Ar vienu aizbīdni pietiek Rīgas ūdenssaimniecības paralīzei

Problēmas vakar skāra patērētājus Daugavas labajā krastā, tātad – vismaz 300 000 pašvaldības uzņēmuma Rīgas ūdens (RŪ) klientus. Palikšana bez ūdens draudēja ar antisanitāru situāciju, tāpēc nav brīnums, ka dažu Rīgas skolu vadība pieņēma lēmumu sūtīt skolēnus mājās. Kā informēja domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Indra Vilde, vakar agri no rīta departaments izsūtījis izglītības iestāžu vadībai informāciju: ja ir nepietiekama ūdens piegāde, skolas direktors var nolemt sūtīt audzēkņus mājās, par to vispirms informējot departamentu. Pēc pašvaldības rīcībā esošās informācijas, šādu iespēju bija izmantojusi, piemēram, Teikas vidusskola, kas mācības pārcēlusi uz 27. maiju.

Kā informēja Veselības ministrijas preses pārstāvis Oskars Šneiders, par spīti ūdens apgādes traucējumiem lielu problēmu nav bijis. «Lielākajā daļā ārstniecības iestāžu ir pazemināts ūdensspiediens un bijuši arī īslaicīgi ūdens apgādes padeves pārtraukumi, tomēr ārstniecības iestādes medicīnisko palīdzību turpina nodrošināt, izmantojot rezerves resursus,» ziņoja ministrija. RŪ sabiedrisko attiecību speciālists Arturs Mucenieks informēja, ka, piemēram, Dzemdību namam ūdens piegādāts speciālās mucās.

Ūdenshaoss galvaspilsētā turpinājās līdz pat pusdienlaikam. Šā bardaka iemesls bija maģistrālā ūdensvada rekonstrukcijas darbu laikā Brīvības un Džutas ielas apkaimē salūzušais simtgadīgais ūdensvada aizbīdnis, kura dēļ nācās mainīt hidraulisko režīmu, līdz ar to spiediens pilsētas ūdensvadā nebija pietiekams, un ūdens piegāde bija traucēta gandrīz visā pilsētā. Taču avārija notika jau aizvakar, problēmas Daugavas labā krasta ūdenslietotājiem radās jau ceturtdien, tāpēc jo lielāks bija pārsteigums, ka 21. gadsimtā Eiropas galvaspilsētā viena (lai arī 800 milimetru diametrā) aizbīdņa bēda var radīt tik lielas problēmas.

A. Mucenieks klāstīja, ka ūdensvada bojājuma novēršana tiešām bijusi sarežģīta: nācies noslēgt bojājuma vietai apkārtējos ūdensvadus, tāpēc arī ūdenspadeve bijusi ar grūti paredzamu rezultātu. RŪ preses pārstāvim gan nācās apstiprināt Neatkarīgās aizdomas, ka remontdarbi iekavējušies tieši tik daudz, lai rīta stundās rastos problēmas: ja avārija tiktu novērsta jau ap pulksten trijiem, rīdzinieki sarežģījumus diez vai būtu pat pamanījuši, bet finišs bijis ap sešiem rītā, kad milzum daudz cilvēku jau aktīvi gaidījuši ūdens parādīšanos krānos. Rezultātā RŪ rezerves ūdens rezervuāri strauji tukšojušies, spiediens zudis, un ūdens piegāde daudzmaz normāla bijusi tikai namu pirmajos stāvos. Kamēr ūdenssistēma piepildījusies, pagājušas vairākas stundas.

Taču arī pēc situācijas normalizēšanās Rīgā bija problēmas ar ūdeni: spiediena trūkuma dēļ sausas palikušās caurules nu tika skalotas ar lielu sparu, tāpēc pilsētas centrā bija ievērojams saduļķojums, kas skāra teritoriju K. Valdemāra–Brīvības–Bruņinieku ielas apkaimē. It īpaši tas traucēja 1. slimnīcas darbu, tāpēc tur ūdensvadu skalošanai RŪ speciālisti pievērsa lielāku uzmanību. Savukārt skalošana radīja apokaliptiskas ainas uz ielām, kur vietām varēja manīt šīs ūdeņošanās sekas. Lai RŪ nelaimju uzskaitījums būtu pilnīgs, vakar vēl pamanījās plīst ūdensvads Vienības gatvē, bez ūdens atstājot apmēram desmit privātmājas.

Jāatzīst, ka arī attīstītās Eiropas valstīs nav izdomāta visaptveroša recepte, ko iesākt maģistrālo ūdensvadu remonta laikā. Piemēram, Berlīnē šādu lielu rekonstrukcijas darbu gadījumos tiek izbūvēts alternatīvs pagaidu ūdensvads, kas apiet remontējamo posmu, taču katrs pats var iedomāties, par cik tas sadārdzina darbus. Rietumeiropā ir vēl arī tāda prakse: ūdensapgādes uzņēmumam saldētavās glabājas celofāna maisos safasēts dzeramais ūdens, kas līdzīgu krīžu situācijās tiek vienkārši izdalīts cietušajā mikrorajonā.