Pašlaik gandrīz 60 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir konstatēts cukura diabēts, tomēr šo cilvēku skaits, iespējams, ir uz pusi lielāks, jo vairākums cilvēku neatrod laiku pārbaudīt glikozes līmeni asinīs.
Mīti un patiesība par diabētu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Regulāri pārbaudot cukura līmeni, būtu iespējams laikus atklāt diabēta risku un novērst saslimšanu, kā arī, laikus atklājot diabētu tā agrīnajā stadijā, iespējams aizkavēt tā attīstību un komplikāciju rašanos.
Bieži vien cilvēki savas nevērības dēļ pret veselību diabētu konstatē novēloti, tikai tad, kad parādījušās diabēta komplikācijas, bet tāpat ir arī cilvēki, kuri zina par savu slimību, bet baidās to atzīt, ignorē un nereti cenšas turpināt dzīvot, nerūpējoties par sevi. Būtiska nozīme ir citu atbalstam cilvēkam ar diabētu, jo tuvi cilvēki vislabāk zina, kā motivēt sev mīļos cilvēkus veikt regulāras pārbaudes un motivēt veselīgākam dzīvesveidam. Virkne cilvēku ar diabētu un viņu tuvinieku dzīvo neziņā un šaubās par diabētu dažādu sabiedrībā radušos mītu dēļ.
Tādēļ Latvijas Diabēta federācijas prezidente un viena no atbalsta programmas cilvēkiem ar diabētu «Eurodiabēts» iniciatorēm Dr. med. Indra Štelmane iepazīstina ar izplatītākajiem mītiem par diabētu un atklāj patiesību.
Bieži vien ir dzirdēts, ka diabēts ir iedzimts. Ģenētiskiem faktoriem ir nozīme, īpaši 2. tipa diabēta gadījumā, taču tikai vainot iedzimtību diabēta attīstībā nav pamatoti. Ja ģimenē kādam radiniekam ir konstatēts 2. tipa diabēts, iespējams, vēlāk to atklās arī citiem ģimenes locekļiem, tomēr tā iemesls nav iedzimtība, bet gan līdzīgais dzīvesveids, kas, visticamāk, ir mazkustīgs, un ēšanas ieradumi, kā arī liekais svars.
Tomēr par diabēta riska faktoriem vislabāk konsultēties ar savu ārstu un regulāri reizi gadā pārbaudīt glikozes līmeni asinīs.
Viens no aplamākajiem uzskatiem, kas pastāv vairākumā sabiedrības ir, ka cilvēki ar cukura diabētu nedrīkst lietot cukuru un saldumus. Nelielā daudzumā kopā ar citiem produktiem iespējams lietot arī cukuru. Taču cukuru var lieliski aizstāt ar dažādiem bezkaloriju cukura aizvietotājiem.
Diabētu parasti neiegūst, uzturā lietojot daudz cukuru. Lielāks risks saslimt ar diabētu ir, ja uzturā tiek lietots pārāk daudz taukus saturošs ēdiens, kas veicina liekā svara rašanos. Tieši liekais svars ir viens no galvenajiem diabētam cēloņiem. Tādēļ, lai izvairītos no saslimšanas ar diabētu, pamata priekšnoteikumi ir veselīgs uzturs un aktīvāks dzīvesveids. Otrs mīts, kas saistīts ar uzturu ir, ka cilvēks ar diabētu, lietojot medikamentus vai insulīnu, var ēst visu, kas ienāk prātā. Tomēr visefektīvākais rezultāts ir, ja medikamentu vai insulīna lietošana iet roku rokā ar veselīgu uzturu un aktīvu dzīvesveidu.
Aplams ir uzskats, ka nepastāv dabīgi līdzekļi cīņai ar diabētu. Visdabīgākais līdzeklis cīņā ar diabētu ir jau iepriekš pieminētie veselīgas ēšanas ieradumi un fiziskas aktivitātes, kas palīdz samazināt cukura līmeni asinīs un kontrolēt ķermeņa svaru.
Nereti dzirdēts, ka insulīns var izraisīt impotenci. Dažkārt vīriešiem ar cukura diabēta tiešām var rasties erektīla disfunkcija, taču ne insulīna ietekmē. To izraisa gadiem ilgais pat nedaudz paaugstinātais cukura līmenis asinīs un tā radītie bojājumi perifēros asinsvados un nervos.
Vēlreiz uzsveru, ka cilvēkiem jāpārbauda cukura līmenis asinīs, it īpaši cilvēkiem ar cukura diabēta riska faktoriem, lai būtu iespējams konstatēt diabētu tā agrīnajā stadijā un aizkavēt komplikāciju attīstību.
Dažkārt cilvēki uzskata, ka vislabāk par cukura līmeni asinīs var spriest pēc pašsajūtas, tomēr katrs cilvēks ir atšķirīgs — dažiem ir skaidri simptomi paaugstināta cukura līmeņa gadījumā, bet citiem nav. Ja cukura līmenis paaugstinās lēni, vairāku gadu garumā, pašsajūta var nemainīties. Tāpēc ne vienmēr ir iespējams vadīties pēc simptomiem un pašsajūtas.
Jaunā atbalsta programma «Eurodiabēts» sniedz dažādas priekšrocības gan diagnostikā, gan preparātu iegādē, tāpēc, iespējams, nu pienācis laiks pārbaudīt cukura līmeni asinīs un padomāt par veselīgāka dzīvesveida sākšanu, lai novērstu saslimšanu ar diabētu.
Reizēm pacienti ar diabētu un dažkārt pat medicīnas un sociālie darbinieki uzskata, ka, slimojot ar cukura diabētu, pieļaujams augstāks cukura līmenis asinīs, pat līdz 10 mmmol/l, ka tas, slimojot ar diabētu, ir normāli. Normālas cukura līmeņa svārstības asinīs pirms un pēc ēšanas periodos ir aptuveni 4–8 mmol/l. Arī slimojot ar cukura diabētu, jācenšas sasniegt šīs robežas. Jo ilgstoši pat nedaudz paaugstināts cukura līmenis asinīs rada nopietnas komplikācijas.
Iespējams, visbīstamākais un izplatītākais mīts ir, ka 2. tipa diabēts nav nopietna slimība. Ja cilvēks ar 2. tipa diabētu nerūpējas par savu veselību, diabēta gaita netiek aizkavēta un tas noved līdz agrīnai komplikāciju attīstībai, veicina aklumu, nieru mazspēju un sirds un asinsvadu slimības. Svarīgi ir atcerēties, ka slimot ar jebkuru diabēta formu ir nopietni un cilvēkam ar diabētu regulāri jāapmeklē savs ārsts un jārūpējas par savu veselību.
Nesen pēc Latvijas Diabēta federācijas un «Euroaptiekas» iniciatīvas izveidota speciāla atbalsta programma «Eurodiabēts», kas sniedz reālu atbalstu cilvēkiem ar diabētu un viņu tuviniekiem, un tajā apvienojušies gandrīz 20 uzņēmumi, piemēram, «New Nord», «OneMed», «Invitors», «Berlin Chemie», «Mepha», «Olainfarm». Programmā «Eurodiabēts» cilvēki tiek aicināti īpaši sekot savai veselībai arī gadījumos, ja cilvēkam vēl nav diabēts.