Cik viegli pārvērsties no Ievas par Ādamu?

Tikai tie, kuri savā dabas dotajā veidolā jūtas kā pretējā dzimuma pārstāvji, spēj saprast, cik svarīgi, lai forma un saturs, ja tā var teikt, būtu vienoti. Turklāt — lai viss tiktu apstiprināts juridiski korekti un bez sarežģījumiem.

Daniela vietā Dana

Dati liecina, ka transseksuāļu (transseksuāla persona jūtas piederoša bioloģiski pretējam dzimumam un visbiežāk ar hormonu un ķirurģijas palīdzību vēlas koriģēt savu dabas doto ķermeni) Latvijā varētu būt apmēram viens vai divi procenti. Saprotams, šie cilvēki īpaši neafišējas. Tāpat kā tie, kuri mainījuši dzimumu operācijas ceļā. Medijos nonācis kādas Danas stāsts par savu pārtapšanu sievietē. Viņa iesaka: «Pieprasiet iesnieguma formā no savas valsts — Veselības ministrijas — atbilstošu medicīnisko palīdzību. Ja transseksuālisms ir realitāte, nevis iedoma, valstij ir pienākums jums nodrošināt ārstniecības minimumu. Un jūsu tiesības ir saņemt šo palīdzību bez maksas, ja nav citu iespēju. Nenolaidiet rokas! Bet esiet gatavi arī sarežģītajam un ļoti ilgajam transformācijas posmam! Galvenais, nepieļaujiet kļūdu izvēlē. Jo šādi jūs varat vairs nespēt pieņemt nevienu dzimumu. Šim solim jābūt labi izsvērtam un pamatotam. Tas prasīs vairākus un, iespējams, pat daudzus gadus, tas būs sāpju ceļš, un jums galvenais būs to izturēt. Pat ja ierēdņi neatbild uz iesniegumu, kā manā gadījumā, kad veselības ministrs klaji paņirgājās par manām tiesībām, sūdzieties Tiesībsargam, ja tas nelīdz, sūdzieties visās vietējās un starptautiskajās tiesās, meklējiet aizsardzību nevalstiskajās organizācijās. Jo tā vismaz liksiet pievērst sev uzmanību.»

Kā var spriest no dzimuma maiņas operāciju veikušās sievietes stāstījuma, viņa savā vīrišķajā — Daniela — ķermenī jutusies nekomfortabli ilgus gadus. Informāciju par operāciju ieguvusi internetā, krājusi naudu, bankā ņēmusi aizdevumu, jo operācija maksājusi 20 000 eiro (pēc tam visu mūžu jālieto hormonu preparāti, kas šobrīd maksā apmēram 100 eiro mēnesī). «Mans gadījums ir vienkāršāks nekā sievietēm, kas maina dzimumu un kļūst par vīrieti. Tas ir gan dārgāk, gan ilgāk. Tā nav pareiza pieeja. Sarežģītu formalitāšu dēļ cilvēki neiztur. Vai kāds par to beidzot atbildēs vai ne?!» Dana jautā. Operācija ilgusi desmit stundas. «Dzimtsarakstu nodaļā atnesu «Slēdzienu par pilnu dzimuma transformāciju». Tieši šādu formulējumu viņi pieprasīja. Triju mēnešu laikā, kā to paredz likums, viņi izskatīja manu lietu un izrakstīja jaunu dzimšanas apliecību, kurā bija norādīts mans jaunais — īstais vārds, kuru es jau pirms kāda laika sev biju izvēlējusies ar drauga palīdzību. Lai gan Dzimtsarakstu nodaļa savu darbu tomēr varēja paveikt ātrāk. Tas aiztaupītu virkni neērtu situāciju. Vēlāk nomainīju pasi un visus izglītības diplomus,» pieredzē dalās Dana.

Reproduktīvo funkciju dzimuma mainītājiem nav, arī Dana bērniņu dzemdēt nevarēs. Taču, ja kādu interesē intīmas nianses, sekss viņai ir. Vīrieši esot kā uzmedoti, un viņiem neesot ne jausmas, kas šī iekārotā sieviete bijusi pirms neilga laika. Dāma palepojas, ka viņa, kas ilgus gadus pavadījusi vīrieša ķermenī, zinot, kā pielūdzējus apmierināt vislabāk.

