/nginx/o/2018/07/15/9490741t1ha122.jpg)
Dažkārt tūrisma firmas pamanās neatļauti iekārtot strādāt kādā valstī. Arī šā raksta autoram tūrisma firmas SIA «Vesvadi» īpašniece piedāvāja braukt uz Zviedriju, kur būtu jāstrādā celtniecībā, kaut gan firmai nav licences darbā iekārtošanai.
Tūrisma firma nelegāli iekārto darbā ārzemēs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai varētu iekārtot darbā gan tepat Latvijā, gan citās valstīs, darbā iekārtošanas firmām nepieciešama Nodarbinātības valsts aģentūras izsniegta licence. Tomēr joprojām ir uzņēmēji, kuri piedāvā atrast darbu ārpus Latvijas nelegāli.
Pērn par krāpšanām darbā iekārtošanas pakalpojumu jomā saņemti 58 iesniegumi, informē ekonomikas policijas biroja 3. nodaļas vecākais inspektors Nauris Rozenfelds. Šogad saņemto iesniegumu skaits mazāks – vien 19 iesniegumi.
2006. gadā sastādīts 21 administratīvā pārkāpuma protokols, no kuriem 10 par uzņēmējdarbību bez licences. Šogad no 16 sastādītajiem administratīvā pārkāpuma protokoliem 12 sastādīti par uzņēmējdarbību bez licences.
Vecākais inspektors norāda, ka nelegālajiem darbā iekārtotājiem pirmajā reizē par šādiem pārkāpumiem draud naudas sods līdz pat 3000 latiem. Ja uzņēmējs turpina savu nelegālo nodarbi, var tikt ierosināta krimināllieta.
Steidzina slēgt līgumu
Lai gan pašlaik ar darbā iekārtošanos var nodarboties 82 firmas, patiesais skaits, cik uzņēmumu sūta latviešus darbā uz ārzemēm, varētu būt lielāks. Pārlūkojot darba sludinājumus, uzdūros vilinošam sludinājumam, kurā piedāvātas konsultācijas par darbu Skandināvijā, Anglijā, Īrijā un citur Eiropā. Uz norādīto mobilo tālruni sazvanītā sieviete, kura sevi dēvēja par Natāliju, vispirms jautāja, kādu darbu vēlos iegūt. Sakot, ka interesētu darbs celtniecībā, kundze iesaucās: «Tev paveicās. Man tieši nepieciešami darbinieki celtniecības objektos Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā.» Natālija solīja, ka tur maksās septiņus latus stundā. Kundze steidzināja uz tikšanos, sakot, ka telefoniski pilnīgāku informāciju nevar sniegt, turklāt man ir jānoslēdz ar viņu līgums.
Plaša valstu izvēle
Satiekoties norunātajā vietā, mūsu saruna notiek uzņēmuma «Vesvadi» telpās. Publiski pieejamā informācija liecina, ka šis uzņēmums nodarbojas ar tūrisma pakalpojumiem, kā arī ar viesnīcu numuru rezervēšanu. Uzņēmuma reģistrā teikts, ka SIA «Vesvadi» īpašniece ir Nataļja Pustovalova, kas varētu būt iepriekšminētā sieviete.
Sarunas sākumā Natālija painteresējas, vai man ir kāda pieredze darbā un vai esmu ieguvis arī kādu izglītību celtniecības sfērā. Atbildot, ka ir neliela pieredze, taču nav izglītības, darba piedāvātāja iesaucas: «Tas nekas!» Sarunas laikā viņa skaidroja, ka man ir iespēja atrast darbu jebkurā Eiropas valstī, jo viņai visās valstīs ir sadarbības partneri. SIA «Vesvadi» īpašniece varot piedāvāt darbu Francijā, Nīderlandē, Beļģijā, Somijā, Vācijā un citās valstīs.
