nenozīmīgi dokumenti», kas saistīti ar būvniecības iecerēm Dzirciema un Kuldīgas ielā. Februāra vidū KNAB par kukuļošanu aizturēja bijušo Pilsētas attīstības departamenta direktoru Vilni Štramu un departamenta darbinieku Raimondu Janitu, kurš pēc tam tika atbrīvots no amata. Martā KNAB aizturēja šā paša departamenta direktoru Pēteri Stranci. R. Janita tiek turēts aizdomās par 65 000 eiro (45 700 latu) kukuļa ņemšanu no kāda uzņēmēja saistībā ar būvprojektu Dzirciema ielā. Un viņš ir tas, kas šajā sarunā minēts atrodamies uz brīvām kājām.

Savukārt laikraksts «Diena», portāls «Delfi» un TV3 raidījums «Nekā personīga» informējis, ka zemes gabalu Mežaparkā, Rusova ielā 1, saistībā ar kura zonējuma maiņu uzņēmēja Ināra Vilkaste, iespējams, kukuļojusi domes amatpersonas, viņa pārdeva par aptuveni 30 miljoniem latu tikai divas dienas pēc tam, kad Rīgas domes deputāti bija nobalsojuši par jauno pilsētas teritorijas plānojumu, kas atļāva šajā vietā būvēt dzīvojamās mājas un palielināt stāvu augstumu. Un eksmēra Gundara Bojāra vadītā SIA «Mežaparks SPV» tika pie gandrīz 23 hektāru zemesgabala Rusova ielā, nopērkot to no I. Vilkastes. Pilsētas attīstības departaments norāda, ka apbūves nosacījumi mainīti ne tikai Vilkastes zemei, bet vienlaikus arī citām, un šī apkārtne kā viens no augstceltņu izvietojuma centriem bija paredzēta jau 1979. gadā.

Bet lemšana par strīdīgo apbūvi zaļajā teritorijā Pārdaugavā, Gregora un Kuldīgas ielā 45b, ieilgusi kopš pērnā gada. Strīdi ap SIA «Kvarta» ieceri apbūvēt šo zaļo teritoriju noveda pie Rīgas galvenā arhitekta Jāņa Dripes kolēģijas sēdē 2007. gada 7. jūnijā nolemtā — vajadzētu samazināt stāvu skaitu plānotajā daudzstāvu apbūvē. Pērn 28. augustā domes deputāti būvniecības ieceri noraidīja. Balsojumā 24 deputāti atbalstīja ieceri, 22 balsoja «pret», bet divi deputāti atturējās. Domes Juridiskā pārvalde, pārbaudot SIA «Kvarta» iebildumus, atzina, ka šajā gadījumā deputātiem būtu bijis jābalso vēlreiz. Ja arī otrajā balsojumā balsis sadalītos tāpat, būvniecības iecere būtu noraidīta. Ņemot vērā šo pārvaldes atzinumu, deputāti 11. decembrī atkārtoti balsoja par būvniecības ieceri un to savstarpējas nesaprašanās dēļ atbalstīja — daži nevarot izskaidrot, kāpēc balsojuši «par», ja īstenībā bijuši «pret». Šogad toties KNAB īslaicīgi aizturēja vai pratināja bijušo Rīgas un Jūrmalas mēru Andreju Inkuli, kurš it kā esot saistīts ar objekta Kuldīgas ielā 45b celtniecību. Viņa firmā veikta kratīšana.

— Par pilsētas attīstības plānu dzirdēti kritiski iebildumi, ka tas ir atsevišķu cilvēku biznesa plāns.

— Pilsētas plāns ir sarežģīta lieta, lai kā tu to taisītu, vienmēr būs kādi kritiski iebildumi. Bet kā ta» jūs iedomājaties — ka nekad nebūs kritiski iebildumi? Normālu pilsētas plānu nevar uztaisīt, lai nebūtu kritiski iebildumi.

— Saprotu, bet jūs teicāt — citēšu —, ka «pilsētas plāns ir detalizēti izstrādāts un mazina korupcijas risku». Šobrīd, kaut vai runājot par Vilkasti, Bojāru un Rusova ielu 1, šis detalizēti izstrādātais pilsētas plāns tieši liecina par korupcijas risku.