Kad jāiejaucas tiesai

Cits gadījums, sievietei kļūstot par vīrieti, radīja precedentu Latvijas tiesu praksē. Senāta Administratīvo lietu departaments šogad 14. janvārī nosprieda, ka Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļai jāmaina ieraksts dzimšanas reģistrā, ko tā bija atteikusies darīt. Tātad personai, kas veikusi dzimuma maiņas operāciju, jāizsniedz jauna dzimšanas apliecība. Šī ir pirmā lieta Latvijā, kad tiesā apstrīdēts Dzimtsarakstu nodaļas atteikums veikt izmaiņas dzimšanas reģistrā sakarā ar dzimuma maiņu.

Dzimtsarakstu nodaļa uzskatīja, ka dzimuma maiņa jāreģistrē un jauna apliecība jāizsniedz tikai tad, kad persona iesniedz ārsta izziņu, kurā apliecināts, ka dzimuma maiņa veikta pilnībā, nevis bijušas tikai atsevišķas operācijas, tā veikta daļēji vai nav pilnībā pabeigta. Šajā gadījumā sieviete vēlējusies reģistrēties kā vīrietis, lai arī dzimuma maiņa nav pilnībā veikta un arī ar dokumentiem pretējais neesot apliecināts.

Uz ko balstījās Senāts, lemjot par labu šai sievietei? Uz starptautisko tiesu praksi, precīzāk, uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 1989. gadā pieņemto rekomendāciju par transseksuālu personu stāvokli, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas vairākiem spriedumiem.

Latvijas likumu nepilnības: tiesību normas pieļauj iespēju gan mainīt dzimumu, gan attiecīgi papildināt ierakstu dzimšanas reģistrā, taču trūkst tiesību normu, kas noteiktu kritērijus, pēc kādiem vadīties, lai konstatētu, vai dzimuma maiņa likuma izpratnē ir notikusi.

Ko darīt? Senāts iesaka valstij pēc iespējas personu saudzējošā veidā noteikt, vai ir objektīvs pamats dzimšanas reģistra ierakstu papildināšanai;

iestāde un tiesas nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu. Tā kā šobrīd konkrētā tiesiskā regulējuma nav, iestādei un tiesai jēdziens «dzimuma maiņa» ir jāpiepilda ar saturu, pēc iespējas ievērojot cilvēktiesību normas, bet atturoties noteikt tādus vispārīgus nosacījumus, kas varētu būt pretēji likumdevēja gribai, norādījis Senāts.

Kāds pamatojums ir pozitīvajam lēmumam? Paļaušanās tikai uz ārsta vai ārstniecības iestādes izziņu par notikušu dzimuma maiņu ir nepietiekama un neadekvāta;

jāņem vērā, ka cilvēks ir ne tikai bioloģiska būtne, bet sava dzimuma lomu īsteno sabiedrībā, tātad vērtējama arī viņa sociālā uzvedība un tas, kā viņu uztver sabiedrība;

valstij būtu jāatzīst mainītais dzimums atbilstoši personas izskatam, ārējai ķermeņa uzbūvei, psiholoģijai un sociālajai uzvedībai.

Senāts nesaskatīja pamatu apšaubīt apgabaltiesas secinājumus, ka pēc būtiskajiem novērtējamiem faktoriem dzimuma maiņa konkrētajā gadījumā ir atzīstama par notikušu Civilstāvokļa aktu likuma 32. panta izpratnē.

