Kas strādās Rīgas domē?

Šodien O. Burovam ir pēdējā darba diena ĪD, kura vadītāja krēslā viņš paguva sabūt tikai astoņus mēnešus. Savu aiziešanu viņš pamatoja ar «politisko spiedienu un atsevišķos masu medijos organizēto nomelnojošo kampaņu». Uz departamenta vadītāja galda nobērtais dažādu publikāciju kopiju klāsts lika ticēt par «kampaņu», taču «politisko spiedienu» gan O. Burovs varēja sajust vienīgi no opozīcijā esošās partijas «Jaunais laiks» (JL) pārstāvjiem, kas visai histēriski prasīja atbrīvot no amata O. Burovu, diskusijās bieži vien balansējot uz pieklājības robežas. «Neatkarīgās» rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka savu roku O. Burova tramdīšanā pielikusi arī Tautas partija.

«Negribu ne komentēt, ne taisnoties; negribu piedalīties visā šajā politiskajā kampaņā. Esmu cilvēks ar savu veselību, ģimeni un diviem bērniem. Neuzskatu [šo soli par bēgšanu], bet pēdējā mēneša laikā bija ļoti grūti strādāt. Ja vēlēšanas notiktu rīt vai parīt, tad vēl varētu izturēt, bet vēlēšanas notiek pēc 14 mēnešiem. Ja tas, kas notika pēdējā mēnesī, notiek vēl 14 reižu, tad, atvainojiet, — es esmu tikai cilvēks,» nervozitāti ar grūtībām slēpjot, teica O. Burovs. Viņš piebilda, ka par departamentu ir radīts sabiedriskais viedoklis, ka tā «vadībai nāktos piemeklēt cilvēku no Matīsa cietuma vai Centrālcietuma — atvest deviņos no rīta un deviņos vakarā vest prom».

Pagaidām ĪD direktora pienākumus pildīs līdzšinējā vietniece, Zemju pārvaldes priekšniece Benita Prikaša. Viņa pašvaldībā strādā jau padsmit gadus un, šķiet, ir vienīgā, kuras kompetenci nav riskēts apšaubīt neviena domes sasaukuma darbības laikā. Kā informēja domes Pilsētas īpašumu un privatizācijas lietu komitejas vadītājs Andris Ameriks, uz ĪD direktora amatu tiks rīkots atklāts konkurss, kura žūrijā būs visu domes frakciju pārstāvji, izpildvaras darbinieki un juristi. O. Burova rīcību viņš vērtēja kā «drosmīgu, vīrišķīgu soli».

Protams, pavisam pretēju viedokli pauda JL, kura izteikumos par O. Burova lēmumu dominēja sakāmvārds par «suni, kas zina, ko ēdis». JL arī lūdza veikt pilnu revīziju ĪD, jo «ir aizdomas, ka departamentā notikušas nelikumīgas darbības: par iepirkumu konkursiem septiņu mēnešu laikā Iepirkumu uzraudzības birojā reģistrētas septiņas sūdzības, kas liecina, ka, iespējams, pieļauti pārkāpumi iepirkumu konkursos».

Jāpiebilst, ka joprojām nav skaidrības, kas vadīs PAD. Arī ar Komunālā departamenta darbu neapmierinātību paudis Rīgas mērs Jānis Birks, turklāt šīs institūcijas direktors Juris Kuzma jau sen izteicis vēlmi atstāt savu amatu, tikai viena bēda — neviens uz šo krēslu īpaši neraujas. Labklājības departamenta direktori Inesi Švekli gribēja atbrīvot no amata uzreiz pēc tikšanas vaļā no mēra Aivara Aksenoka (abi bija JL pārstāvji), taču viņa paguva iestāties LPP/LC. Tas gan negarantē palikšanu amatā — diezgan nīgri par I. Švekli arī pēdējā laikā izteicies vicemērs Jānis Dinevičs, kura pārraudzībā ir sociālā sfēra.

Savus vētras laikus jau pārdzīvojuši Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš (amatā no 2002. gada novembra, no darba atstādināts bija Gundara Bojāra valdīšanas laikos) un Kultūras departamenta vadītāja Diāna Čivle (no 2002. gada jūnija, ar kaut ko neiepatikās Jānim Birkam, kad vēl viņš bija vicemērs), Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta direktora krēslā pieredzējušais Guntis Helmanis sēdies pavisam nesen — novembrī (iepriekšējais direktors Elmārs Vēbers tika veiksmīgi izēsts). Ko Finanšu departamenta direktora krēslā kopš 2003. gada marta dara Kārlis Kavacs, tas, šķiet, nav skaidrs pat domes vadībai, taču viņam ir ļoti čaklas vietnieces.

Kā īpašs fenomens jāpiemin Satiksmes departamenta direktors Ivars Zarumba, kas spējis pārdzīvot visus politiskos satricinājumus kopš 1997. gada — tik augstam amatam izpildinstitūcijā tā ir mūžība. Laiku pa laikam arī par viņa darbu izskan pat ļoti asi pārmetumi, taču I. Zarumba joprojām ir amatā.