— Kāds tur risks ir? Kur tur ir risks?

— Tika mainīts zonējums, ja nekļūdos.

— Bet tad tas ir izmainīts un viss!

— Vilkastei par labu. Vai Bojāram par labu...

— To es nezinu, kāds man sakars ar Bojāru?

— Jūs esat atbildīgs par pilsētas attīstību.

— Es vadu Pilsētas attīstības komiteju, kurā ir astoņpadsmit deputātu.

— Un neesat atbildīgs?

— Man ir viena balss.

— Jā, bet jūs vadāt taču?

— Vadīt, tas nozīmē — vadīt diskusiju.

— Tieši par Rusova ielu 1 nezinājāt, ka tur tiek izdarītas izmaiņas zonējumā?

— Nē, nezināju, es nepievērsu uzmanību katrai atsevišķai izmaiņai. Tas ir Attīstības departamenta uzdevums — apkopot visus priekšlikumus un izvērtēt no pilsētbūvnieciskā viedokļa. Es pat skaidri varu pateikt — ne es zināju, kas ir īpašnieks kurā vietā, ne es par to īpaši interesējos.

— Runājot par citām strīdīgām vietām...

— Piemēram?

— Piemēram, par Skanstes ielu. Arhitekts Jānis Krastiņš uzskata, ka tur apbūve notikusi pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem tieši par stāvu augstumu. Ko jūs varat teikt?

— Par to painteresējos būvvaldē. Protams, tur nekas nav pārkāpts! Jānim Krastiņam vienkārši ir citādi uzskati par pilsētas plānošanu. Un Jānis Krastiņš pazīstams ar to, ka viņam vienmēr ir īpašs viedoklis un pārējie viedokļi ir nesvarīgi. Krastiņa kungs ir ļoti kategorisku uzskatu pārstāvis.

— Kuldīgas ielā 45 konflikts šobrīd ir noregulēts?

— Kādā ziņā?

— Domnieki taču nezināja, par ko balso...

— Varbūt kāds nezināja, es zināju. Es atbalstu šo projektu tādā formā, kādā tas bija pēc arhitektu kolēģijas.

— Arī attiecībā uz stāvu augstumu?

— Arhitektu kolēģija prasīja samazināt stāvu augstumu.

— Tātad tur šobrīd viss ir kārtībā?

— Kādā ziņā?

— Tādā, ka investors var darīt to, ko iecerējis.

— Investors var darīt nevis to, ko viņš ir iecerējis, bet to, ko viņam ir apstiprinājusi Rīgas dome. Un Rīgas dome ir apstiprinājusi (projektu — aut.) ar arhitektu kolēģijas iebildēm, ka tās obligāti jāņem vērā. Tas nozīmē — kad viņš reāli gribēs tur kaut ko darīt, viņam būs jāiet vēlreiz ar pārstrādāto projektu uz arhitektu kolēģiju un jāuzrāda, kā viņš ņēmis vērā kolēģijas iebildumus.

— Ja šobrīd Pārdaugava tiks attīstīta tādos mērogos, kā iecerēts, vai, jūsuprāt, pilsētas attīstības plānā viss ir kārtībā ar satiksmes risinājumu?

— Plānā viss principā ir kārtībā, kārtībā nav Satiksmes departamentā. Ar plānošanu, kur kādi darbi jādara.

— Tātad ar satiksmes plūsmu uz ielām, uz tiltiem ir kārtība?

— Saprotiet, ja «Rīgas satiksme» sadarbībā ar Satiksmes departamentu ir nolēmusi apmēram simt miljonus eiro ieguldīt, lai pārbūvētu sestā tramvaja līniju, nevis lai šos simt miljonus ieguldītu, veidojot jaunu tramvaju ziemeļu–dienvidu virzienā Pārdaugavā, tad, protams, tur nekas nevar notikt.

— Pieņemu, ka jūs man tūlīt teiksiet, ka jūs atkal par to neatbildat...

— Par ko es neatbildu?

— Paskaidrošu.

— Neatbildiet manā vietā, pirms nezināt!

— Ļaujiet pabeigt! Jūs visi tomēr strādājat vienā institūcijā, ko sauc par Rīgas domi. Vai ir notikušas savstarpējas sarunas par to, kā «Rīgas satiksme» vai Satiksmes departaments var ieguldīt šos līdzekļus? Vai arī kāds lēmumu pieņem vienpersoniski un pārējos nostāda fakta priekšā?

