Sveiciens Visu mīlētāju dienā!

Protams, par vieglo reiboni galvā, kad tā reibst no mīlestības!

Par tauriņiem vēderā, kad tie, nez kā tur iekļuvuši, sparīgi sit ar spārniņiem tās pašas mīlestības dēļ!

Par to, kā nenāk miegs ne naktīs, ne arī citā diennakts laikā un gribas runāt, runāt un runāt. Ja mīlas objekts nav blakus, tad runāties domās.

Par bezgalīgiem labo vārdu plūdiem.

Par bezgalīgiem glāstu plūdiem.

Par seksu, kas liek lūpām drebēt skūpstoties un ķermenim trīsēt, saskaroties ar mīļotā ķermeni.

Par spožumu acīs un vēlmi gāzt kalnus mīļotā dēļ.

Par gaišo dullumu galvā, kura dēļ rūdītākie vecpuiši sagrib precēties un rūdītākās feministes pakļauties mīļotajam.

Par to īso vai ne tik īso brīdi mūžā, kad jūra ir līdz ceļiem un mīlestības karogs plīvo pa visu ekrānu...

Eh! Kādas tur pamācības, kā mīlēt! Ja varat nostāties uz ielas stūra un kliegt no sirds — ja jūs zinātu, kā es viņu mīlu! — tā ir mīlestība.

Ja varat pateikt pavisam klusi — ja tu zinātu, kā es tevi mīlu — arī tā ir mīlestība.

Galvenais teikt. Pirmā, otrā, trešā vai īstā mīlestība, visas ir svarīgas un svinēšanas vērtas.

Nosviniet šo dienu ar tādu jūtoņu, it kā jūs būtu tikko apjautuši, ka esat līdz ausīm iemīlējušies. Pat ja tā it nemaz nav. Atcerieties tās sajūtas, kad tā bija. Nekad tā nebija? Iztēlojieties, kā tas varētu būt. Iztēlojieties, un, iespējams, mīlestība neliks ilgi uz sevi gaidīt. Mazais draiskais Amoriņš savas bultas allaž tur gatavībā.

Lai jums un man viss sanāk! Un lai Amoriņam ir daudz, daudz darba!