Cik aizsargāti ir personas dati? Konkrētajā gadījumā, neskatoties uz iesniegtajām izziņām par divām operācijām, kas veiktas nolūkā mainīt dzimumu, šos dokumentus Dzimtsarakstu nodaļa nosūtījusi dažādām institūcijām izvērtēšanai. Šāda rīcība pazemo pieteikuma iesniedzēju;

Senāts nepiekrīt apgabaltiesas atzinumam, ka Administratīvā procesa likuma 59. pants, kas paredz iestādes pienākumu noskaidrot lietas apstākļus, ir pietiekams pamats, lai iestāde jebkuru ar personu saistītu informāciju nosūtītu citai iestādei vai privātpersonai;

jautājums par personas dzimuma maiņu ir īpaši sensitīvi personas dati, kuru sniegšana ir ierobežojama gan attiecībā uz privātpersonām, gan arī valsts pārvaldes iekšienē;

Senāta ieskatā morālas ciešanas varētu nodarīt personas saskarsme vispār ar sabiedrību un valsts institūcijām apstākļos, kad tai nākas darīt zināmu neatbilstību starp faktiski uztveramo un juridiski atzīto dzimumu. Senāts norāda uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas skaidrojumu, ka neatbilstība starp personas faktiski pieņemto stāvokli sabiedrībā un viņas juridisko statusu var radīt pietiekami nozīmīgu iejaukšanos personas privātajā dzīvē.

Kāpēc radās domstarpības?

Vēlreiz jāatgādina, ka precīzi nedefinēto likumu dēļ ierēdņi un, protams, transseksuāļi piedzīvo pietiekami daudz nepatīkamu mirkļu. Turklāt nav noslēpums, ka transseksuāļu vidū ir daudz pašnāvību, tāpēc ka viņi nevar sadzīvot ar savu seksualitāti un uzspiesto situāciju, dažādu iemeslu dēļ nespējot veikt dzimuma maiņas operāciju. Arī jau minētā Dana norāda — transseksuāļiem psiholoģiskā trauma būtu mazāka, ja viņi zem ķirurga skalpeļa gultos pēc iespējas ātrāk. Taču tas prasa naudu, un arī birokrātisko procedūru šķēršļi daudziem «atsit» vēlmi cīnīties par sevi.

Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Viktorija Paņko atceras apmēram piecus dzimuma maiņas prasību gadījumus galvaspilsētā. Pēdējie divi no tiem — sieviete mainījusi dzimumu, kļūstot par vīrieti. Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta vadītāja Ārija Iklāva uzsver: «Kaut tā būtu tikai viena cilvēka problēma, indivīds nevar ciest, ja valstij ir problēmas.» Šajā gadījumā — problēmas sakārtot normatīvos aktus. «Personai jāzina, kur vērsties pēc dokumenta (kas apliecina dzimuma maiņu — aut.) un kam tur jābūt rakstītam. Tagad atnes dokumentu, kurā aprakstīta operācijas gaita. Tāpēc es meklēju informāciju pie mediķiem, bet to var kvalificēt kā pārkāpumu, ka izpaužu personas datus,» stāsta Ā. Iklāva. «Ja iedod lapiņu, kur rakstīts, ka dzimuma maiņas operācija veikta daļēji, ko lai raksta dokumentā — kas ir šis cilvēks? Dzimtsarakstu nodaļas darbinieki nevar noteikt — vīrietis vai sieviete. Tas jādara mediķim,» viņa uzskata. Jo ārēji dzimuma mainītājs var atgādināt sievieti, kaut pats jūtas kā vīrietis... Ā. Iklāva arī saka — ja cilvēks pārtrauks dzert hormonu preparātus, kas viņš būs tad? Jo izskats atkal mainīsies. Viena no iespējām būtu Ārstniecības likumā definēt, ka mediķis nosaka dzimumu, tāpat kā tas notiek, bērnam piedzimstot. V. Paņko arī vaicā, kurai iestādei būtu jāizdod dokuments par dzimuma maiņu. Dzimtsarakstu nodaļai vai tomēr medicīnas iestādei?

Jautājumu netrūkst, vien atbilžu pašreiz nav.

Kad saprotams, ka nekas nav saprotams...

