/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Visi diplomāti sadarbojas ar valsts amatpersonām, un tas nav pamats tos uzreiz uzskatīt par spiegiem, aģentūrai LETA atzina bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Lainis Kamaldiņš, komentējot aizdomas par atsevišķu Latvijas amatpersonu saistību ar spiegošanu.
Kamaldiņš: visi diplomāti sadarbojas ar valsts amatpersonām [papildināta]
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā skaidroja Kamaldiņš, ja valsts amatpersona izpaudusi klasificētu informāciju, nekavējoties jāierosina kriminālprocess, kurā izmeklēšana būtu Drošības policijas pārziņā. Savukārt, ja notikusi apmaiņa ar neklasificētu informāciju, «nezinu, vai ir pamats darbībām pret amatpersonu».
Laikā, kad Kamaldiņš vadīja SAB, netika ierosināts neviens kriminālprocess pret valsts amatpersonu par slepenas informācijas nodošanu citām valstīm.
Kamaldiņš nevēlējās sīkāk komentēt SAB darbinieka izteikumus intervijā «Latvijas Avīzei», jo ar tiem vēl nav iepazinies.
Arī iekšlietu eksperts, bijušais Valsts policijas vadītājs Juris Rekšņa telekompānijai LNT norādīja, ka, ja amatpersona diplomātam nodevusi klasificētu informāciju, tā var nonākt aiz restēm.
Slepenas informācijas nodošana diplomātam nozīmē izraidīšanu no valsts, bet amatpersonai — kriminālatbildību.
Komentējot, vai šī amatpersona tiks notiesāta, Rekšņa sacīja: «Varbūt jā, varbūt nē. Situācijas mēdz būt dažādas.»
«Nedomāju, ka pēdējo gadu laikā divu Krievijas diplomātu pieķeršana spiegošanā un izraidīšana ir mūsu darbības vienīgais kritērijs. Piemēram, pēdējo četru gadu laikā mēs esam būtiski samazinājuši vienu no Krievijas pārstāvētā dienesta rezidentūrām Latvijā. Izraidīšana ir pats galējais paņēmiens,» saka SAB pārstāvis, piebilstot, ka saistībā ar izraidītā Krievijas diplomāta Aleksandra Rogožina lietu turpinās izmeklēšana un «iespējams, tiks pieņemti lēmumi par atsevišķām Latvijas valsts amatpersonām».
Saeimas Nacionālās drošības komisijā noteikti tiks izskatīta informācija par Latvijas amatpersonu saistību ar spiegošanu, aģentūrai LETA sacīja komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC).
Viņš pauda pārsteigumu, ka SAB par šo situāciju nekad nav ziņojis Saeimas Nacionālajai drošības komisijai.
Jautājums tiks izskatīts Saeimas Nacionālās drošības komisijā un uz to tiks uzaicināts SAB vadītājs Jānis Kažociņš. Tāpat Jaundžeikars plāno pārrunāt šo jautājumu ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru Nacionālajā drošības padomē.
«Nevar būt situācija, kad Nacionālā drošības komisija vispār nav par tādām lietām informēta,» uzsvēra Jaundžeikars. «Tas tikai norāda, ka pārraudzība pār iestādēm tiešām ir jāmaina.»
Savukārt Zatlera preses sekretāre Inta Lase sacīja, ka prezidents komentāru varētu sniegt pirmdien, 28. janvārī, jo viņam jāiepazīstas un jāuzzina kompetento iestāžu viedoklis.
Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) nekomentē izskanējušo informāciju.