Segliņš: izraidītais Krievijas diplomāts pircis informāciju par naudu

Sīkāk lietas apstākļus ministrs neatklāja, sakot, ka ir jāiepazīstas ar visu informāciju. Plašāki komentāri par šo lietu varētu izskanēt trešdien pēc Nacionālās drošības komisijas sēdes.

Segliņš norādīja, ka ir zināmi iesaistīto amatpersonu vārdi un tiks vērtēts, vai viņu darbībās ir saskatāma kriminālatbildība.

Kā ziņots, kāds Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadošs pretizlūkošanas darbinieks intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze» norādījis, ka saistībā ar spiegošanu, iespējams, tiks pieņemti lēmumi par atsevišķām Latvijas valsts amatpersonām.

SAB preses sekretāra pienākumu izpildītāja Iveta Maura aģentūrai LETA atzina, ka informācija par pretizlūkošanas darbības saturu, kas publiskota sestdien «Latvijas Avīzē» publicētajā kāda vadoša SAB pretizlūkošanas darbinieka intervijā, neattiecas uz konkrētām izstrādes lietām. «Intervijas mērķis bija detalizēti izskaidrot sabiedrībai pretizlūkošanas jēgu un saturu, informēt par citu Latvijas valstij nedraudzīgu specdienestu darbības formām un brīdināt par sadarbības ar citu valstu izlūkdienestiem sekām,» skaidro Maura.

Papildu informācija par intervijā minētiem, pretizlūkošanā iegūtiem faktiem publiskā telpā netikšot sniegta.

SAB norāda, ka nekad neatklās tādu informāciju, kas pārkāpj likumā «Par valsts noslēpumu» norādītās normas.

SAB vadība 6. februārī Saeimas Nacionālās drošības komisijas locekļus informēs par 2007. gadā paveikto, īpaši akcentējot pretizlūkošanas darbu un mobilo telefonu kontroles sistēmas darbību.

«SAB vienmēr ir sniedzis un turpinās izsmeļoši sniegt Saeimas Nacionālajai drošības komisijai tās pieprasīto informāciju,» norāda Maura.

Atbilstoši likumam februārī SAB sniegs savu ikgadējo pārskatu arī Ministru kabinetam, kura pakļautībā birojs strādā. Ar pārskata publisko daļu tiks iepazīstināta arī sabiedrība.

Kā ziņots, SAB darbinieks intervijā norāda, ka saistībā ar spiegošanu, iespējams, tiks pieņemti lēmumi par atsevišķām Latvijas valsts amatpersonām. «Nedomāju, ka pēdējo gadu laikā divu Krievijas diplomātu pieķeršana spiegošanā un izraidīšana ir mūsu darbības vienīgais kritērijs. Piemēram, pēdējo četru gadu laikā mēs esam būtiski samazinājuši vienu no Krievijas pārstāvētā dienesta rezidentūrām Latvijā. Izraidīšana ir pats galējais paņēmiens,» laikrakstam saka SAB pārstāvis, piebilstot, ka saistībā ar izraidītā Krievijas diplomāta Aleksandra Rogožina lietu turpinās izmeklēšana un, «iespējams, tiks pieņemti lēmumi par atsevišķām Latvijas valsts amatpersonām».

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) aģentūrai LETA teica, ka komisijā noteikti tiks izskatīta informācija par Latvijas amatpersonu saistību ar spiegošanu. Jaundžeikars pauda pārsteigumu, ka SAB par to nekad nav ziņojis viņa vadītajai komisijai. «Nevar būt situācija, kad Nacionālā drošības komisija vispār nav par tādām lietām informēta,» uzsvēra Jaundžeikars. «Tas tikai norāda, ka pārraudzība pār [drošības] iestādēm tiešām ir jāmaina.»