Savukārt Varis Vētra sacīja, ka «dzīvnieki ir radīti tāpēc, lai mūsu sirdīs ieplūstu mīlestība». «Dzīvniekiem nav jākalpo mums, viņiem ir jābūt mūsu draugiem un biedriem,» uzskata mākslinieks. «Mēs šeit esam, lai saliktu kopā galvas un sirdis un rīkotos tā, lai galu galā dzīvotu mierā, saticībā un mīlestībā un, galvenais, būtu apmierināti paši ar sevi, ka mums nav kādam citam jāuzbrūk un jāatņem dzīvība,» sacīja Vētra.
Mūziķis Andris Freidenfelds jeb Fredis aicināja «nebūt vecmodīgiem», uzsverot, ka kažokādas jau sen vairs nav ne stilīgas, ne seksīgas, ne pozitīvas. «Laiki mainās un arī mēs kļūstam stilīgāki un pamazām atmetam visus šos neandertāliešu alu laikmeta barbarismus,» sacīja Fredis, atgādinot, ka kažokādu ražošana nodara kaitējumu mums pašiem, jo «mums ir viena asins ar visu ekosistēmu kopumā, un, nodarot pāri dzīvniekiem, mēs patiesībā cērtam paši sev kājā un zāģējam zaru, uz kura sēžam.»
Savukārt Lielvārdes iedzīvotāja Māra Jakubovska dalījās ar savu rūgto pieredzi, dzīvojot līdzās zvēraudzētavai «Lāčplēsis ZF». No audzētavas izbēgušās ūdeles, kaiju un vārnu pulki, kas zvēraudzētavā atrod bagātīgus barības krājumus, tai skaitā dzīvnieku līķus, un vides un gaisa piesārņojums sagrāvis viņas ģimenes sapni uzbūvēt māju un iekopt dārzu, jo tiek nopostīti ne vien jebkādi augi, bet pat jaunbūves izolācijas materiāli. «Visi mūsu ģimenes sapņi un cerības ir nolīdzināti līdz ar zemi,» skumji secināja Māra, turot rokās ūdeļu skeletus, ko putni izmētā pa viņas īpašumu.