Nodarbinātības valsts aģentūras informācija liecina, ka nevienai firmai vienlaikus nav izsniegtas licences tik plašam valstu klāstam. Turklāt lielākajai daļai uzņēmumu licence izsniegta darbā iekārtošanai tepat Latvijā, otra izplatītākā valsts ir Lielbritānija.
Darbā jau nākamajā dienā
Natālija uzreiz piedāvāja man darbu Stokholmā, uz kurieni bija ar mieru nosūtīt jau nākamajā dienā. Tur jau strādājot vairāki Natālijas sūtītie darbinieki no Latvijas. Viņa sacīja, ka gadījumā, ja man nepatiks tur strādāt vai arī darba devējs nebūs apmierināts, jebkurā brīdī piedāvās darbu citviet. «Es dienas laikā varu tevi aizsūtīt strādāt pie cita darba devēja – turpat Zviedrijā vai kādā citā valstī,» mierināja darbā iekārtotāja.
Sarunas laikā «Vesvadi» valdes locekle vairākkārt mudināja mani izlemt iespējami drīzāk. Saruna noritēja trešdien, un Natālija vēlējās, lai jau līdz nākamajai pirmdienai es būtu aizbraucis un sācis darba gaitas.
Līgums par tūrisma braucienu
Sarunas laikā uzdevu jautājumu, vai viņai ir nokārtotas visas nepieciešamās atļaujas un noslēgti sadarbības līgumi ar darba devējiem ārzemēs. Uz to N. Pustovalova neapmulsa un sāka skaidrot, ka tālumā būšot drošībā. «Mani tu varēsi sazvanīt jebkurā brīdī, garantēju, ka bez darba nepaliksi un apkrāpts netiksi – mani sadarbības partneri ir labi zināmi,» skaidroja sieviete. Tomēr viņa atzina, ka oficiālu sadarbības līgumu viņai ar tiem neesot, jo «tas prasītu lieku naudu un laiku». Vaicāta, vai uzņēmumam ir nepieciešamās licences iekārtošanai darbā ārzemēs, sieviete kļuva tramīga. Atverot mapi, viņa skaidroja, ka ar katru tiek noslēgts oficiāls līgums. Tiesa, pamanīju, ka gan maksājumu kvītīs, gan līgumos teikts, ka klienti noslēguši līgumu par tūrisma braucienu uz attiecīgo valsti. Pēc jautājuma, kā izskatītos līgums, Natālija iedeva identisku līgumu iepriekš redzētajiem, kurā smalki aprakstīts tūrisma brauciens. Taču tajā nebija ne pušplēsta vārda par darbu.
Licence maksājot dārgi
Atkārtoti interesējos par licencēm, un Natālija atzinās, ka viņai atļaujas nav. «Apnicis barot Nodarbinātības valsts aģentūras ierēdņus,» skarbi izteicās SIA «Vesvadi» valdes locekle. Viņa pastāstīja, ka atļaujas periodiski iegādājusies pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Pēc tam to vairs nav darījusi. «Licences maksā ļoti dārgi, un domātas, tikai lai tukšotu uzņēmēja kabatu,» bilda darbā iekārtotāja. Pašlaik līgums ar mani par darbā iekārtošanu Zviedrijā maksātu tikai 250 latus. Natālija piebilda: «Taču tajā ir iekļauta apdrošināšana un ceļa izdevumi.» Pāri jūrai lielajā peļņā man nāktos doties ar prāmi, kura biļete nemaksā dārgāk par 25 latiem. Tādējādi par katru šādi pelnīt aizsūtīto latvieti SIA «Vesvadi» valdes locekle iegūst vairāk nekā 200 latus.
