Krievijas izlūkdienesti Latvijā strādā ļoti organizēti

«Nedomāju, ka pēdējo gadu laikā divu Krievijas diplomātu pieķeršana spiegošanā un izraidīšana ir mūsu darbības vienīgais kritērijs. Piemēram, pēdējo četru gadu laikā mēs esam būtiski samazinājuši vienu no Krievijas pārstāvētā dienesta rezidentūrām Latvijā. Izraidīšana ir pats galējais paņēmiens,» saka SAB pārstāvis, piebilstot, ka saistībā ar izraidītā Krievijas diplomāta Aleksandra Rogožina lietu turpinās izmeklēšana un «iespējams, tiks pieņemti lēmumi par atsevišķām Latvijas valsts amatpersonām».

– Krievijas vēstniecības otrā sekretāra, vicekonsula Aleksandra Rogožina izraidīšana liek jautāt: kāda ir Krievijas slepeno dienestu darbība Latvijā?

– Latvijā tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs un NATO valstīs Krievijas izlūkdienesti strādā organizēti. Latvijā ir pārstāvēti divi Krievijas dienesti: Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests un Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenā izlūkošanas pārvalde, kuru zināmie saīsinātie nosaukumi ir SVR un GRU. Galvenā izlūkošanas pārvalde ir tipisks militārās izlūkošanas dienests. Viņus interesē militārā informācija, militārā politika, zinātniski tehniskā informācija, kas var būt noderīga militārā potenciāla palielināšanai. Šis dienests vāc arī informāciju par mūsu valsts īstenoto drošības politiku, dalību starptautiskajās militārajās misijās un tamlīdzīgi. Savukārt Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests galvenokārt koncentrējas uz politisko, ekonomisko un zinātniski tehnisko izlūkošanu.

– Vai ir vēl kādas jomas, kuras interesē Krievijas izlūkdienestus, piemēram, kultūra, vide, sports, kur arī apgrozās pietiekami liela nauda un ir savas intereses?

– Nē, ir tikai specifiskāki darba virzieni, piemēram, ārējā pretizlūkošana. Tās darbinieki vāc informāciju, kas nepieciešama Krievijas valsts drošībai. Šā virziena izlūkdienesta pārstāvji interesējas par mūsu tiesībsargājošajām un valsts drošības iestādēm.

– Vai mēs varam uzzināt un vai jūs vispār zināt, cik ir šo Krievijas izlūku un specdienesta cilvēku mūsu valstī?

– Runājot par Krieviju, šis skaitlis ir zināms. Viens no SAB pretizlūkošanas galvenajiem uzdevumiem tieši arī ir noskaidrot, cik ir šo cilvēku. Tas ir mūsu darbs to zināt, un tas nav viegli. Bet mēs pie tā strādājam. Sabiedrībā izskanējis, ka krievu izlūki ir 80% no Krievijas vēstniecības Rīgā darbiniekiem. Tā nav. Tas ir krietni pārspīlēti. Tomēr, lai sekmīgi strādātu pret izlūkiem, ir šie cilvēki jāzina. Šos cilvēkus atpazīstam, vācot informāciju. Lai saprastu, ka konkrētais cilvēks ir Krievijas izlūkdienesta virsnieks, ir jāsavāc informācija, jāapkopo, un tad parādās pazīmju kopums, kas par to liecina. Piemēram, ja kāds Krievijas vēstniecības darbinieks atbild par kultūras jautājumiem, kā tas savulaik bija ar Pjotru Uržumovu, bet viņš, kontaktējoties ar Latvijas iedzīvotājiem, ļoti aktīvi interesējās par politiskiem un militāriem jautājumiem, kas neietilpst viņa darba pienākumos, tad tā ir viena no pazīmēm, kas liecina, ka cilvēks varētu būt izlūks. Bet darba gaitā tiek vāktas dažādas pazīmes.

– Cik tad tomēr ir Krievijas izlūku?

