Plēpis inficējis Fogeli ar venerisku slimību?

Divi nedēļas izdevumi vienlaikus publicēja saldsērīgas medusmēneša fotogrāfijas, bet tajā pašā laikā žurnāla «Vakara Ziņas» žurnālisti saņēma Intas palīgā saucienus.

Patlaban Inta Fogele jau otro nedēļu ārstējas slimnīcā. Kad sarunātajā laikā «VZ» ielūkojas Intas palātā, viņa pievienota kārtējai sistēmai. Nav ļauna bez laba: izrādās, Intas mamma būtu ar mieru parunāt ar «VZ». Tajā baisajā naktī, kad žurnālisti pēc Jāņa Plēpja vardarbības pret Intu zvanīja viņai un Intai pēkšņi pazuda balss, pie telefona pienāca viņas mamma. Tātad, var sacīt, mēs neklātienē jau esam pazīstami.

Sāpīgi atcerēties

Pēc sarunas ar Intas mammu kļūst skaidrs, ka arī viņai būtu vajadzīga ārstu palīdzība, jo pēc murgu nakts sirmajai kundzei spiediens lēkā kā aptracis sienāzis: te stāvus gaisā, te augšējais knapi līdz 105 iedaļām uzvelk... Tas viss pēc znota sarūpētajām atrakcijām.

Margas kundze stāsta: «Es pat nezināju, ka viņai tāds Jānis ir. Tajā dienā atnāca abi kopā un teica, ka esot vīrs un sieva. Gadu starpība? Tā bija Intas izvēle, ne mana. Pirmajā brīdī Jānis iepatīkas jebkuram. Domāju, viņš ir labs psihologs, jo ātri aptver, ar kādu cilvēku runā un kā ar viņu jārunā. Iegūst simpātijas ļoti ātri. Arī man viņš iepatikās! Es teicu: meit, nu, trakums ir izdarīts, bet, ja jums ir tik jauki abiem, lai tad ir tā! Tagad domāju: manuprāt, viņš ir hameleons.»

«VZ» painteresējās: sākumā no malas viss izskatījās kārtībā?

Intas mamma atbild: «Sākumā jā, bet tālāk gan vairs ne. Tagad man no viņa vienkārši ir bail. Es viņu iekšā vairs nelaidīšu. Es kopš tās nakts vēroju pagalmu. Tikai daļu varu pateikt, ko es redzēju. Pēc sitiena pa pakausi Intai bija lēkme. Skaidrs ir tas, ka viņš var būt mežonīgs un briesmīgs. Tikai to es varu pateikt. Tagad, pēc visa. Es nesaprotu, kā cilvēks tā var rīkoties! Tad, kad pēc sitiena pa pakausi viņa bija zaudējusi samaņu un nokritusi, visas pazīmes liecināja, ka bija sists arī pa seju... Tajā naktī, Intai runājot, pārtrūka vārdi, cik ļoti viņa bija pārbijusies. Meitas nervu sabrukums bija neaprakstāms!»

Krieviski lamājas

Intas mamma turpina: «Pēc tam es Jāni redzēju, kad viņam bija fotosesija. Jānis nāca pēc mantām, jo vajadzēja smukam būt! («VZ» ir neizpratnē, jo pēc tās nakts Inta pati zvanīja uz redakciju un atgādināja, ka ar viņas vīru ir sarunāta fotografēšanās...) Jānis atnāca. Viņš bija iereibis. Pārdzēries nebija! Tad es atstāju aizķēdētas durvis un teicu viņam tā: Jāni, man no tevis ir bail, un, lūdzu, ņem savu žaketi. Kad es pēc tam izgāju ārā, Jānis sāka rupji lamāties — sak, es nekā nezinu, es neko nesaprotu! Puisim nāca ārā tādi krievvalodīgie vārdi, kurus neatkārtošu. Man bija kauns no apkārtējiem.»

Atvadoties no Intas mammas, «VZ» paliek atbildi parādā uz viņas jautājumu: «Ko gan lai es saku par cilvēku, kurš dažbrīd nezina, ko dara?»

Šķīvītis ar zelta maliņu

Runājot ar mammu par Intas bērnību, sanāk skart sāpīgu tēmu: izrādās, arī Intas tēvs, zinātņu kandidāts, atļāvies pacelt roku pret savu sievu. Tomēr Intas mamma uzskata, ka tas ir labākais, ko viņas vīrs kopdzīves laikā izdarījis! Tas bijis punkts visam. Marga ar koferīti un meitiņu pie rokas devusies prom no tā cilvēka. Ar sāpēm balsī viņa saka: «Lai arī kā viņš tagad zārkā grozītos, man tomēr jāsaka, ka viss smagais, kas ir Intā, tas nāk no viņas tēva. Jau bijām šķīrušies, Inta gāja pirmajā klasītē. Es biju kopā ar cilvēku, ar kuru laimīgi nodzīvoju gandrīz trīsdesmit gadu! Kādā sestdienā Inta no skolas nepārnāca... Ko tādā brīdī domā vecāki, saprot visi. Pret vakaru meita laimīga pārskrēja mājās: viņu pēc stundām bija sagaidījis tētis, kas skolotāju ar sevi iepazīstinājis kā zinātņu kandidāts, Intas tēvs. Skolotāja mazo tā arī bija ar tēvu palaidusi. Mājās Inta aizgūtnēm stāstīja, kā restorānā tēvs pasniedzis meitiņai ēdienkarti un jautājis, ko jaunkundze vēlētos... Ēdiens pasniegts uz šķīvīša ar zelta maliņu! Šis cilvēks lieliski zināja, kā manipulēt ar cilvēkiem, paša bērnu ieskaitot.»

