«Jaunie Trīs brāļi»: kultūras gaismas nesēji vai naudas tērētāji?

Uz pārmetumiem, ka Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka vēl pat nav sākta celt, bet 20 miljoni latu jau iztērēti, j3b atbild ar komplimentāru pētījumu par trīs topošo kultūras objektu — Nacionālās bibliotēkas, Laikmetīgās mākslas muzeja un Akustiskās koncertzāles — ekonomiskās atdeves analīzi. Tajā Zviedrijā strādājošais ekonomists Kārlis Gopers aplēsis, ka šo objektu būvniecība un sekmīga turpmākā darbība tuvākajos 30 gados Latvijas valstij varētu dot aptuveni 144 miljonus latu, bet 50 gados — līdz pat 220 miljonu lielus ienākumus.

Uz atgādinājumu, ka Gaismas pils pamatakmeni bija pārliecinoši solīts iemūrēt 2007. gada 18. novembrī, j3b atbild ar skaidrojumu, ka ir trīs lietas, kuru dēļ to nevarēja izdarīt: Rīgas pilsētas būvvaldē nebija saskaņots bibliotēkas tehniskais projekts; nebija līguma ar būvdarbu veicējiem; nebija parakstīts arī saistībraksts par līgumu ar būvuzraugu. To saka valsts pārvaldes iestāde, kuras tiešajos pienākumos paredzēts nodrošināt projektu būvniecības projektu plānošanu, projektēšanu, būvniecību utt.

Uz informāciju, ka šogad aprīlī veiktā aptauja liecina — Gaismas pils celtniecības atbalstītāju skaits sasniedzis zemāko līmeni kopš 1998. gada un tikai 34% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka jaunās bibliotēkas celtniecība tuvākajā laikā ir nepieciešama, j3b atbild, ka 15. maijā parakstīts līgums ar «Nacionālo būvkompāniju apvienību», kas apņēmusies nākamajos trīs gados uzbūvēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku. Būvdarbu veikšanas līguma cena ir 114,6 miljoni latu (135,2 miljoni latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli). j3b direktors Zigurds Magone priecājas, ka «līdz parakstītam līgumam ar bibliotēkas būvniekiem aģentūra ir tikusi trīs gados, un tas ir īss laiks tik vērienīga, kā arī no inženiertehnoloģiskā viedokļa sarežģīta projekta attīstīšanai līdz faktiskajai būvniecības stadijai», turklāt j3b izdevies nokaulēt summu par 6,2 miljoniem latu.

Uz neizpratni, vai nerodas šaubas, kāpēc pagājušā gada septembrī viena būvnieku apvienība iesniedza bibliotēkas celtniecības tāmi par 189 miljoniem, otra — par 139 miljoniem latu un šogad abas bija gatavas samazināt cenu attiecīgi par 70 miljoniem un 25 miljoniem latu, konkrētas atbildes nav.

Uz interesi, kāpēc netika skrupulozi izķidāts SIA «Merks» piedāvājums ietaupīt vēl 27 miljonus latu (Igaunijas būvuzņēmums AS «Merko Ehitus» 2. aprīlī oficiāli piedāvāja būvēt bibliotēkas ēku tikai par 87,6 miljoniem latu), Z. Magone publiski atbildējis, ka saukļi ir viena lieta, bet reālā naudas plūsma celtniecības laikā tikšot kontrolēta pat ar kamerām būvplacī.

Uz SIA «Merks» vadītāja Ivara Geidāna «Latvijas Avīzē» pausto atklātību, ka «neviena normāla kompānija bez iepriekšējas sagatavošanās prasīto piedāvājumu sagatavot nevarēja», ka sabiedrība par atklātību «Delna» izsūtīja piedāvājumu simt pasaulē pazīstamākajām kompānijām piedalīties šajā konkursā, bet neviens neatsaucās, ka tika pieprasīta ārkārtīgi sīka tāme u.t.jpr., j3b, izrādās, sadarbojās ar būvinženieri Guntaru Liepiņu — vienīgo ekspertu, kurš veicis bibliotēkas ēkas celtniecības tāmes ekspertīzi un kurš ilgstoši sadarbojies ar j3b, par saviem pakalpojumiem saņemot atlīdzību (Saeimas «Jaunā laika» (JL) frakcijas paziņojums, apšaubot bibliotēkas ēkas patiesās izmaksas un tāmes ekspertīzi).

