/nginx/o/2018/07/16/9797934t1h556b.jpg)
Vīrushepatīti A, B un C — tās ir vīrusu infekcijas, ar ko Latvijā katru gadu inficējas vairāki simti cilvēku. Katram no šiem vīrusiem ir atšķirīgs inficēšanās ceļš, un katram atšķirīgas sekas. Vai mūsu zināšanas par šiem vīrusiem ir pietiekamas, lai izsargātos no inficēšanās, — šis jautājums jāuzdod katram pašam sev.
Hepatīts ir aknu iekaisums, ko nereti sauc par dzelteno kaiti, jo ādas un gļotādu dzelte var būt viena no aknu iekaisuma izpausmēm. Vīrushepatīts ir aknu infekciju slimība, ko izraisa hepatītu vīrusi A, B un C. Šie vīrusi organismā var iekļūt caur barības vadu (vīrushepatīts A) vai saskaroties ar inficētām asinīm, vai dzimumkontaktu ceļā (vīrushepatīts B un C). Retāk inficēšanās notiek vertikālās transmisijas ceļā (no inficētas grūtnieces viņas bērnam).
Iespējamie hepatītu vīrusu infekcijas simptomi:
Dažreiz mēdz būt arī tā, ka kāda no simptomiem trūkst vai arī slimība noris vispār bez jebkādiem simptomiem.
Netīro roku slimība jeb vīrushepatīts A
Vīrushepatītu A sauc arī par netīro roku slimību, jo slimības izraisītājs cilvēka organismā iekļūst tikai fekāli orālā ceļā. Tā var notikt, ja nav ievērotas ikdienā tik nepieciešamās higiēnas normas, piemēram, pēc tualetes apmeklējuma nav mazgātas rokas, ēsti nemazgāti augļi vai dzerts netīrs ūdens.
Vīrushepatīts A ir visā pasaulē sastopama infekcijas slimība, bet atsevišķos reģionos tā izplatība ir ļoti augsta, piemēram, Āfrikā, Dienvidamerikā un Dienvidaustrumāzijā, augsts risks — Brazīlijas Amazones baseinā, Ķīnā un Latīņamerikā, vidējs — Dienvidu un Austrumeiropā, dažos Vidējo Austrumu rajonos. Citos pasaules reģionos ir zems risks inficēties ar A hepatītu.
Tā kā A hepatīts ir smaga aknu vīrusu infekcija, kas rada būtiskus aknu funkciju traucējumus, ārstēšana galvenokārt notiek slimnīcā. Slimniekam jāievēro miers, diēta (izvairoties no treknu, asu, ceptu un žāvētu produktu lietošanas uzturā), nedrīkst lietot alkoholu un narkotikas.
Parasti akūts A hepatīts neatstāj sekas. Tomēr var būt gadījumi, kad tas rada ilglaicīgas komplikācijas un aknu darbības traucējumus. Hepatīts A nekad nepāriet hroniskā formā.
No A hepatīta iespējams izvairīties ar drošas un efektīvas vakcīnas palīdzību, kas sniedz ilgstošu aizsardzību pret vīrusu. Lai izstrādātos imunitāte pret vīrushepatītu A, nepieciešams saņemt divu vakcīnas devas ar intervālu 6 līdz 12 mēneši. Imunitāte izstrādājas divu nedēļu laikā pēc pirmās vakcīnas saņemšanas. Jaunākie pētījumi apliecina, ka modernās vakcīnas nodrošina aizsardzību uz mūžu un nav nepieciešama revakcinācija.
Vislipīgākais — vīrushepatīts B
Vīrushepatīts B ir vislipīgākais no hepatītiem. Tas izplatās ar asins starpniecību, seksuāli transmisīvā ceļā (dzimumkontaktos) un vertikālās transmisijas ceļā (no inficētas grūtnieces tiek nodots jaundzimušajam). Visbiežāk inficēšanās notiek, asinsritē nokļūstot inficētām asinīm.
Tas var gadīties:
B hepatītvīrusam raksturīga īpaša izturība pret ķīmisku un fizikālu iedarbību, tādēļ, piekrītot manipulācijām ar vairākkārt lietojamiem instrumentiem (piemēram, manikīra veikšana frizētavā), noteikti jāpārliecinās, ka tie tiek sterilizēti speciālās iekārtās atbilstoši instrukcijai.
Inkubācijas periods ir līdz 6 mēnešiem. Tomēr ar specifisku asins analīzi (nosakot Austrālijas antigēnu), inficēšanos var atklāt jau 1–1,5 mēnešus pirms slimības izpausmēm. Uz B hepatītu izmeklē galvenokārt sakarā ar izmaiņām veselības stāvoklī, kas var liecināt par infekciju.
