Piemēro apcietinājumu Ivanovas slepkavības lietā aizturētajam miesassargam Vilcānam

Vilcāns ir daudzfunkcionālās halles «Arēna «Rīga»» līdzīpašnieka, nogalinātās vīra Igora Ivanova miesassargs, kurš bija arī liecinieks Ellas Ivanovas slepkavībai.

Kā aģentūru LETA informēja apcietinātā Vilcāna advokāts Juris Galejs, viņa klients netiek turēts aizdomās par slepkavību, bet gan ar to saistīto noziedzīgo darbību atbalstīšanu. Galejs norādīja, ka viņš šodienas tiesas lēmumu tuvākajā laikā noteikti pārsūdzēšot.

LETA jau ziņoja, ka policija vakar aizturēja piecas personas, kas saistītas ar šīs uzņēmējas slepkavības lietu, arī Ivanovas vīru un Vilcānu. Policija paziņoja, ka visi šie pieci aizturētie, visticamāk, ir saistīti ar iepriekšējos gados izdarītām pasūtījuma slepkavībām, kas sabiedrībā izraisījušas plašu rezonansi. Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Ints Ķuzis gan atteicās pagaidām konkretizēt, ar kurām slepkavībām šīs personas varētu būt saistītas, vien piebilstot: «Man liekas, ka ar visām skaļajām slepkavībām.»

Kā liecina ziņu aģentūras LETA arhīvā atrodamā informācija, Vilcāns ir ilggadējs Iekšlietu ministrijas struktūras darbinieks. Tā, piemēram, 2005. gadā dienu pirms valsts svētkiem 18. novembrī Vilcānam kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Inspekcijas nodaļas priekšniekam ugunsdzēsības un glābšanas dienesta majoram tika izteikta pateicība par ilggadīgu apzinīgu dienestu un lielu personīgo ieguldījumu.

Vilcāns bija arī cilvēks, kurš 2006. gada sākumā iesniedza ziņojumu iekšlietu ministram, valdībai un Ģenerālprokuratūrai par to, ka šo iestāžu amatpersonas ir apzināti maldinātas par 2006. gada janvāra sākumā notikušo ugunsgrēku Rīgā, Ķempes ielā, kur pa astotā stāva logu, glābjoties no liesmām, izlēca pieci cilvēki, no kuriem četri gāja bojā.

Visa sniegtā informācija un secinājumi par šo ugunsnelaimi balstījušies uz VUGD priekšnieka vietnieka Jurija Kisļaka sagatavoto aprakstu, kurā norādītās ziņas esot apzināti sagrozītas, toreiz rakstīja Vilcāns. «Es rakstu šīs rindas un domāju, cik vēl cilvēkiem (Jūsu vēlētājiem) ir jāizlec pa logu un jānodeg, lai dienestu sāktu vadīt cilvēks, kuram likuma normu izpilde neradītu tādu patoloģisku neiecietību,» atzīmēja Vilcāns, kurš iekšlietu struktūrās nodienējis 28 gadus.

2006. gada martā toreizējais iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP) līdz dienesta pārbaudes izmeklēšanas beigām nolēma no dienesta pienākumu pildīšanas atstādināt VUGD priekšnieku Aināru Penci. Viņš aģentūrai LETA toreiz sacīja, ka jūtas drošs un pārliecināts par sevi, jo neko nelikumīgu nav darījis. Viņš pieļāva iespēju, ka atstādināts tāpēc, ka pārbaude saistīta tieši ar Mirdzas Ķempes ielas traģisko ugunsgrēku. Jau aprīlī Pencis amatā tika atjaunots.

Toreiz, kad vairāku mēnešu garumā risinājās šis skandāls, interneta portāla «TVnet» komentāros kāds anonīms cilvēks, kurš sevi dēvēja par Vilcāna bijušo darbabiedru, rakstīja, ka Vilcāna iesauka bijusi Porošok jeb latviski Pulverītis. Savulaik viņš esot strādājis arī policijā, kur ar īpašu kompetenci neesot izcēlies. Viņam esot bijusi tieksme lietot stipru alkoholu, Vilcānam piemitusi varaskāre un nodevība pret saviem kolēģiem. Savulaik tieši savu negatīvo īpašību dēļ viņš esot bijis spiests pamest darbu policijā, jo priekšnieka atvaļinājuma laikā uzrakstījis vairākus savu šefu nomelnojošus ziņojumus. Komentāros anonīmais cilvēks arī rakstīja, ka Vilcāns ar negodu bijis spiests aiziet no policijas, lai «sāktu savu «speciālista» karjeru VUGD».

«Cilvēks negatīvs, neuzticams un spējīgs uz nodevību katrā sev izdevīgā mirklī, neprofesionāls un, iespējams, šantāžists,» tā par Vilcānu portāla komentāros rakstīja kāds bijušais kolēģis.