,

Uz faktu, ka Gaismas pils stikla fasādes būvniecība izmaksāšot aptuveni 13 miljonus latu, Z. Magone intervijā Latvijas Radio atzina, ka nevar pateikt, kādas būs bibliotēkas būvniecības galīgās izmaksas.

Uz ziņu, ka j3b parakstījuši līgumu par 4,4 miljoniem latu ar uzņēmumu «Hill International», kas Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu līguma izpildes laikā nodrošinās autoruzraudzību un būvuzraudzību (risinās tehniskos jautājumus, kā arī uzmērīs, novērtēs un saskaņos būvnieku izpildīto darbu apjomus un izmaksas, jo līguma izpildes gaitā apmaksa tiks veikta tikai par faktiski padarītiem darbiem), uzzinām, ka līgumā paredzēta arī iespaidīga samaksa ārzemju inženieriem, ja vajadzēs veikt papildu darbus: vecākajiem inženieriem tiks maksāti 135 lati stundā, inženieriem — 120 latu, jaunākajiem inženieriem — 95 lati, bet apkalpojošajam personālam — 60 latu stundā.

Uz solījumiem, ka j3b sadarbības līgums ar sabiedrību par atklātību «Delna» nodrošinās, kā būtu loģiski, atklātību un caurspīdīgumu, «Delnas» padomes locekle Inese Voika atbildējusi — «Delnai» nav pašai nekas jākontrolē, jo tam paredzētas citas valsts iestādes. «Delnai» jānodrošina atklātība. Kā? No visiem uzņēmumiem, kas sadarbojas ar j3b, tiekot pieprasītas pretkorupcijas deklarācijas. Vērtīgs līgums — vieni nodrošina, bet jākontrolē citiem!

Vēlreiz — uz vēlmi pēc atklātības «Delna» un j3b atbildēja ar diskusiju, kurā piedalījās dažādi ar konkursiem, līgumu, celtniecību saistītu uzņēmumu un organizāciju pārstāvji. Nebija Valsts kontroles, kas tieši bija izteikusi pārmetumus j3b par izšķērdību...

Uz aizrādījumu, ka tiek apiets Publisko iepirkumu likums un kāpēc Kultūras ministrija uzskata, ka bibliotēkas celtniecība saistīta ar būtisku valsts interešu aizsardzību, tāpēc sarunas ar «Nacionālo būvkompāniju apvienību» ir slepenas, Z. Magone atbild — kaut arī likums apiets, tā principi ir ievēroti.

Uz JL bažām, ka fakti par korupcijā iesaistītiem bibliotēkas būvniekiem liecina par nopietnām problēmām j3b noslēgtajos līgumos, neseko nekas. Proti, JL izplatīja paziņojumu, ka celtniecībā iesaistītas firmas «RBS/SKALS» valdes loceklis Andris Treijs notiesāts par kukuļdošanu ar septiņu mēnešu cietumsodu, tāpēc pieprasīja kultūras ministrei Helēnai Demakovai anulēt bibliotēkas konkursa rezultātus un izsludināt jaunu konkursu. Tāpat arī JL vērsa uzmanību uz to, ka saskaņā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju «Skonto būve», kas ir viena no bibliotēkas būvniekiem, nekvalitatīvi veikusi darbus policijas vajadzībām celtajā ēkā Gaujas ielā.

Uz bijušās kultūras ministres Ingunas Rībenas teikto, kāpēc tiek apšaubīta j3b lietderība, jo sākotnēji uzsvērts, ka aģentūras vajadzībām nebūs nepieciešami budžeta līdzekļi, tomēr valsts finansējums tai ar katru gadu pieaudzis, j3b uzņem apgriezienus, piemēram, paredzot slēgt līgumu ar Francijas kompāniju «Lordeurop», par Laikmetīgās mākslas muzeja tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes konsultēšanu maksājot 78 975 latus, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Pasakā par viena tēva trim dēliem diviem bija konkrēts statuss, bet vienam — atšķirīgs. Mūsdienu jaunie trīs brāļi ir cits par citu gudrāki, attapīgāki, daiļrunīgāki un dārgāki vārda vistiešākajā nozīmē. Viņiem vēl būs visas iespējas sevi pierādīt Laikmetīgās mākslas muzeja un Akustiskās koncertzāles projektos. Cik jautājumu tad radīsies, laiks rādīs...