— Es biju kategoriski pret, ka jārekonstruē Barona ielas tramvaja līnija. Neskatoties uz to, «Rīgas satiksme» nolēmusi ņemt šo simt piecdesmit miljonu eiro kredītu. Tajā pašā laikā ir pētījums par Pārdaugavu, kas saka — Pārdaugavā ir steidzami nepieciešama satiksmes infrastruktūras attīstība. Zinot, ka ir šāda situācija, «Rīgas satiksme» simt piecdesmit miljonus eiro gatavojas novirzīt Barona ielas līnijas rekonstrukcijai, kas paralizēs satiksmi, starp citu, arī šinī pilsētas daļā uz gadiem diviem. Tiek virzīts uz priekšu Sarkandaugavas satiksmes pārvads, kas domei maksā vismaz deviņdesmit miljonus latu, tā vietā, lai domātu par tiem satiksmes risinājumiem, kas vajadzīgi Pārdaugavai. Tur neviena piedāvājuma praktiski nav. Britu eksperti ir pateikuši, ka Pārdaugavā, protams, nevar attīstīt tādu būvniecību, ja tur neveic tos pasākumus, ko piedāvā viņi. Tagad gaidu, ar kādiem priekšlikumiem Satiksmes departaments nāks. Nevar vienkārši pateikt — neko nevar darīt, lai stāv Pārdaugava, kāda ir. Tur tāpat viss pamazām apstāsies arī esošo plūsmu pieauguma dēļ.

— Jūs, ja nekļūdos, arī teicāt, ka no Rīgas centra jāizvāc lielās halles.

— Kādas?

— Ķīpsalas un «Skonto».

— Par «Skonto» neko neesmu teicis.

— Tad jau LETA melo?

— LETA regulāri kaut ko pārprot. Esmu teicis — nav pareizi, ka Ķīpsalā atrodas izstāžu centrs. Nevienā pilsētā, kur tas plānots, lielie izstāžu centri neatrodas centrā, bet nomalē. Mēs tagad zinām — kad notiek koncerti vai lieli pasākumi, tur regulāri ir satiksmes sastrēgumi, rindas stāv visā tilta garumā. Bez tam Ķīpsala ir arhitektūras un pilsētbūvniecības piemineklis un tur veidojas satiksmes plūsmas, kas to apdraud. Ar varu nevaram (halli — aut.) pārcelt no turienes, bet pilsēta ilgtermiņā tam nevar piekrist.

— Ilgtermiņš — cik tas ir ilgi?

— Kamēr beidzas būves ekspluatācija, kamēr prasa kaut ko rekonstruēt. Tad, es domāju, rekonstruēt nevar ļaut, jādomā, kā izstāžu centru pārvietot Rīgas nomalē.

— Ja Torņakalnā tiks uzcelts administratīvais centrs, tas palielinās transporta plūsmu. Netālu būs arī koncertzāle un bibliotēka. Vai varat teikt, ka jau tagad tiek domāts par transporta problēmu risināšanu Pārdaugavā?

— Risinājumi tiek piedāvāti, bet tiem jābūt kompleksiem visai Pārdaugavai, nevis naudu simtiem miljoniem izmest projektos. Arī par tiem jādomā, bet tas nav prioritāri. Nevar būt kā ar Sarkandaugavas pārvadu — gabaliņu uzbūvēs un atdursies vecajā Tvaika ielā. Bibliotēkai un koncertzālei top detālplānojums, tas izstrādāts arī Torņakalnam.

— Jūs kā Pilsētas attīstības komitejas vadītājs esat nobažījies par tendenci, ka rīdzinieki pārceļas dzīvot uz piepilsētas ciematiem?

— Jā, un esmu to vairākkārt teicis. Aizvien vairāk cilvēku dzīvo Pierīgā, maksā savus nodokļus tur, bet izmanto Rīgas infrastruktūru, viņu bērni iet Rīgas bērnudārzos, par kuriem blakus esošās pašvaldības maksā trešdaļu no izmaksām. Pārējo sedz Rīga. Šie cilvēki izmanto Rīgas ielas, rada te sastrēgumus, Rīgai jāiegulda simtiem miljonu latu infrastruktūras uzlabojumos, bet valsts nedod nevienu latu. Tāda ir situācija. Rīgā draud tas pats, kas citās pasaules pilsētās — centra izdegšana. Cilvēki aiziet.