Intas mamma ir pateicīga skolotājai, kas nākamajā sestdienā, svētdienas papucīti ieraugot, Intu pavedusi sāņus, lai zinātņu kandidāts bērnu neierauga...

Sīkums, bet patīkami?

Kopš Inta ir slimnīcā, Jānis ne reizi nav par viņu painteresējies. Inta nezina, kurā pasaules malā viņas mīlošais vīrs tagad meklējams.

Inta saka: «Es viņam aizsūtīju īsziņu, ka pirms aizbraukšanas mums vajadzētu mierīgi parunāt. Pabrīdināju, ka Ēģiptē visu to vētru laikā viņš dabūjis sīku, mazu kaitīti, ar kuru pēc tam «post factum» aplipinājis arī mani. Es ar to tūlīt jau būšu tikusi galā, bet uzskatu, ka ir korekti viņu pabrīdināt, jo, ja cilvēks uz pusgadu aizbrauc uz kuģa (es skatos reāli uz lietām), viņš ar šo kaiti «apdāvinās» visas sievietes, ar kurām tur būs kopā. Būdama melnā humora piekritēja, saku, ka tā ir Jāņa papildu dāvana medus mēnesī...»

Ko Inta nespēj piedot

Intas vīrs bija klāt, kad ārsts izskaidroja, kur pēc senas sporta traumas Intas galvā ir vājā vieta. Un tonakt Jānis sitis tieši pa to...

«VZ» uzskata, ka jēdziens «mīloša sieviete» laikam ir diagnoze... Inta vēl joprojām ir pārliecināta: «Ja šis cilvēks tiktu vaļā no savām nopietnajām atkarībām, kas pilnīgi noteikti nav tikai alkohols, viņš būtu savas sievas cienīgs.»

Toties mēs pilnībā atbalstām Intas neizpratni: «Latvijas sabiedrībā valda uzskats: vīrietis, kas ir ārstējies no alkoholisma, ir varonis. Sieviete alkoholiķe ir noziedzniece. Tas ir tāpat kā teikt: piedzēries vīrietis — tas ir normāli. Piedzērusies sieviete — tās ir šausmas!»

Inta savulaik (pirms dažiem gadiem) izgāja anonīmo alkoholiķu 28 soļu programmu. Tas esot iztīrījis visas pelēkās šūnas... Arī Jānis šo programmu esot izgājis, tikai citā laikā. Intai viņš stāstījis, ka tas neesot traucējis kopā ar džekiem iet uz veikalu, un... Ne tikai ārstēties, bet arī izklaidēties. Vai tad vecāki to nezināja? Jānis man pats stāstīja, ka savā laikā tēvs viņu aizsūtījis uz ASV, uz kaut kādu rančo...»

Draudu ēnā

Inta ar «VZ» dalās savās bažās: «No visām apreibinošajām vielām, kas mūsdienās pieejamas jauniešiem, es uzskatu, ka alkohols ir tā mazāk bīstamā. Neko negribu attaisnot, bet tur lielākā vai mazākā mērā ir prognozējams rezultāts. Ja es savā laikā nebūtu strādājusi psihiatriskajā slimnīcā un nezinātu, kas ir «lomkas», tad nesaprastu, kas notika ar manu vīru «medus mēneša» laikā. Jānim uz Hurgadu līdzi bija paņemtas daudzas paciņas «Stilnox». Manā acu priekšā viņš apēda trīs šīs tabletes un no alus kausa virsū uzdzēra brendiju. Pēc tam viņš sāka sarunāties ar durvīm... Kad «Stilnox» bija apēsts, vīrs čupām rija validolu!»

Lai noklusinātu Intas sašutumu, Jāņa tēvs paziņojis, ka viņam esot kaudze kompromatu pret vedeklu, un draudējis: ja viņa atvērtu muti dzeltenajiem medijiem, viņš nopublicētu fotogrāfijas, kurās Inta (patiesībā kopā ar Jāni) redzama «atkačkā» pēc pārdzeršanās ar vīnu un šampanieti... (Gaidām fotogrāfijas! — «VZ» redakcija.) Inta precizē, ka tur bijis arī drusku viskija... Jāņa tēvs, izrādās, pārīti pats pie daktera esot aizvedis un visus rēķinus nomaksājis.

Fakts

«VZ» Jāņa vecākiem pajautāja, kā viņi vērtē dēla ģimenē radušos situāciju. Laima un Rihards Plēpji savā nostājā bija vienoti: «Par dēla privāto dzīvi nekādu komentāru nebūs!»

(Jāņa tēvs Rihards Plēpis ir uzņēmuma «Enerģija G» vadītājs. Gāzes iekārtu piegāde, uzstādīšana, projektu izstrāde, montāža, serviss un apkures iekārtu uzstādīšana ir uzņēmuma ikdiena. «Enerģija G» klientu lokā ir arī LMT un a/s «Latvijas Gāze» katlu mājas visā Latvijas teritorijā.

Pērnā gada nogalē Austrālijas Terapeitisko preparātu dienests izplatīja brīdinājumu, ka daži cilvēki, kas lieto «Stilnox» (un tieši šīs zāles kopā ar alkoholu pārmērīgi lietoja Fogeles vīrs Jānis Plēpis — «VZ»), cieš no blakusparādībām, piemēram, mēnessērdzības. Ilgstoša preparāta lietošana nereti izraisa nemieru un halucinācijas.