«Panorāma»: No Latvijas izraidīts Krievijas vēstniecības pirmais sekretārs Toropovs

Ārlietu ministra preses sekretāre Una Pušpūra aģentūrai LETA norādīja, ka informāciju par to, vai izraidītais Krievijas diplomāts ir Toropovs, nevar komentēt. «To neatļauj darīt likums,» sacīja Pušpūra.

Jau ziņots, ka Latvija nolēmusi izraidīt kādu Krievijas vēstniecības diplomātu, jo šīs personas atrašanās Latvijā radot apdraudējumu valsts drošībai, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) Preses centra nodaļa.

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) šovakar informēja, ka nedrīkst izpaust informāciju par konkrēto personu, kas izraidīta no Latvijas.

Kā iepriekš ziņoja «Latvijas Avīze», Toropovs, kurš pildīja arī vēstniecības preses sekretāra pienākumus, devies atpakaļ uz Krieviju jau pagājušā gada vasarā.

Kā ziņots, šodien pie ĀM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Edgara Skujas izsaukts Krievijas vēstnieks Viktors Kaļužnijs, kuram iesniegta attiecīga nota. Pamatojoties uz kompetento valsts drošības iestāžu informāciju, ĀM konstatējusi, ka viens no Krievijas vēstniecības diplomātiem ir veicis «darbības, kas nav savienojamas ar diplomāta statusu», un minētā diplomāta atrašanās Latvijā rada apdraudējumu valsts drošībai.

Ar «darbībām, kas nav savienojamas ar diplomāta statusu», diplomātiskajās attiecībās parasti tiek saprasta spiegošana.

Pirmais un līdz šim vienīgais Krievijas diplomāta izraidīšanas gadījums Latvijā notika 2004.gada aprīlī, kad «par darbību, kas nav savienojama ar diplomāta statusu» jeb spiegošanu tika izraidīts Krievijas vēstniecības otrais sekretārs Pjotrs Uržumovs.

Satversmes aizsardzības birojs tolaik apgalvoja, ka tā rīcībā ir dokumentāli pierādīta informācija par to, ka Krievijas diplomāts mēģinājis iegūt un tālāk izmantot informāciju, kas radītu tiešus draudus Latvijas valsts nacionālajai drošībai.

Atbildot uz šo Latvijas soli, Krievija no valsts izraidīja Latvijas vēstniecības pirmo sekretāru Juri Poikānu.

Savukārt tā paša gada maija vidū Latvija atteica izsniegt iebraukšanas vīzu Krievijas Ārlietu ministrijas Otrā Eiropas departamenta direktora vietniekam Mihailam Demurinam, kurš atbildēja par attiecībām ar Baltijas valstīm un agrāk strādāja Krievijas vēstniecībā Latvijā. 2003.gadā viņš par spiegošanu tika izraidīts no Igaunijas.

Pērnā gada nogalē plašu publicitāti medijos guva divi gadījumi saistībā ar Krievijas diplomātu darbībām Latvijā.