— Kāpēc Rīga viņiem nešķiet pievilcīga?

— Tāpēc, ka, no vienas puses, Rīgā ir daudzkārt grūtāk būvēties, te ir daudz dārgāka zeme. No otras puses, Rīga visu dod bez maksas: bērnudārzus, skolas.

— Kāds būtu risinājums?

— Viens: tiem, kas nedzīvo Rīgā un grib izmantot mūsu infrastruktūru, par to ir jāmaksā. Otrs: maksimāli atvieglot dzīvojamo platību būvēšanu Rīgā.

— Manuprāt, tās jau tiek būvētas un būvētas.

— Jo vairāk atvieglosim, jo vairāk dzīvos un jo lētākas cenas būs. Vai ta» kādā citā pašvaldībā notiek tādas diskusijas par dzīvojamo ēku būvniecību kā Rīgā? Kā par Kuldīgas ielu, ko jautājāt. Vienkārši būvē un viss. Rīgā notiek diskusijas, jo neviens negrib, ka viņa mājas priekšā kaut ko uzbūvē. Paies desmit divdesmit gadu, un tiem, kuri negribēja, ka viņu mājām blakus kaut ko būvē, tās mājas vienkārši sabruks. Rīga kļūs par graustu pilsētu. Kā savādāk? Kas notiks ar Ķengaragu pēc gadiem desmit, ja nekas netiks būvēts? Kad kaut ko tuvumā uzbūvē, visi ir pret. A kur ta» lai būvē? Tad jābūvē Pierīgas pagastos. Situācija ilgtermiņā Rīgai ir diezgan smaga. Ja nākamās domes nenāks ar drosmīgiem risinājumiem, bet tikai ies populisma pavadā, tad iestāsies panīkums, nevis uzplaukums.

— Nedomāju gan, ka ir vērts cerēt uz nākamajām domēm...

— Nevajag cerēt, tās domes vienkārši būs!

— ...jo ir jau šī dome.

— Šī dome ir centusies, cik iespējams, atbalstīt, lai Rīga attīstītos. Arī, iespējams, atsakot vienu otru būvniecību.

,

— Tiešām zonējums netiek mainīts tāpēc vien, lai investoram atļautu uzcelt pāris stāvus klāt, jo tā tomēr ir peļņa?

— Skaidrs, ka visi investori grib uzcelt pāris stāvus klāt! Ja jūs paskatīsieties uz pirmajiem grozījumiem, kas ir attīstības plānā, tur tikai dažās vietās atļauts stāvus pielikt klāt. Pamatā tie ir institūciju pieprasījumi.

— Kaut arī teicāt, ka LETA pārprot, es ceru — ne tagad, citējot šo ziņu aģentūru, jo tie taču ir jūsu vārdi: ja domē atklāsies vēl kādi korupcijas gadījumi, tad izmantosiet politisko atbildību un atkāpsieties?

— Tagad, protams, esmu pārdomu pilns, vērojot, ka Loskutova kungs (KNAB vadītājs — aut.) nekādi negrasās atkāpties, kaut arī viņam deguna galā ir nozagti vairāk nekā simt tūkstoši latu. Tas maina atkāpšanās latiņu. Kad es to teicu, tas bija pirms šiem notikumiem. Esmu gatavs atkāpties, protams. Atšķirībā no Loskutova.

— Gribēju jautāt par jūsu tiešo priekšnieku — Ārgaļa kungu...

— Viņš man nav tiešais priekšnieks.

— Viņš kūrē pilsētas attīstību.

— Viņš kūrē departamentu kā domes priekšsēdētāja vietnieks. Pēc likuma un domes nolikuma es Ārgaļa kungu varu izsaukt atskaitīties uz komiteju. Viņš man nav priekšnieks.*

— Jūs izsaucāt viņu atskaitīties pēc tam, kad Attīstības departamentā KNAB atklāja kukuļošanas gadījumus?

— Tur jau departamenta vadītājs jāizsauc, nevis viņš. Tur lieta bija pavisam cita.

