Pašgatavoti manti (7)

Galvenā mantu fiška ir to sutināšana ūdens tvaikos, kad pildījums sautējas pats savā sulā, saglabājot visu smeķi.
Pie kam manti nav nekādi pelmeņi,

te gaļa der tikai un vienīgi sagriezta ar nazi - nekādu gaļasmašīnu.

Kā arī ir nepieciešama uzparikte, lai mantus sutinātu tvaikā, ir iepērkami speciāli mantu tvaicējamie katli, bet šādu tvaicētavu var uzmeistarot no visa, kas pa rokai patrāpās.

Diviem desmitiem mantu vajadzīgs
1. jēra gaļa ar taukumiņu ap 250 g - pamatam
2. glāze miltu - mīklai
3. 200 gramu sīpolu - garšai
4. kādi 150 grami ķirbja - saldumam
5. viena ola - mīklas stingrumam
6. svaigi stampāti melnie pipari, Romas ķimenes, sāls un dille, ko klāt piešaut

Pirmā lieta, ko darām, - meistarojam tvaicējamo katlu

Doma ir izveidot katlam pa vidu «otro dibenu», uz kura sutināsies manti ūdens tvaikos, kas nāks no apakšas. Man ideāli saderēja kopā lielais 5 l zupas katls, trejas pastētes burkas, uz kurām balstās otrā dibena plātne, kas ir aizlienēta no kūku formas. Kamdēļ trejas burkas, nevis viena pa vidu? Stabilitātei, lai nekas nesagāztos. Pielejam kādus 1,5 l ūdens gan katlā, gan burkās tā, lai burku gali būtu kādus centimetrus 2-3 augstāki, lai verdošā ūdens burbuļi «neuzkāptu» uz otrā dibena. Liekam virs burkām otro dibenu - pie kam būtiski ir, lai šis rimbulis būtu nedaudz mazāks par grāpja diametru, tā, lai pa malām tvaiks varētu brīvi ceļot. Kā arī šim dibenam ir jābūt plakanam, lai uz tā nesakrātos lieks ūdens. Tvaicējamais katls gatavs!

Ņemam asu nazi un atiet darbs

Griežam gaļu smalkos, smalkos, smalkos gabaliņos. Nekādas gaļasmašīnas, tikai un vienīgi griešana ar nazi.

Ja gaļā gadās kauls - to rūpīgi izgriežam. Gaļa ir ļoti vēlama ar taukumu - taukums dos papildu sulīgumu.

Tāpat smalki sagriežam sīpolus un ķirbi. Apmēram vienādās daļās gaļa, sīpols, ķirbis.

Sāli, stampātus melnos piparus un Romas ķimenes klāt. Rūpīgi samaisām mantu pildījuma masu un liekam maliņā ievilkties.

Te knifs -

lai masa vieglāk maisītos, pielejam kādas trejas ēdamkarotes auksta ūdens.

Sākam mīklas ķēpas darbus. Bļodā iesitam vienu olu un ielejam pusglāzi auksta ūdens.

Beram pa karotei miltu klāt, visulaik rūpīgi visu maisot. Pievienojam miltus, līdz mīklas masa paliek stingra.

Sākam mīcīt mīklu ar rokām uz galda. Ja mīkla ir pārlieku pļeckaina un vislaik līp pie rokām, pieberam vēl pa karotei miltu.

Mīcām, mīcām, mīcām. Galu galā ir jāpanāk mīklas bumbulis plastilīna mīkstumā. Ļaujam mīklai minūtes 15 atpūsties.

Atiet ruļļa darbi. Noplēšam no mīklas pikuča nelielu bumbuli un ar mīklas rulli izrullējam mīklu plānplānā kārtiņā.

Sameklējam kaut kādu apaļu trauku mīklas rimbuļa izkniebšanai. Lielums visnotaļ no katra paša karājas, cik nu lielus mantus gribam taisīt.

Par mantu aizlipināšanas formu stingru noteikumu nav, lipinām mantus, kādā veidā vien gribam, - galvenais, lai tiem būtu turziņas forma un mīkla spētu noturēt pildījuma sulu sevī. Liekam mīklas rimbulī pa vidu pildījuma masu... Aizlipinām divas pretējās malas... Aizlipinām galus H formā, salipinām pa pārim H stūrīšus... Ieziežam tvaicējamo plāti ar eļļu - tas drošībai, lai manti nepielīp... Kārtojam mantus tvaicēšanai - atstājam starp tiem spraugas, jo manti tvaicējoties piebriedīs; uguni apakšā, lai ūdens vislaik kārtīgi vārās.

Vāku virsū un nevirinām, lai manti tvaikā sutinās 45 minūtes.

Mantus uz šķīvja un apberam ar dillīti.