No negatīvajiem momentiem mērs uzsvēra domes un valdības attiecības, kuras «ir nekorektas, bet, kas attiecas uz atbildību un finansēm, [no valdības puses] pat negodīgas» — kā jau ierasts, tika pavaimanāts par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ieskaitāmo milzu naudu, kā arī Valsts autoceļu fonda netaisnīgo sadali. Par piemēru J. Birks minēja to, ka no autoceļu fonda Rīga saņem 6,43%, lai gan galvaspilsētā reģistrēti 36% no visiem Latvijas transporta līdzekļiem. Vēl domes priekšsēdētājs izteica neapmierinātību par likumdevēju attieksmi pret pašvaldību, kas skar gan Satversmes tiesas spriedumu par pilsētas attīstības plānu, gan deklarēšanās kārtību, gan citas likumdošanas normas. «Esam izteikuši daudz priekšlikumu Saeimas deputātiem, kas tā arī nav pavirzījušies uz priekšu,» sacīja J. Birks. Tiesa, viņam kā valdībā pārstāvētās TB/LNNK biedram par to sūdzēties nepieklātos...
«Gada laikā domē turpinājies darbs pie daudziem Rīgai nozīmīgiem projektiem, kuri jau šogad jāpabeidz, un uzsākta virkne jaunu darbu, kas neapstājoties un nevilcinoties ir jāvirza uz priekšu. Runa nav tikai par satiksmes infrastruktūras objektiem, bet arī kultūras, sociāliem, izglītības un vides projektiem,» savu otro gadu ievadīja J. Birks.
Kā vērtējat Jāņa Birka (TB/LNNK) darbību?
Aivars Aksenoks, iepriekšējais mērs, exJL:
— Grūti komentēt sava kolēģa un pēcteča darbu, taču nedomāju, ka Jānis Birks parādījis labus darba rezultātus. Lielākoties turpināts jau manā laikā iesāktais; neskatoties uz piederību valdībā esošajai TB/LNNK, nav izdevies atrisināt to, kas neizdevās arī man, tas ir, sadarbību ar valdību. Ārkārtīgi neveiksmīgs darījums ar Dienvidu tiltu, kas apgrūtinās domes priekšsēdētāju darbu vēl 10–15 gadus. Pat nevaru pateikt, kādā jomā mēra darbs būtu bijis īpaši sekmīgs.