– Tas ir noslēpums. Jāņem vērā, ka izlūki strādā no dažādām pozīcijām. Daļa strādā diplomātisko pārstāvniecību aizsegā, tas nozīmē, ka viņiem ir diplomātiskā imunitāte. Viņu darbības laiks ir trīs četri gadi, un pēc tam rotācijas kārtībā viņi tiek nomainīti. Tad ir tādi izlūki, kas ierodas īslaicīgi un veic konkrētus izlūkdienesta uzdevumus. Krievijas izlūkdienesti pret Latviju var strādāt no savas vai citas valsts teritorijas.

Izlūka visbiežāk izmantojamais piesegs ir diplomātiskais. Tāpat labi var izmantot žurnālista darbu kā piesegu, akreditējoties darbam Latvijā. Ir zināms, ka Krievijas informācijas aģentūras, piemēram, ITAR-TASS, tiek izmantotas kā piesegs izlūkošanas darbībām.

– Droši vien šie cilvēki oficiāli strādā arī civilās, privātās firmās vai Latvijā atrodas kā tūristi?

– Jā, tā notiek. Šeit gan jāprecizē, vai mēs runājam par izlūkdienesta štata darbiniekiem vai viņu slepenajiem palīgiem.

– Cik daudz Latvijas pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju strādā Krievijas izlūkdienesta labā?

– Uz šo jautājumu grūti atbildēt, jo ne katrreiz, kad eksistē kontakts starp Krievijas izlūkdienesta darbinieku un Latvijas iedzīvotāju, pastāv sadarbība izlūkošanas jomā. Bet, ja konkrēts Latvijas iedzīvotājs apzināti strādā izlūku labā, tad viņš ir iesaistīts slepenā sadarbībā. Mēs nopietni strādājam pie tā, lai identificētu visus tos Latvijas iedzīvotājus, kas sadarbojas ar Krievijas izlūkdienesta virsniekiem.

– Mani, piemēram, neviens nekad nav uzrunājis, aicinot sadarboties, kaut gan šo to jau varētu pastāstīt...

– Varbūt jūs šo aicinājumu nemaz neesat jutis un sapratis? Mani māc ziņkāre, ko jūs šādā situācijā darītu.

– Patiešām nezinu. Varbūt nobītos un neteiktu pat savai sievai, varbūt zvanītu jums… Jā, starp citu, kāpēc sabiedrība nav informēta, ko šādās situācijās darīt? Cilvēks patiešām var apmulst.

– Redziet, jebkuras valsts izlūkdienesta darbinieki vēlas iegūt pēc iespējas vairāk informācijas, tāpēc viņi cenšas kontaktēties ar izglītotiem un zinošiem cilvēkiem. Cilvēki Latvijā var nonākt šādā situācijā. Daudzām Latvijas valsts amatpersonām ir speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpuma objektiem, un viņi ir informēti, ko šādās situācijās darīt un kā rīkoties.

– No jūsu teiktā es saprotu, ka tādiem vienkāršiem cilvēkiem kā es un tūkstošiem citu nedraud uzrunāšana no Krievijas izlūkdienestu puses?

– Nē, tā nav. Tādi gadījumi notiek. Jebkuram izlūkdienestam ir nepieciešama operatīva, aktuāla informācija, kas var arī nebūt valsts noslēpums. To bieži var labi izmantot. Tāpēc interesējas arī par cilvēkiem, kas nestrādā ar valsts drošību saistītos amatos, īpaši tas attiecas uz politisko jomu. Cilvēks, kas vairāk vai mazāk saistīts ar politiku, ir ļoti labs avots izlūkdienesta virsniekam, kas nodarbojas ar politisko izlūkošanu.

– Kaut kā nav dzirdēts, ka jūs būtu noķēruši kādu cilvēku, kas sadarbojas ar Krievijas izlūkdienestiem.

– Jā. Tāda informācija nav publiskota.

– Vai tas nozīmē, ka jūs ļoti slikti strādājat vai krievi – ļoti labi?

