Birkam grūti laiki

Pēdējās nedēļās ar labiem vārdiem viena otras adresē neskopojas Tautas partija (TP) un «Jaunais laiks» (JL), kuru pārstāvji turklāt bilduši, ka abi šie politiskie spēki varētu ciešāk sadarboties arī Rīgas domē. Galvaspilsētas pašvaldībā tām ir lielākās frakcijas — pa deviņiem deputātiem katrā. JL gan krietni zaudējusi no savas godības (pēc vēlēšanām partijai domē bija 14 mandātu), tomēr vienalga ir vienīgais vērā ņemamais opozīcijas spēks: PCTVL vārdam svars ir tikai skaitliski (8 deputāti).

«Neatkarīgās» gūtā informācija, aptaujājot valdošās koalīcijas pārstāvjus, gan norāda uz diviem galvenajiem TP un JL tuvināšanās mērķiem. Proti — turēt saspringumā Rīgas mēru Jāni Birku un «tēvzemiešus», kā arī radināt JL «ēst no rokas». TB/LNNK frakcija ir palikusi tikai septiņu deputātu sastāvā, turklāt tā var sarukt vēl vairāk. Niecīgā pārstāvniecība un J. Birka vēlēšanās ar visiem sastrādāties «pa labam» var arī nenostrādāt. Neoficiāla informācija arī vēsta, ka opozīcijai drīz būs vēl viens iemesls izteikt pārmetumus mēram — pilsētas budžets pildoties tik slikti kā nekad agrāk.

Savukārt koķetēšana ar JL dod iespēju viņus turēt «īsā saitītē»: kā smejas koalīcijas pārstāvji, pēdējā laikā «jaunlaicieši» kļuvuši «daudz disciplinētāki un darbīgāki», turklāt TP spējuši sevi pozicionēt kā «burkāna devējus». JL kukuļošanas skandāla sakarā šobrīd diezgan uzkrītoši gandrīz ne ar vārdu nepiemin A. Ārgali vai E. Krastiņu (lai gan tieši TP vīri pārrauga pilsētas attīstības jomu), prasot atbildību no J. Birka, kā arī nepārtraukti uzklūp A. Amerikam, kura padotais, Īpašuma departamenta priekšnieka pienākumu pildītājs Oļegs Burovs vismaz oficiāli nav sasmērējies. JL ir savi mērķi: pēdējo aptauju dati liecina, ka partijas reitings ir krietni zem 5%, tātad JL steidzami jādomā par pozīciju uzlabošanu, bet, dirnot bezcerīgā opozīcijā, to izdarīt būtu grūti.

J. Birka (TB/LNNK) vadītajai koalīcijai šobrīd oficiāli ir 29 balsis: deviņas no TP, astoņas — LPP/LC, septiņas — TB/LNNK, piecas — LSDSP. Uz sadarbības līguma ar LSDSP pamata koalīcijai smagā brīdī gatavi palīdzēt arī pieci tautas kalpi no «Saskaņas centra», savukārt ar tiem gatavi vienoties divi sociālisti. Ir arī trīs neatkarīgie deputāti (divi bijušie JL pārstāvji un «tēvzemietis» Dainis Stalts), ir Modris Lujāns, kas bieži vien piesviežas vajadzīgajiem.

Tātad koalīcija var rēķināties ar 34–35 balsīm, kas it kā ir pietiekami, un JL atbalsts koalīcijai nav vajadzīgs. «Kaut kādā ziņā nav, kaut kādā ziņā ir,» viltīgi smaidot, teica TP domes frakcijas vadītājs Edmunds Krastiņš. Viņš sacīja, ka «nekādas oficiālas sarunas [par JL iespējamo iesaistīšanos koalīcijā] nav bijušas, vienkārši skatīti šādi varianti». Korupcijas skandāli krietni sašķobījuši rīdzinieku uzticību pašvaldībai, un JL piesaiste varētu arī būt viens no veidiem tās atgūšanai. «Pēc rindu attīrīšanās JL vairs nav tiem raksturīgās iezīmes sēdēt pie sētas un raudāt — nu viņi grib strādāt! Raugos uz iespējamo sadarbību krietni cerīgāk nekā pirms laika,» laipns bija kļuvis pat pret «jaunlaiciešiem» ierasti skabargainais vicemērs Andris Ārgalis (TP).

Savukārt JL frakcijas vadītājs Olafs Pulks atzīmēja, ka koalīcija «ir bankrotējusi un rīcības nespējīga», ko sekmējuši nebeidzamie korupcijas skandāli. Līdzīgu viedokli paudusi deputāte Baiba Brigmane, kas norāda, ka «valdošās koalīcijas mēģinājumi tikt galā ar korupciju ir cietuši sakāvi un nepieciešams veidot jaunu koalīciju, kuras galvenais mērķis būtu atjaunot uzticību domei pilsētnieku un sadarbības partneru acīs». O. Pulks gan atzīst, ka «deviņi deputāti nevar neko nogāzt, ja koalīcija stingri turas kopā, ja šķīst — tad gan». Pēc frakcijas vadītāja teiktā, JL koalīcijā gatavi darboties tikai uz līdzvērtīgiem principiem, ieskaitot amatu sadalījumu. «Politikā nevari īstenot savus mērķus, ja neesi amatā,» kāri pēc vadošiem posteņiem pamatoja O. Pulks.

«Politikā jau vienmēr kāds kaut ko grib vairāk, kāds mazāk; kāds grib tuvināties, kāds — attālināties,» šo situāciju ar smaidu komentēja LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Ameriks. Viņš stāstīja, ka pirms nedēļas JL esot ieradušies uz sarunām. «LPP/LC ir par stabilitāti, tāpēc prasījām definēt [sadarbības] formu: ja tā ir caur Birka gāšanu, tad nepiekrītam; ja vēlaties darboties rīdzinieku labā, mums nav iebildumu. Esam atvērti sadarbībai, bet definējiet savus nosacījumus,» šīs tikšanās sauso atlikumu rezumēja A. Ameriks.