Tikšanās vieta – stacijas pulkstenis

Sergejs

— Gaidu draudzeni. Citreiz tikšanos norunāju arī pie «Laimas» pulksteņa.
— Ko darīsiet vakarā?
— Brauksim mājās. Ir jau diezgan auksts, negribas nekur iet.
— Vai tālu dzīvojat?
— Nē, Vecmīlgrāvja rajonā.
— Un kas ir tajā lielajā somā?
— Mācību materiāli. Pārceļos no vienas dzīvesvietas uz citu, tāpēc vedu līdzi vajadzīgās lietas.

Viola

— Gaidu draugu. Stacijas pulkstenis kā tikšanās vieta ir mums abiem izdevīgs.
— Vai abi tālāk dosieties ceļā ar vilcienu?
— Es nē, bet mans draugs gan brauks uz mājām — uz Kuldīgu.
— Esat iecerējuši tikai satikties? Nebūsiet kopā piektdienas vakarā?
— Nē, diemžēl nebūsim. Parunāsim par šo un to un šķirsimies.
— Un tas būs viss?
— Iespējams, vēlāk es satikšos ar draudzenēm.

Acīmredzami sakautrējusies pie stacijas pulksteņa stāv Mirdza.

— Es te stāvu pirmo reizi. Šo tikšanās vietu izvēlējās mana draudzene. Viņa iebrauc no laukiem, un viņai tā ir ērtāk. Draudzene ies uz nodarbībām.
— ...bet vispirms taču laikam aprunāsieties?
— Jā. Viņai bija vārdadiena, man — jubileja, tāpēc mēs abas satiksimies. Parunāsim par dzīvi, par bērniem, par to, kā nu kurai iet.

Aleksandrs

— Gaidu draugus. Es šeit visu savu dzīvi ar draugiem tiekos. Tikai šeit!
— Ko visi kopā labu darīsiet?
— Dzersim vodku un runāsim par dzīvi. Ko gan citu var darīt piektdienas vakarā!
— Bet dzert vodku taču ir slikti...
— No rīta dzert būtu vēl sliktāk.
— Un kur tad meitenes?
— Meitenes pēc tam... Sen neesam ar draugiem redzējušies. Nostrādāta smaga darba nedēļa, vajag atpūsties. 

Pēc brīža ir klāt Aleksandra draugi — Valērijs un Igors — saposušies, sasmaržojušies, un vakars var sākties!

––––––––––––––

Iepazīties var arī šeit!