Apmēram 30–40% cilvēku slimība noris ar tai raksturīgām pazīmēm, bet 60–70% gadījumu sastopamas bezsimptomu formas.
Ārstē atbilstoši ārsta norādījumiem.
B hepatītu iespējams izārstēt divu mēnešu laikā. Organismā izveidojas antivielas, kas pasargā no atkārtotas inficēšanās.
Daļa cilvēku kļūst par vīrusa nēsātājiem. Šādā gadījumā cilvēka pašsajūta var būt laba, bet cilvēks ilgu laiku (iespējams, visu dzīvi) būs infekciozs un varēs inficēt citus cilvēkus.
Saslimšana var būt hroniska
Aptuveni 10–15% gadījumu B hepatīts pāriet hroniskā formā. Šādā gadījumā nepieciešams veikt papildu izmeklēšanu pie infektologa vai hepatologa un sākt specifisku ārstēšanu. Ja ir hronisks B hepatīts, reizi gadā nepieciešams pārbaudīt veselību, jo ir paaugstināta iespēja saslimt ar aknu vēzi un citām slimībām.
Slimības norisi saasina:
Vīrushepatīta B radīto aknu šūnu izmaiņas (aknu cirozes) gadījumā aptuveni 10% slimnieku attīstās aknu vēzis.
Pasargā vakcīna
Vienīgais efektīvais veids, kā izvairīties no inficēšanās ar vīrushepatītu B, ir vakcinācija, kas nodrošina aizsardzību visa mūža garumā.
Nepieciešams saņemt trīs vakcīnas sešu mēnešu laikā. Kopš 1997. gada Latvijā notiek visu jaundzimušo vakcinācija pret B hepatītu. Vakcinēšana ir rekomendējama pusaudžiem 14 gadu vecumā, ja tie nav vakcinēti iepriekš, kā arī inficēto cilvēku ģimenes locekļiem un dzimumpartneriem. Obligāti vakcinējamas personas, kuru darbs ir tieši saistīts ar pacientiem vai cilvēku bioloģiskajiem materiāliem, kā arī medicīnas studenti un medicīnas skolu audzēkņi, kuri ir medicīniskajā praksē ārstniecības iestādē.
Vakcinācija pret B hepatītu pasargās arī pret D hepatītu, jo ar to iespējams inficēties tikai tām personām, kas jau saslimušas ar B hepatītu.
Vakcinācija pret B hepatītu ir būtiska visiem C hepatīta slimniekiem, lai novērstu ļoti smagu aknu bojājumu attīstību dubultas infekcijas dēļ, kā arī HIV inficētām personām.
Kur narkotikas, tur vīrushepatīts C
Līdzīgi vīrushepatītam B, arī vīrushepatīts C izplatās trīs veidos: ar inficētu asiņu starpniecību (visizplatītākais pārneses veids); seksuāli transmisīvā ceļā vai vertikālās transmisijas ceļā.
C hepatīts ir intravenozo narkotiku lietotāju un ar tiem saistītu personu vidē ļoti izplatīta infekcija.
Slimību diagnosticē ar speciālu analīžu palīdzību, ja ir epidemioloģisks iemesls — veiktas medicīniskas manipulācijas, narkotiku lietošana, gadījuma dzimumsakari, nelietojot prezervatīvu, un nespecifiskas slimības pazīmes, piemēram, darba spēju samazināšanās, koncentrēšanās spēju zudums u. c.
Akūtā formā C hepatīts izpaužas reti (šādā gadījumā tā simptomi ir līdzīgi citu hepatītu izpausmēm, kam papildus var būt C hepatītam raksturīgas psihiskas pārmaiņas — kašķīgums, aizkaitināmība u. tml.
Līdz pat 85% gadījumu C hepatīts noris hroniskā formā. Hroniska C hepatīta gadījumā noteikti jāsāk specifiska ārstēšana ar iedarbīgiem pretvīrusu preparātiem. Lai sasniegtu labākus ārstēšanas rezultātus, pacientam jākonsultējas Latvijas Infektoloģijas centrā.
C hepatīta infekcija var izraisīt saslimšanu ar aknu cirozi un vēzi.
Pret C hepatītu nav specifiskas profilakses (vakcīnas), tomēr cilvēkiem ar C hepatītu ir svarīgi vakcinēties gan pret A, gan B hepatītu, lai novērstu superinfekcijas attīstību un attālinātu aknu cirozes un aknu vēža iestāšanos.