— Pieņemu, ka tomēr nav dūmu bez uguns.

— Esmu diezgan drošs, ka tā ir.

— Jums par to ir bijusi līdzīga informācija, kāds nācis pie jums stāstīt? Vai arī jūs tāpat kā Birka kungs uzskatāt, ka sarunas pie kafijas tases nav jāņem par pilnu?

— Ir pie manis cilvēki nākuši, teikuši, bet ne man ir represīvie instrumenti, lai es to pārbaudītu. Es vienīgi varu būt uzmanīgāks, izskatot kaut kādus jautājumus, balstoties uz šādu informāciju. Es varu vienīgi procedūru uzlabot.

— Jūsuprāt, līdzšinējās KNAB sankcijas domē ir politisku mērķu inspirētas vai pamatotas?

— Kā es to varu zināt?

— Nezinu, vai jūs zināt. Es jautāju, kā jums šķiet.

— Kā man šķiet? Ir noķerts viens Attīstības departamenta darbinieks, ņemot naudu. Viņš to ir atzinis — tas ir fakts. Diemžēl šis darbinieks ir brīvībā, vairākkārt redzēts staigājam.

— Viņš taču ir slims!

— Tāpēc izlaiž, ja?

— Vai infrastruktūras maksājumos beidzot ir ieviesta kārtība?**

— Ir Rīgas domes noteikumi par infrastruktūras maksājumiem. Vienīgā nelaime — Valsts kontrole atzina, ka tie ir nelikumīgi. Rīgas dome to īpaši neapstrīdēja, bet tagad beidzot Saeima pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām un noteica, ka pašvaldības var noteikt šādus infrastruktūras maksājumus. Jaunie maksājumu saistošie noteikumi tiek gatavoti. Šādi maksājumi šobrīd ir atļauti.

— Kā tad bija — vai šie maksājumi līdz šim bija visiem vienādi un nepārprotami? Piemēram, «Merka» vadītājs Geidāns «Rīgas Balsij» teica, ka nav saprotams, cik kuram un par ko jāmaksā.

— Ir skaidrs! Rīgā maksājumi ir salīdzinoši nelieli. Neskaidrais, ko jaunajos maksājumos vajadzētu atrisināt — ja pasaka, ka maksā par satiksmi, tad tā nauda tur arī aiziet. Nevis citur, kā šobrīd. Tas paredzēts jaunajos noteikumos, tas būs.

— Maksājumi būs lielāki nekā līdz šim?

— Par to domei ir jādiskutē. Protams, kad bija būvniecības bums, visi uzskatīja, ka nu tikai jāliek maksāt! Tagad, kad būvniecība praktiski apstājusies, mēs nevarēsim atļauties to darīt, ja negribēsim pēdējos būvniekus no Rīgas aizbaidīt.

— Vai Einārs Cilinskis jūs ir uzaicinājis uz viņa vadītās Pretkorupcijas komisijas sēdi?

— Nē.

— Vēl nav?

— Ko nozīmē — vēl nav?!

— Ai, mani interesē.

— Kāpēc man tur iet? Es tur neesmu īpaši vajadzīgs!

— Viņš taču liek atskaitīties.

— Departamentiem! Nejauciet departamentus ar komitejām.

— Es jau nejaucu.

— Nē, jūs jaucat! Jūs sākāt man stāstīt, ka es vadu attīstību un lemju.

— Jūs nelemjat un neatbildat?

— Tie jautājumi, cienījamā kundze, ko es lemju, ir Attīstības komitejā dienas kārtībā. Tas ir vienīgais, ko izlemju. Protams, agrākajās domēs ir bijusi cita kārtība, kad komiteju vadītāji pretrunā ar likumu uzmetās par faktiskajiem departamentu vadītājiem. Es to nepiekopju.

— Jūs tātad esat politiskais vadītājs.***

— Kā likums paredz — pārraudzība pār departamenta darbību. Un nevis man personīgi, bet komitejai.

— Saprotu, saprotu, bet jūs tomēr esat komitejas vadītājs.

— Komitejas vadītāja funkcijas ir noteiktas — sastādīt darba kārtību un vadīt sēdi.

— Vai, cik labi!

— Kas labi?

