/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/15/9578359t1hdd88.jpg)
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārajā klīnikā Jelgavā neparastā sirds operācija dzīvniekam - plaušu artērijas stenozes balondilatācija sunim - tika īstenota, tomēr suns to nepārcieta un zaudēja dzīvību.
LLU Veterinārajā klīnikā sarežģītajā operācijā miris suns
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Suņa nāves cēloņus noskaidros sekcijā, informēja Veterinārās klīnikas direktore Linda Kokoreviča.
Viņa skaidroja, ka savā ziņā
unikālo procedūru piektdien, 16.oktobrī, izdevās paveikt, tika paplašināts no sirds izejošās plaušu artērijas sašaurinājums, taču drīz pēc procedūras sākās komplikācijas,
kuru dēļ dzīvnieks nomira. Precīzi komplikāciju cēloņi tiks noskaidroti patologanatomiskajā sekcijā.
Kā ziņots, šī bija otrā šāda veida sarežģīta operācija, kas veikta Latvijā un LLU Veterinārajā klīnikā. Pirmoreiz analoga operācija tika veikta pirms mēneša, 18.septembrī. Tā bija veiksmīga un pacients atveseļojas.
Iepriekš Kokoreviča skaidroja, ka operāciju veica piecu cilvēku komanda, tajā skaitā četri veterinārārsti un ārsts - bērnu kardioķirurgs Valts Ozoliņš.
LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskā institūta asociētais profesors, veterinārārsts Ilmārs Dūrītis, kurš klīnikā organizē un vada dzīvnieku kardioloģijas jomu, skaidroja, ka šī procedūra ir sirds anatomiska defekta ķirurģiska, minimāli invazīva ārstēšanas metode, neatverot krūškurvi, bet piekļuvi sirdij nodrošinot caur asinsvadiem.
«Smaga plaušu artērijas stenoze rada sirds un elpošanas mazspēju un, radikāli neārstēta, parasti saistīta ar agrīnu dzīvnieka nāvi. Veiksmīga operācija ļaus dzīvniekam nodzīvot pilnvērtīgu, kvalitatīvu mūžu,» skaidroja Dūrītis.
«Plaušu artērijas stenozes balondilatācija dzīvniekiem ir unikāla un līdz šim Baltijā nepielietota ārstēšanas metode. Veterinārās klīnikas kolektīvs ir ļoti pateicīgs par atsaucību sadarbībai dakterim Ozoliņam, kuram ir liela pieredze līdzīgu procedūru veikšanā cilvēkiem,» pauda Kokoreviča.