Protesti pret geju maršu būs nekoordinēti, sekas nav prognozējamas

Okupēs krastmalu

«Mozaīkas» iepriekš iesniegtajā dokumentā bija nepieciešami «formāli papildinājumi», kas arī veikti, neiesniedzot jaunu gājiena pieteikumu, «Neatkarīgo» informēja pilsētas izpilddirektora Andra Grīnberga preses sekretārs Uģis Vidauskis. Pēc likuma pašvaldība iebilst pret pasākuma rīkošanu var piecas darbadienas pirms tā norises, taču vismaz pagaidām domei tam nav iemesla — drošībnieki bilduši, ka viņiem nebūs problēmu tikt galā ar kārtību šajā pasākumā, kuru no vienas puses ieskaus Daugava, no otras — krastmalas koridori.

«Neatkarīgā» jau rakstīja, ka Varavīksnes maršs plānots 31. maijā no pulksten 10 līdz 12. Domāts, ka uz trešajām Draudzības dienām un praidu ieradīsies arī apmēram simt geju, lesbiešu un viņiem līdzīgo no ārzemēm. Pirmoreiz šāds gājiens notika Vecrīgā un radīja asus konfliktus, bet pērn pasākums risinājās stingri nožogotā un apsargātā Vērmanes dārzā, tāpēc iztika bez lieliem sarežģījumiem.

Iespējami smagi konflikti

Pēc neoficiālas informācijas, šoreiz esot gribēts pārcelt praidu uz vēl tālākiem rajoniem, tāpēc Vērmanes dārzā uz ātru roku pieteikti bērnu svētki, bet tiesībsargājošās institūcijas nez kāpēc piekritušas «Mozaīkas» vēlmei maršēt krastmalā. «Neatkarīgās» rīcībā ir informācija, ka par to lielu prieku pauž arī latvju skinhedi, kuriem pērn tikt klāt saviem oponentiem Vērmanes dārzā traucējis žogs, tāpēc šogad radikāļi cer uz lielāku rīcības brīvību — jau tiekot gatavoti tomāti un vēl šis tas metams.

Iepriekš protesta akcijas daudzmaz pieskatāmas padarīja «No Pride», taču «šogad neviens neko īpaši negribēja darīt un bija pat jūtams, ka nevienu nekas vairs neinteresē», uz sabiedrības pagurumu «Neatkarīgaja»i norādīja kustības aktīvists Igors Masļakovs. Pēc viņa teiktā, tikai pēdējās dienās nopraidisti aktivizējušies, taču — «ko gan nedēļas laikā var saorganizēt». I. Masļakovs pauda viedokli, ka šoreiz varbūt pat vajadzētu atstāt praidu bez ievērības, lai «[cilvēki] redz, kā tas ir, kā tas izskatās». Taču viņš arī atzina, ka daži domubiedri uzskata citādāk. «Viss var notikt: kāds grib kaut ko mest [praida dalībniekiem], cits vēl nez ko darīt,» stāstīja aktīvists. «Es tikai nesaprotu: 5–6 cilvēki dancina visu valsti. Viņi paši rada mākslīgu problēmu, pret kuru tad paši cīnās. Ārzemju organizācija [«Amnesty International»] ārzemju homoseksuālistiem dod naudu, lai viņi brauktu uz Rīgu, bet kas mums no tā?» prātoja I. Masļakovs. Šajā ziņā viņam var piekrist — pat otra seksuālās minoritātes pārstāvošā organizācija ILGA Latvija nav atbalstījusi šo gājienu. Viņš bilda, ka nopraidisti turpmāk vairāk pievērsīsies izmaiņu izstrādei likumdošanā, lai šādus gājienus izslēgtu.

Neapmierinātība arī domē

Izrādās, ka likumdošana paredz šādu gājienu aizliegšanu arī šobrīd — ja tikai ir vēlme. Kā «Neatkarīgajai» norādīja Rīgas domniece Aina Krūkle (LPP/LC), likums «Par sapulcēm, gājieniem un piketiem» paredz arī šāda veida pasākumu «ierobežošanu», lai aizsargātu sabiedrības tikumību. «Ja vienīgais, ko spējam, ir ierobežot šāda gājiena norisi no četrām stundām uz divām, tad diezgan vāji mums ir tie spēki,» pauda A. Krūkle. Pēc viņas domām, «homoseksuālu attiecību popularizēšana un prasības tās atzīt par normu degradē [sabiedrības] izpratni par normālu ģimeni».

Arī vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) vakar «kā domes priekšsēdētāja vietnieks, pilsētas patriots un kristietis» aicināja pašvaldības atbildīgās struktūrvienības nepieļaut plānoto praidu krastmalā un lemt par gājienu mazāk publiskā vietā. «11. novembra krastmalā, kas piegulst likteņupei Daugavai, līdz šim ir norisinājušies valstiski svarīgi svētki; krastmalā simboliski atrodas arī prezidenta pils. Ar krastmalu saistās vēsturiski notikumi, tā saistās ar patriotismu un vērtībām, kas vieno nāciju un ir tautas identitātes daļa,» pauž vicemērs. «Plānotais seksuālo minoritāšu gājiens, kura mērķis ir radīt ažiotāžu, 11. novembra krastmalā mestu izaicinājumu šīs vietas simboliskajai nozīmei un radītu morālu kaitējumu rīdziniekiem.»

Uz to pilsētas izpilddirektors A. Grīnbergs norāda, ka, izskatot sapulču, gājienu un piketu pieteikumus, viņš nevar vadīties no emocijām, bet gan tikai no likuma normām. No šāda aspekta vērtējot, pašvaldībai šobrīd nav iemesla aizliegt plānoto pasākumu.

***

UZZIŅAI

No likuma «Par sapulcēm, gājieniem un piketiem»

3. pants. (1) Ikvienam atbilstoši šim likumam ir tiesības organizēt miermīlīgas sapulces, gājienus un piketus, kā arī piedalīties tajos. (2) Šo tiesību izmantošanu nedrīkst pakļaut nekādiem ierobežojumiem, izņemot tos, kas ir noteikti ar likumu un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedrības drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu sabiedrības veselību un tikumību, kā arī citu cilvēku tiesības un brīvības.