— Tas, ko sakāt.

— Nu, bet kā? To likums nosaka! Ja es darītu savādāk, es uzurpētu varu.

— Mhm.

— Es negribu uzurpēt varu!

– Tātad atbildība par Attīstības departamenta nedarbiem, sauksim tos tā...

— ...ir departamenta vadības ziņā.

— Un kas to vadību pieskata?

— Rīgas domes priekšsēdētājs, kuram likums nosaka tiešu administratīvo varu pār darbiniekiem. Man nav varas pār darbiniekiem. Ja es kādam darbiniekam pateikšu — dari to un to, viņš mani vienkārši var pasūtīt.

— Šausmīgi... Nē, laimīga gan jums dzīve domē!

— Ļoti laba, tiešām. Gribat nākt manā vietā?

— Kāpēc ne!

— Ir iespēja. Drīz.

— ???

— Pēc gada varēsiet sēdēt manā krēslā.

* Ar 6.03.07. Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu noteikta domes priekšsēdētāja vietnieku atbildība par Rīgas pašvaldības funkciju izpildi šādās nozaru vadošajās iestādēs un sfērās — konkrēti Andrim Ārgalim Pilsētas attīstības departamentā un Rīgas pilsētas attīstībā un plānošanā.

** 16. jūnijā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, balstoties uz Rīgas tiesas apgabala prokuratūras iesniegumu, apturējis Rīgas pilsētas domes noteikumu par vienreizēju maksu pilsētas infrastruktūras attīstībai darbību, vienlaikus aicinot valdību rast risinājumu, lai pašvaldības varētu efektīvi iesaistīt privātpersonas sociālās un ekonomiskās infrastruktūras plānošanas un attīstības finansēšanas nodrošināšanā. Minētais maksājums Rīgā noteikts kā obligāts maksājums, pārkāpjot likumā «Par nodokļiem un nodevām» noteikto, jo minētais likums pašreizējā redakcijā neparedz vietējai pašvaldībai tiesības iekasēt šāda veida maksājumu. Uz to norādījusi gan Valsts kontrole, gan Rīgas tiesas apgabala prokuratūra, kas aicināja apturēt Rīgas pilsētas domes saistošo noteikumu darbību.

***Rīgas pilsētas pašvaldības nolikumā teikts: Pilsētas attīstības komitejas kompetencē ir: a) pilsētas attīstība; b) Rīgas attīstības plāns un Rīgas plānojums;

2) komitejas kontrolē ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, kā arī Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centrs. Pilsētas attīstības komiteja izvērtē priekšlikumus un sniedz atzinumus par: 1) Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas dalījumu, tā robežu grozīšanu, nosaukumu maiņu (t.sk. ielu, skvēru, parku, laukumu nosaukumu maiņu); 2) kadastrālās vērtības zonējuma robežām; 3) apbūves zonējumu un tā izmaiņām; 4) satiksmes, ielu un ceļu, sabiedriskā transporta plānošanu; 5) ostas teritorijas robežām.

***

RB jautā domes Pretkorupcijas komisijas vadītājam Eināram Cilinskim

RB: — Pēc kratīšanas Edmunda Krastiņa kabinetā izteicāties, ka šīs darbības jūs nepārsteidz. Vai ar to domājāt, ka nepārsteidz kratīšana tieši Krastiņa kunga kabinetā, vai KNAB aktivitātes tieši šajā politiskajā gaisotnē, kad Tautas partija nepārprotami izrādījusi vēlmi nomainīt Alekseju Loskutovu KNAB vadītāja amatā?

E. C.: — Nepārsteidz, ka KNAB darbības ir iesāktā turpinājums.

RB: — Vai uz Pretkorupcijas komisijas sēdēm aicināsiet tikai izpildvaras — departamentu — vadītājus, vai arī politiskās varas pārstāvjus, tai skaitā Edmundu Krastiņu un Andri Ārgali, kuru ziņā ir pilsētas attīstība?

E. C.: — Krastiņa un Ārgaļa kungi ir informēti par sēdēm, bet tuvākajā laikā netaisāmies viņu jomu skatīt. Piemēram, Dineviča kungs (vicemērs Jānis Dinevičs — aut.) regulāri nāk un citi komiteju vadītāji arī nākuši. Citi nenāk.