/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/9807506t1h9a11.jpg)
Sestdien «Latvijas Avīzē» publicētā kāda Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadoša darbinieka [s:17916] neattiecas uz konkrētām izstrādes lietām, teikts presei izplatītā SAB paziņojumā.
SAB: izskanējusī informācija par pretizlūkošanas darbību neattiecas uz konkrētām lietām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
SAB norāda, ka papildus informācija par intervijā minētiem pretizlūkošanas rezultātā iegūtiem faktiem netiks sniegta publiskā telpā. Intervijas mērķis bija detalizēti izskaidrot sabiedrībai pretizlūkošanas jēgu un saturu, informēt par citu, Latvijas valstij nedraudzīgu specdienestu darbības formām un brīdināt par sadarbības ar citu valstu izlūkdienestiem sekām, uzsver birojs.
Paziņojumā teikts, ka SAB regulāri kontaktējas ar Latvijai lojāliem pilsoņiem un amatpersonām, taču atbilstoši nepārkāpjamam principam, SAB nekad nav atklājis un nekad neatklās šīs personas. Ja biroja darba rezultātā tiek konstatēti likuma «Par valsts noslēpumu» pārkāpumi, par tiem tiek informētas institūcijas, kuru kompetencē ir pieņemt atbilstošus lēmumus.
Saeimas Nacionālā drošības komisija plāno apmeklēt SAB izbraukuma sēdē šī gada 6.februārī. Šīs sēdes laikā komisijas locekļus biroja vadība plāno detalizēti iepazīstināt ar 2007.gadā paveikto, īpaši akcentējot pretizlūkošanas darba virzienu un mobilo telefonu kontroles sistēmas darbību. SAB uzsver, ka vienmēr sniedzis un turpinās izsmeļoši sniegt Saeimas Nacionālajai drošības komisijai tās pieprasīto informāciju.
Atbilstoši spēkā esošai likumdošanai, šī gada februāra mēnesī SAB sniegs savu ikgadējo atskaiti institūcijai, kuras pārraudzībā birojs atrodas - Ministru kabinetam. Šīs atskaites neklasificētā daļa būs pieejama masu medijiem un sabiedrībai biroja mājas lapā.
Kā ziņots, intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze» kāds SAB pretizlūkošanas vadošs darbinieks pauda, ka saistībā ar spiegošanu, iespējams, tiks pieņemti lēmumi par atsevišķām Latvijas valsts amatpersonām.
«Nedomāju, ka pēdējo gadu laikā divu Krievijas diplomātu pieķeršana spiegošanā un izraidīšana ir mūsu darbības vienīgais kritērijs. Piemēram, pēdējo četru gadu laikā mēs esam būtiski samazinājuši vienu no Krievijas pārstāvētā dienesta rezidentūrām Latvijā. Izraidīšana ir pats galējais paņēmiens,» saka SAB pārstāvis, piebilstot, ka saistībā ar izraidītā Krievijas diplomāta Aleksandra Rogožina lietu turpinās izmeklēšana un «iespējams, tiks pieņemti lēmumi par atsevišķām Latvijas valsts amatpersonām».