Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9838773t1h79af.jpg)
Šobrīd , kad lielveikali visu gadu ir pārpildīti ar dienvidos audzētajiem augļiem un dārzeņiem, mēs vairāk kā jebkad agrāk protam novērtēt tepat Latvijā audzētu gurķi vai zaļumu. Un ne jau tikai tāpēc, ka zinām, ka tam ķīmijas deva būs stipri vien mazāka kā silto zemju «iebraucējam», bet arī tāpēc, ka tā garša nespēs sacensties ne ar kādu citu kārumu. Un, lai gan mūsdienās vienmēr trūkst laika, siltumnīca arvien vairāk dārzos ir kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu.
Tur var audzēt zaļumus un dārzeņus personīgai lietošanai, skaidri zinot, kā tie audzēti un mēsloti. Ja pašam nav vēlmes vai varēšanas šādu augu māju konstruēt un būvēt, tad tā jāmeklē veikalos. Jāatzīst, ka ieguvējas ir ģimenes, kur vīrieši paši spēj uzmeistarot siltumnīcas karkasu, jo tas sanāk krietni lētāk.
Siltumnīcu veidi
Siltumnīcu formas un konstrukcijas ir visai daudzveidīgas – atbilstoši katra vēlmēm un iespējām. Ja neesat siltumnīcu speciālists , nav viegli orientēties visā piedāvājumu klāstā. Tādēļ iesākumā vajadzētu izlemt, kādiem nolūkiem siltumnīca būs paredzēta, kā arī noteikti to, cik daudz līdzekļu esat gatavi tajā ieguldīt.
Ja jums nepieciešama neliela siltumnīca pašu ģimenes vajadzībām, tad vispiemērotākais variants šādām vajadzībām ir mazdārziņa siltumnīca (3,4m plata) vai hobija tipa (4,5m platā) siltumnīca, kuras ir veidotas šādām vajadzībām.
Ja vēlaties nodarboties ar dārzeņu, puķu vai dēstu audzēšanu profesionāli, būtu vēlams izvēlēties siltumnīcas, kuras ir vismaz 6 m platas, lai audzēšanas darbs būtu pēc iespējas racionalizēts un atvieglots.
Pēc formas siltumnīcas var būt gan atsevišķi stāvošas, gan piebūvētas pie ēkas sienas vai kādas citas stabilas pamatnes. Atsevišķi stāvošajām siltumnīcām sienas var būt gan taisnas, gan arī izliektas, ar vienslīpu vai divslīpu jumtu. Vispopulārākās ir noapaļotās formas. Piebūvētā siltumnīca ir daudz šaurķa par parasto, to parasti izvēlas tad, ja tai ir atvēlēta visai minimāla platība.
Siltumnīcas novietojums
Taču svarīgi ir siltumnīcu ne tikai izgatavot vai nopirkt, bet pareizi izvēlēties tai vietu. Siltumnīcai vislabāk izvēlēties atklātu vietu aizvējā. Ja tā tiks izmantota vasarā, tās garākā ass jāorientē ziemeļu-dienvidu virzienā. Dobes jāierīko tā, lai ekonomiski izmantotu platību un varētu ērti kopt un laistīt augus.
Siltumnīcai ir jābūt iebūvētiem pamatiem, kas var būt betona kluči vai ķieģeļi atbalstam, vai arī ķieģeļu pamati visā diametrā. Vietai, kur tiek izbūvēti pamati un uzstādīta siltumnīca, ir jābūt līdzenai, lai karkass laika apstākļu ietekmē nesašķiebtos. Pirms siltumnīcas ierīkošanas, augsne jāatbrīvo no nezālēm, jo starp iestādītajiem augiem daudzgadīgās nezāles iznīcināt būs sarežģīti.
Jāatceras, ka siltumnīca nedrīkst atrasties tālu no mājas vai vietas, kur ir piekļuve ūdenim un, ja nepieciešams, elektrībai.
Jāparedz arī brīva vieta siltumnīcas priekšā - kravu iekraušanai vai izkraušanai (augsnes uzlabošanai, lakstu izvešanai). Mazākajai siltumnīcai, kas paredzēta universālai lietošanai, ir jābūt vismaz 2,5 m garai un 2 m platai.
Siltumnīcu ierīkojot vai iegādājoties, jāraugās, lai tai ir pietiekams augstums un vēdlūkas - labai gaisa apmaiņai, lai augiem nodrošinātu pareizu mikroklimatu un izvairītos no augu slimībām.
,
Siltumnīcu segumam izmanto daždus materiālus – stiklu, plēvi, polikarbonātu. Vissenākais ir stikla segums. Polikarbonāts ir salīdzinoši jaunāks, mazāk pazīstams, tāpēc pagaidām retāk izmantots seguma materiāls.