– Ir bijušas situācijas, ka teju vai varēja ierosināt kriminālprocesu, bet personas saukšana pie kriminālatbildības nav pašmērķis, daudz labāk ir šādu personu piesaistīt darbībai pret krievu izlūkdienestiem. Šādi gadījumi ir bijuši. Šāda dubultaģentu izmantošana ir viena no efektīvākajām pretizlūkošanas darba metodēm. Patiesībā ikdienā tas izskatās diezgan vienkārši. Mēs redzam, ka persona X kontaktējas ar Krievijas izlūkdienesta virsnieku. Ja ir pamatotas aizdomas, ka šis cilvēks veic apzinātas darbības, sadarbojoties ar Krievijas izlūkošanas dienestiem, mēs veicam pasākumus, kas ir paredzēti Operatīvās darbības likumā, tajā skaitā noklausīšanos un dažādu veidu novērošanu. Tādi gadījumi ir samērā reti. Pārsvarā mēs spējam konstatēt personas X un Krievijas izlūkošanas dienesta virsnieka kontaktēšanos viņu sadarbības sākumposmā, bieži redzam to brīdi, kad viņi iepazīstas. Tad mēs arī uzreiz runājam ar šo cilvēku un lūdzam viņu sadarboties un mums palīdzēt, lai uzzinātu, kas šo izlūkošanas virsnieku interesē. Ja cilvēks X piekrīt, mēs sākam tā saukto operatīvo spēli.

– Bet ja šis cilvēks X atklāj jūsu nodomus Krievijas izlūkošanas virsniekam?

– Tā var notikt, bet jāņem vērā, ka Krievijas izlūkošanas virsnieks agri vai vēlu Latviju pametīs, bet cilvēkam X šeit būs jādzīvo. Operatīvā darba ietvaros mēs šādas lietas arī pārbaudām, to nav grūti izdarīt.

– Ja cilvēks nepiekrīt sadarbībai ar jums?

– Viņam nekas slikts nenotiks. Sadarbība var būt tikai brīvprātīga. Mēģināsim izrunāties un saprast, kādi ir šādas rīcības motīvi.

– Kā jūs atpazīstat Krievijas izlūkdienesta informatorus?

– Jebkura izlūka sekmīgas darbības pamatā ir vietējie aģenti. Sazināšanās ar viņiem ir arī viņu vājākais punkts – ar to galvenokārt es domāju kontaktēšanās brīdi. Ja izlūks sēž vēstniecībā, mēs neko nevaram konstatēt. Bet, tiklīdz izlūks iziet uz ielas un satiekas vai arī sazinās ar cilvēkiem, mēs to fiksējam.

– Kādā veidā?

– Ja nepieciešams, mēs veicam slēpto novērošanu. Tiek izmantots plašs operatīvo metožu loks ar zināmiem cilvēku un tehniskiem resursiem. Es nedomāju, ka pēdējo gadu laikā divu Krievijas diplomātu pieķeršana spiegošanā un izraidīšana ir mūsu darbības vienīgais kritērijs, piemēram, pēdējo četru gadu laikā mēs esam būtiski samazinājuši vienu no Krievijas pārstāvētā dienesta rezidentūrām Latvijā. Izraidīšana ir pats galējais paņēmiens. Lai nepieļautu izlūka darbu, ir arī citi paņēmieni, piemēram, vīzu politika, kad liedzam identificētajam izlūkam iebraukt Latvijā. Grūtākais šeit ir īsā laika posmā noskaidrot, vai persona ir izlūks vai nav. Šādā situācijā lielu atbalstu sniedz mūsu partnerdienesti.

– Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs sūdzas, ka jūs viņam nerādāt lietiskos pierādījumus par viņa otrā sekretāra, vicekonsula Aleksandra Rogožina vainu spiegošanā.

– Nerādījām, nerādām un nerādīsim. Mēs nedrīkstam atklāt mūsu informācijas avotus un darbības metodiku. Ja mēs to izdarīsim, tad tiks apdraudēti mūsu informācijas avoti un cilvēki ar mums vairs negribēs sadarboties.

– Ar to jūs gribat teikt, ka šajā gadījumā nav iesaistīts neviens Latvijas valsts nodevējs?

– Turpinās izmeklēšana. Iespējams, tiks pieņemti lēmumi par atsevišķām Latvijas valsts amatpersonām.

– Šo amatpersonu darbības bija apzinātas vai neapzinātas?

– Gan apzinātas, gan neapzinātas.