Baltija un Polija vienojas par cūku mēra apkarošanas pasākumiem

Šāds lēmums pieņemts šodien Viļņā, kur zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) ticies ar Lietuvas lauksaimniecības ministri Virgīniju Baltraitieni, Igaunijas lauksaimniecības ministru Ivari Padaru un Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieku Tadeušu Nalevaiku.

Ministru sanāksmē nolemts, ka vienota Baltijas valstu un Polijas rīcība ĀCM apkarošanā nepieciešama, lai visām četrām valstīm būtu kopīgas pozīcijas pārstāvniecība Eiropas Savienībā (ES).

«Piemēram, tas nepieciešams sarunās ar Eiropas Komisiju par līdzfinansējuma palielināšanu slimības apkarošanā, kompensācijām un atbalstu materiāltehniskajam nodrošinājumam,» skaidroja Dūklavs.

Baltijas valstu un Polijas cieša sadarbība nepieciešama arī tāpēc, lai ĀCM apkarošanas un profilakses pasākumi visās slimības skartajās un apdraudētajās valstīs ritētu vienoti, jo, piemēram, joprojām valstu starpā atšķiras viedoklis par mežacūku skaita samazināšanu.

Darba grupu, kurā būs pārstāvētas visu četru valstu augsta līmeņa amatpersonas un speciālisti, vadīs Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta direktors Jons Miļus. Tā ne tikai koordinēs sadarbību cīņā ar slimības izplatību un sniegs vispārīgus ieteikumus biodrošības jautājumos, bet arī noformulēs un iesniegs Eiropas Komisijai (EK) priekšlikumus, ko varētu darīt šīs problēmas risināšanā, žurnālistiem pastāstījusi Lietuvas zemkopības ministre.

Cita starpā iecerēts, ka darba grupa lūgs ES piešķirt līdzekļus pētījumiem iespējamai vakcīnas izstrādei pret ĀCM, kā arī slimības seku likvidēšanas komandas izveidei un pasākumiem, kas ierobežotu ĀCM tālāku izplatību uz citām valstīm.

«Uzskatām, ka zinātnes spēkiem visā Eiropas Savienībā jāstrādā, lai tiktu izveidota šāda vakcīna. Turklāt varētu tikt izveidota arī Eiropas struktūra, kas operatīvi strādātu tādos ekstremālos apstākļos,» izteikusies Baltratiene.

«Mēs, četras valstis, esam buferjosla citām ES valstīm. Tas nozīmē, ka mums visiem ir kopīgas intereses. (..) Darba grupai būtu jāsniedz konkrēti ierosinājumi, kā izveidot struktūru, komandu (..) kas varētu strādāt [slimības] perēklī. Domājam, ka tā varētu būt kopīga visām valstīm, jo pašlaik šo darbu visās valstīs veic paši veterinārārsti,» viņa piebildusi.

Pēc ministres teiktā, ES arī tiks lūgta izstrādāt īpašu programmu, kā nelielajiem cūku audzētājiem, kas nonākuši bīstamu slimību epicentrā, pāriet uz citu lopu turēšanu. «Pagaidām tādas programmas Eiropā nav, bet tādu varētu izveidot,» viņa sacījusi.

Jautāta, vai netiek apsvērta iespēja Lietuvā pilnībā aizliegt mazajās saimniecībās turēt cūkas, Baltraitiene atbildējusi, ka tas, viņasprāt, «būtu ļoti radikāls lēmums, pēc kura šobrīd nav nekādas vajadzības».

Lietuvas PVD vadītājs savukārt piekritis, ka ES varētu finansēt arī pētījumus vakcīnas izveidei, tomēr atgādinājis, ka šādu vakcīnu tiek mēģināts radīt «ne jau pirmo gadu desmitu», bet pagaidām bez panākumiem. «Iespējams, tādēļ, ka vīruss ir ļoti dzīvotspējīgs, stiprs, maina savu struktūru un pielāgojas,» viņš spriedis.

Kā norādījis Miļus, Lietuva gribētu, lai ES vismaz kompensētu tai visus izdevumus, kas saistīti ar ĀCM apkarošanu. «Pašlaik mums tiek kompensēti līdz 50% visu izdevumu, kas līdz šim sasnieguši jau gandrīz deviņus miljonus litu (2,6 miljonus eiro), bet mēs gribētu, lai tas tiktu kompensēts pilnībā, tādēļ vērsīsimies pie EK,» viņš piebildis.

Kā ziņots, Lietuvā un Polijā ĀCM konstatēts šā gada sākumā, bet Lietuvā pagājušajā nedēļā ĀCM uzliesmojums tika atklāts lielā cūku kompleksā, kurā tika turētas 20 000 cūkas. Kopš gada sākuma septiņās Lietuvas pašvaldībās noteikts ārkārtējais stāvoklis, kas paredz ļoti stingrus biodrošības pasākumus, kā arī cūku pārvietošanas aizliegumu.

Latvijā ĀCM līdz šim konstatēts 30 mežacūkām un 28 mājas cūkām 14 piemājas saimniecībās, savukārt iznīcinātas 198 mājas cūkas.

Tā kā situācija ar ĀCM izplatību kļūst arvien kritiskāka, saskaņā ar iepriekš valdībā apstiprināto pasākumu plānu šonedēļ tiks sākta mājas cūku masveida likvidēšana ĀCM ārkārtas zonā.

Cūku audzētājiem, kuri ārkārtas zonā būs spiesti likvidēt saimniecībā turētos dzīvniekus, varētu tikt izmaksāts arī īpašs atbalsts jeb kompensācija par pārorientēšanos uz citu dzīvnieku turēšanu.

Pagājušajā gadā Latvijā turēti vairāk nekā 360 000 cūku, savukārt Latgalē un Vidzemē, kur noteikta ĀCM ārkārtas zona, tiek turēti apmēram 40 000 cūku.

ĀCM Latvijā tika konstatēts 26.jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas.

Pēc nedēļas, slimībai izplatoties, Saeima izsludināja ārkārtas situāciju, kas no 2.jūlija līdz 1.oktobrim noteikta Aglonas, Krāslavas, Dagdas, Zilupes un Ciblas novadā, Daugavpils novada Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Laucesas, Maļinovas, Naujenes, Salienas, Skrudalienas, Tabores, Vecsalienas un Višķu pagastā, Rēzeknes novada Kaunatas, Mākoņkalna un Pušas pagastā un Ludzas novada Brigu, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas un Rundēnu pagastā.

Pēc ĀCM gadījuma konstatēšanas Valkas novadā ārkārtas situācijas zona 22.jūlijā izsludināta arī Rēzeknes, Ludzas, Alojas, Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu, Valkas, Burtnieku, Kocēnu, Beverīnas, Strenču, Priekuļu, Raunas, Smiltenes, Apes, Alūksnes, Viļakas, Balvu, Rugāju, Baltinavas, Kārsavas, Preiļu un Riebiņu novadā.