Lētākais siltumnīcu materiāls ir plēve. Atkarībā no sastāva tā var kalpot gadu divus, bet īpaši izturīgas plēves - līdz sešiem gadiem. Plēves izturīgumu nosaka tās ķīmiskais sastāvs un biezums, tās izturību paaugstina armējums. Tas, ka plēve šķiet izturīga aptaustot, vēl negarantē, ka tā būs izturīga arī āra apstākļos. Diemžēl bieži vien tiek nopirkta plēve ar cerību, ka tā kalpos daudzus gadus, bet tā sairst nepilnas sezonas laikā. Tas tāpēc, ka nespeciālists, aplūkojot plēves gabalu, nevar noteikt, cik plēve būs izturīga pret vibrācijām, temperatūras svārstībām, saules starojumu, vēja radīto nospriegojumu un citiem plēvi ārdošiem faktoriem.
Tā kā plēves siltumnīca ir lētākais siltumnīcu veids un arī izskatās kā lēta būve, tās nesošo konstrukciju veido pēc iespējas lētāku. Parasti nav lietderīgi plēves siltumnīcai rāmi veidot no koka, jo kokmateriālu cenas pēdējos gados ir ievērojami augušas un to jau var uzskatīt pat par greznību. Plēves siltumnīcai vislētākais rāmja veids ir plastmasas caurules, ko izliec arku formā.
Veidojot plēves siltumnīcu īpaši jāpiedomā, lai vietās, kur plēve pieskaras rāmim, nav asas šķautnes , jo tās var bojāt plēvi. Arī tumšs karkasa materiāls, piemēram, melnas caurules var sabojāt plēves segumu, saulē sakarstot.
Lai nodrošinātu dubultu segumu, vienu plēves kārtu var pienaglot pie stabiem un sijām koka konstrukcijas iekšpusē un otru – ārpusē. Abas plēves kārtas var atdalīt ar auklas pinumu, bet vienkāršāk izmantot burbuļplēvi. Tā ir dubultā plēve ar lieliem (apmēram 10 mm diametrā) gaisa pūslīšiem starp abām plēves kārtām. Burbuļplēves gaismas caurlaidība ir nedaudz zemāka nekā stiklam, toties kopumā dabiskais apgaismojums sanāk pat labāks nekā stikla seguma siltumnīcā, kur šproses un citi konstrukcijas elementi rada lielāku noēnojumu. Ir pārbaudīts, ka neapkurināmā siltumnīcā ar burbuļplēvi gaisa temperatūra ir par 2 – 4 °C augstāka nekā siltumnīcā, kas klāta ar vienu polietilēna plēves kārtu. Apkurināmā siltumnīcā šī starpība ir vēl izteiktāka.
Stikls ir viscaurspīdīgākais siltumnīcu stiklojuma materiāls. Labā saules gaismas caurlaidība augiem ir īpaši svarīga agros pavasaros un vēlos rudeņos, bet karstākos mēnešos saule var pat apdedzināt augu lapas. Lai izvairītos no pārkaršanas, saulainajos mēnešos stikla siltumnīcas ēno, uzklājot ēnošanas tīklu vai kaļķojot stiklojumu.
Stikls labi vada siltumu, tāpēc siltumnīca ātri atdziest. Lai to novērstu, aukstajos mēnešos nepieciešami siltumu uzturoši papildpasākumi, piemēram, siltumizolācija ar burbuļplēvi, apkure.
Parasti siltumnīcu stiklojumu veido no 4 mm bieza stikla, kāds tiek plaši lietots Austrumeiropā, tomēr siltumnīcās var izmantot arī lētāku - plāno (3 mm) stiklu, kādu izmanto profesionāli siltumnīcu būvētāji. Diemžēl mazumtirdzniecībā un stiklinieku darbnīcās plāno stiklu grūti nopirkt, jo tas nav īpaši populārs.
Izvēloties siltumnīcu no stikla, jāapzinās, ka stikls ir trausls materiāls un var tikt saplēsts, piemēram, neuzmanīgi apejoties ar darba rīkiem, arī bērni spēlējoties var kaut ko cietu iemest stiklos, trāpīt ar bumbu. Ziemā stikla jumtu var ielauzt biezs sniega slānis. Tāpēc, ja triecienu risks ir liels, ieteicams izvēlēties polikarbonāta stiklojumu. Galvenais šī materiāla trūkums – nepietiekama siltuma izolācija. Pa sīkajām spraugām starp stiklu un konstrukciju caurvējš burtiski izvelk siltumu ārā. Dārzkopības veikalos pārdošanā mēdz būt gelāns, savukārt būvmateriālu veikalos nopērkamas citas ķites – dārgākas, toties uzklāšanā parocīgākas. Tomēr praksē stikla siltumnīcām (it īpaši mazajām) ir ļoti daudz spraugu. Dažkārt, lai ietaupītu līdzekļus, stikla siltumnīcas būvē, izmantojot vecus logu rāmjus. Parasti šādi veidojumi izskatās vizuāli nepievilcīgi. Šādas siltumnīcas izgatavošanā jāiegulda daudz darba. Taču siltumnīcas būvēšana, izmantojot lietotus logus, atmaksājas, ja ir pieejams liels daudzums vienāda izmēra logu ar nebojātu stiklojumu. Ilgstoši kalpojis stikls ir grūti griežams, tas ir trausls un plīst nevis pa stikla griezēja iezīmēto līniju, bet gan haotiski plaisā.