RB saņēmusi Veselības ministrijas skaidrojumu, kurā teikts: «Veselības ministrija, izvērtējot jautājumu par normatīvo aktu regulējumu veselības jomā saistībā ar dzimuma maiņu, informē, ka veselības jomas normatīvie akti regulē jautājumus, kas saistīti ar veselības aprūpi, ārstēšanu, profilaksi un citiem aspektiem. Līdz ar to arī visas veselības nozares normatīvajos aktos iekļautās definīcijas ir atbilstošas nozares specifikai. Savukārt termins «dzimums» ir uzskatāms par anatomisku un medicīnas zinātnes terminu, kurš nav atspoguļojams nozares normatīvajos aktos, jo veselības nozarē attiecībā uz veselības aprūpi tiek ievērots princips, ka ikviens tiek ārstēts atbilstoši diagnozei un dzimums ir tikai sekundāra pazīme, kas saistīta ar anatomiskām atšķirībām. Vēršam uzmanību, ka normatīvajos aktos netiek ietverti ne vispārzināmi termini, ne arī specifiski zinātnē balstīti termini. Ņemot vērā iepriekš minēto, Veselības ministrija neplāno veikt grozījumus nozares normatīvajos aktos, papildinot tos ar termina «dzimums» definīciju, kā arī nav uzsākusi sadarbību ar Tieslietu ministriju minētajā jautājumā.

Attiecībā uz pacienta tiesību jomu Veselības ministrija ir izstrādājusi Pacientu tiesību likumu, kurš 2007. gada 20. decembrī apstiprināts Saeimā 2. lasījumā. Šī likuma mērķis ir nodrošināt pacientam iespēju īstenot un aizstāvēt savas tiesības un intereses, noteikt pacienta tiesisko stāvokli, veicināt labvēlīgas attiecības starp pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, sekmējot pacienta aktīvu līdzdalību veselības aprūpē. Minētais likumprojekts īpaši noteiks, ka, nodrošinot pacienta tiesības, ir aizliegta atšķirīga attieksme rasu vai etniskās piederības vai citu apstākļu dēļ. Šie citi apstākļi ietver arī atšķirīgas attieksmes aizliegumu personas dzimuma dēļ.

Papildus informējam, ka medicīniskās tehnoloģijas Latvijā apstiprina kopš 1999. gada. Pašlaik kompleksā dzimuma maiņas medicīniskā tehnoloģija nav apstiprināta. Ir apstiprinātas atsevišķas manipulācijas, procedūras un tehnoloģijas, piemēram, zāļu ievadīšana, atsāpināšana, ādas transplantācija, kuras izmanto arī dzimuma maiņas medicīniskajās tehnoloģijās. Medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanas kārtību nosaka MK 2005. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 468 «Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanas un jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanas kārtība».

Ārstniecības likuma 35. pants nosaka, ka ārstniecības iestādes vadītājs ir saucams pie likumā noteiktās atbildības, ja viņa vadītajā iestādē tiek lietotas medicīniskās tehnoloģijas, kuras nav apstiprinātas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Tā kā Ārstniecības likums nosaka tikai apstiprinātu medicīnisko tehnoloģiju lietošanu, Ministru kabinets neiekļauj neapstiprinātās medicīniskās tehnoloģijas valsts garantētajā medicīniskās palīdzības apjomā.

Analizējot pieejamo informāciju, jāsecina, ka dzimuma maiņas medicīniskā tehnoloģija ir kompleksa pacienta ārstēšana dažādās vecuma grupās, pielietojot un kombinējot psihoterapijas, terapijas, hormonālās terapijas un ķirurģiskās iejaukšanās metodes, t. i., tajā iesaistīti un piedalās dažādu specialitāšu ārsti. Lai iegūtu efektīvu ārstēšanas rezultātu, būtiski ir nodrošināt ārstēšanas procesa nepārtrauktību un pēctecību. Ārstēšanas procesam jābūt dokumentāri apstiprinātam.

Tā kā dzimums ir viena no pazīmēm civilstāvokļa aktu jomā, tad kompetentā institūcija ir tiesīga izvērtēt, vai ir nepieciešams veikt izmaiņas šīs nozares normatīvajos aktos, papildinot tos ar šāda termina definējumu.»

Kā saprotams, nekas nav saprotams. Tomēr situācijai, pēc RB rīcībā esošās informācijas, tiek meklēts risinājums.