Angļu valodā ir tāds teiciens: «Good girls go to heaven, bad girls go everywhere.» Proti, labās meitenes nokļūst debesīs, bet sliktās dodas visur. Šoreiz par sliktajām sievietēm — maitām. Par tām, kas dodas turp, kur vēlas.
Topi maita — tālu tiksi!
Runā Nemaita. Aija (41)
«Tās sapucētas smukulītes, kuras joņo apkārt, kāri skatīdamās pēc bagātākiem vīriešiem, manuprāt, nav maitas, viņas vienkārši ir sociālas prostitūtas. Merkantilas manipulatores un finansiālā labuma meklētājas. Viņas savu mīlestību, sirdi un miesu labprāt iemaina pret dažādiem taustāmiem labumiem, dzīves kvalitāti un sabiedrisko statusu.
Domāju, ka īstu maitu pievelk tikai tas, kas viņai kaut kāda iemesla dēļ šķiet vitāli nepieciešams. Naudu viņas pamanās nopelnīt pašas, jo gūst apmierinājumu no saviem personīgajiem sasniegumiem. Visticamāk, ka tāda sieviete meklē vienlīdz izaicinošu un savdabīgu vīrieti.»
Runā Maita. Vita (29)
«Manuprāt, maitas ir laimīgākas nekā kārtīgās sievietes, jo nebaidās, ka var citiem šķist sliktas. Vēl vairāk — kārtīgās meitenes nevēlas būt sliktas, arī vērtējot pašas sevi, bet maitām vērtējums no malas ir patiešām vienaldzīgs, jo viņas alkst justies labi un grib sasniegt to, ko patiešām vēlas. Viņas iet savu ceļu un par savu laimi cīnās arī ar negodīgiem līdzekļiem. Tāda var ļoti sāpināt cilvēkus, kuri nejauši patrāpās ceļā, taču var arī padarīt laimīgus tos, kas atrodas viņai blakus. Taču... tikai tad, ja pati to vēlas. Neviens viņu nepiespiedīs būt par labo un upurēt savas intereses, piemēram, ģimenes saskaņas dēļ. Protams, ka viņas ir egoistes. Taču nenoliedzami cīnītājas un stipras sievietes.
Varbūt maita nav skaistule, bet neviens nekad nepateiks, ka viņa nav pievilcīga un šarmanta.
Visticamāk, par maitām kļūst sākotnēji dumpīgās pusaudzes, kuras jau kopš mazotnes pieradušas nepaļauties tikai uz citu cilvēku atbalstu, bet cīnās par savu mērķi pašas. Kārtīgā un klusā labā skolniece diez vai kļūs par slikto meiteni.
Pieļauju, ka par rūdītām maitām var kļūt arī sievietes, kuras pārdzīvojušas lielas sāpes un nelaimes. Tad nežēlīgajai pasaulei tiek pretstatītas viņu spožās un izturīgās bruņas, lai arī sirds aiz tām ir maiga un ievainojama.
Manuprāt, maita — tā ir īpaša kompleksa pieeja dzīvei, sak, es brīdinu, nedari man pāri, jo es eju savu ceļu, arī pār līķiem, un, ja tu negribi kļūt par vienu no viņiem, netrāpies man ceļā, nu, vismaz netraucē. Tajā pašā laikā tādas sievietes var būt maigas pret bērniem, veciem cilvēkiem un dzīvniekiem.
Ja suns, kuru no ielas būs savākuši bērni, viņai patiks, tas paliks dzīvot kopā ar visiem. Taču, ja paziņa vai radinieks sāks krist uz nerviem, viņam nekavējoties tiks parādītas durvis. Arī niķīgs bērns nevis tiks kušināts, bet gan nolikts pie vietas. Paskarba attieksme vērojama arī attieksmē pret vīriešiem. Viņas var būt gan maigas un kaislīgas, gan naidpilnas un iznīcinošas.»
Kāds labums?
Maita reti nonāk konfliktā ar sevi. Viņa sev aiztaupa sāpes, kas neglābjami rodas cilvēkiem, kuri dara tā, kā būtu labāk visiem. Jāpiebilst gan, ka pats tāds darītājs tajos visos parasti nemaz neietilpst. Maita tā nerīkojas. Viņa savu darbu un nedarbu augļus izbauda pati. Protams, arī samaksā pati.