Kaut arī polikarbonāts ir viens no dārgākajiem siltumnīcu stiklojuma veidiem, šis materiāls kļūst aizvien populārāks. Polikarbonāta popularitāti var izskaidrot ar ilgo kalpošanas laiku, labo izskatu un augstām siltumizolācijas spējām. Tas var būt bezkrāsains vai tonēts. Polikarbonāta loksnes sastāv no savstarpēji savienotām caurulītēm, kuru galus jāaiztaisa ar speciālu līmplēvi. Līmplēvi izvēlas tādu, kas var izturēt Latvijas klimata apstākļus daudzus gadus. Ja caurulīšu gali paliek vaļēji, tajās iekļūst putekļi un mitrums, kā rezultātā polikarbonāts zaudē caurspīdīgumu un iegūst dzeltenīgu vai zaļganu nokrāsu, bet vēlāk brūnu vai pat melnu. Pareizi uzklātas polikarbonāta loksnes saglabā estētisko izskatu daudzus gadus. Veidojot stiklotu siltumnīcu vai siltumnīcu no polikarbonāta loksnēm, bieži vien netiek paredzēta sniega segas slodze uz jumta. Lai sniegs neizspiestu stikla rūtis vai pat neizliektu/nesalauztu nesošo konstrukciju, vēlams jumta slīpnes veidot stāvākas un latojumu paredzēt pietiekami izturīgu.
,
Lai noteiktu to, kādai temperatūrai un mitruma režīmam ir jābūt siltumnīcā, ir nepieciešams vispirms zināt, kāda audzējamā kultūra tiks audzēta siltumnīcā. Balstoties uz informāciju, kas raksturo nepieciešamos augšanas nosacījumus, ir iespējams viegli un ātri izdarīt izvēli un siltumnīcu piederumus, kas var skart sekojošus jautājumus:
- siltumnīcas tipa izvēle - siltumnīca ar dubultplēves segumu vai vienkārtas plēves segumu;
- ventilācijas lūku (logu) daudzumu un izvietojumu siltumnīcā;
- laistāmās iekārtas vai sistēmas izvēle (atsevišķām augu kultūrām ir nepieciešamas iekaramās mobilās laistīšanas iekārtas, turpretī citām - pilienveida laistāmās sistēmas vai citas);
Laistīšana, apkure, apgaismojums
Ja siltumnīcas platība ir līdz 50 kv.m., to var aplaistīt ar lejkannu, bet labāk, protams, izmantot šļūteni. Dārzkopības preču veikalos var iegādāties dažādus šļūteņu uzgaļus, ar kuru palīdzību var mainīt strūklas formu un pilienu lielumu. Ja siltumnīca ir paredzēta dēstu audzēšanai, var noderēt arī lietus tipa laistīšana (caurules ar speciālām sprauslām, kas vienmērīgi izsmidzina ūdeni noteiktā rādiusā).
Speciālas lampas papildapgaismošanai var iegādāties būvmateriālu un dārzkopības veikalos. Papildapgaismojums nepieciešams no novembra līdz februāra vidum. Jau sākot no februāra beigām, augiem pietiek ar dabisko gaismu. Tādēļ, ja nedomājat audzēt superagros dēstus, bez papildapgaismojuma var arī iztikt.
Sarežģītāk ir ar apkuri. Labākais risinājums būtu piebūvēt siltumnīcu pie mājas sienas un ievilkt centrālo apkuri, taču parasti tas nav pieņemams. Apkurināt siltumnīcu ar taupības krāsniņu ir grūti, jo nav iespējams uzturēt vienmērīgu optimālu temperatūru. Siltuma sadali siltumnīcā var uzlabot ar ventilatoru, kas pūš siltumu tālāk no taupības krāsniņas. Var izmantot elektriskos sildītājus, bet tas ir visai dārgi.
Podiņu un dēstu kasešu, kā arī kūdras substrāta izvēle ir atkarīga no tā, kādas kultūras vēlaties audzēt. Gan podiņus un kasetes, gan speciālus kūdras substrātus dažādām augu kultūrām var iegādāties dārzkopības preču veikalos.
Kas būtu jāzin:
1. Jo platāka un garāka siltumnīca (līdz ar to lielāka), jo vienkāršāka un lētāka ir papildus nepieciešamo sistēmu uzstādīšana, laistāmo iekārtu un apkures sistēmu izveide un uzturēšana;
2. Jo lielāka siltumnīca, jo lielāks gaisa apjoms tajā - tādējādi uzlaboti apstākļi augu augšanai un augiem nepieciešamo gāzu apmaiņai;
3. Jo siltumnīca garāka, jo mazākas kļūst siltumnīcas 1 kv/m cena. Cenu samazinājums, atkarībā no siltumnīcas kopējā garuma ir izskaidrojams ar to, ka samazinās siltumnīcas galu izmaksu (tās ir dārgākas, jo ir jāapšuj ar plēvi un jāievieto vārti) īpatsvars kopējā siltumnīcas cenā.