Licence jau atņemta
Izpētot Natālijas piedāvāto līgumu par darbā iekārtošanu, norādīju, ka tajā nav nekā par pašu darbu. Uzņēmēja sacīja, ka visi līgumi par darbu un atalgojumu tiks noslēgti uz vietas un tos sagatavos paši darba devēji. Kad norādīju, ka tomēr šāds līgums mani neapmierina, Natālija galdā cēla citu līguma paraugu, kurā skaidri atrunāti darbā iekārtošanas noteikumi. Līguma paraugā figurēja pašas Nataļjas Pustovalovas vārds, taču viņa tur bija minēta kā citas firmas pārstāve. Arī SIA «Nata stars» valdes locekle, kas bija minēta šajā līgumā, pēc publiski pieejamās informācijas ir iepriekšminētā sieviete. Šai firmai agrāk bijušas atļaujas nodarboties ar darbā iekārtošanu. Tomēr, kā norāda Nodarbinātības valsts aģentūras juridiskā departamenta direktora vietas izpildītāja Marianna Sauka, uzņēmumam licence anulēta pārkāpumu dēļ. Pirms tam SIA «Nata stars» bija tiesīga iekārtot darbā Šveicē un Īrijā.
Māca nemaksāt nodokļus
Darbā iekārtotājai vaicāju, kā Zviedrijā notiks darba algas izmaksa. Viņa pastāstīja, ka varu atvērt kontu kādā bankā, uz kuru darba devējs man pārskaitīs nopelnīto naudu. Tāpat, vienojoties ar darba devēju, man ir iespēja algu saņemt skaidrā naudā. Par nodokļu nomaksu N. Pustovalova skaidroja: «Ja tu būsi reģistrēts Zviedrijā kā nodokļu maksātājs, tev liela daļa algas būs jāatdod. Taču tev ir iespēja apiet šo sistēmu.» Pirms braukšanas uz Zviedriju es varot aiziet uz Valsts ieņēmumu dienestu un reģistrēties kā pašnodarbinātais. «Tad tev nebūs jāmaksā nodokļi Zviedrijā. Un Latvijā kā pašnodarbinātais tu varēsi norādīt savu peļņu kaut vai piecus latus,» klāstīja sieviete.
Nelicencētās firmas policijas pārraudzībā
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā pastāstīja, ka centrs nereti saņem gan telefoniskas, gan rakstiskas sūdzības par darbā iekārtošanas firmām. Neapmierinātību izsaka gan par neoficiālām firmām, gan licencēto firmu piedāvātajiem pakalpojumiem. Tomēr šādas sūdzības nav Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē. Tādēļ centrs visu nodod Nodarbinātības valsts aģentūrai, kuras pārraudzībā ir darbā iekārtošanas firmas. Savukārt aģentūras sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilona Jurševska paskaidroja, ka viņi izskata tikai tās sūdzības, kuras ir par licencētajām firmām. «Mūsu kompetencē ir uzmanīt licencēto firmu darbu, nevis sodīt nelegālos uzņēmējus,» skaidro Jurševska. Ja ir kāda sūdzība par firmu, kurai nav izsniegta licence, šo informāciju pārsūta ekonomikas policijai, kura veic izmeklēšanu. Juridiskā departamenta direktora vietas izpildītāja Marianna Sauka pastāstīja, ka nereti aģentūras darbinieki paši seko līdzi dažādiem sludinājumiem un par aizdomīgākajiem informē policiju.
Sūdzību nav bijis
Kā pastāstīja ekonomikas policijas biroja 3. nodaļas vecākais inspektors Nauris Rozenfelds, iepriekš policijas redzeslokā nav atradusies nedz SIA «Vesvadi», nedz SIA «Nata stars». «Iespējams, firmas pakalpojumu izmantotāji ir apmierināti vai arī vienkārši nav vēlējušies tērēt laiku iesniegumu rakstīšanai policijā,» prāto policijas pārstāvis. Pašlaik ekonomikas policija saņēmusi iesniegumu no raksta autora, kā arī ieguvusi lietiskos pierādījumus par nelegālo rūpalu. Tuvākajā laikā pret uzņēmumu tiks sākta administratīvā lietvedība.
Var pārbaudīt, vai ir licence
Nodarbinātības valsts aģentūras sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilona Jurševska brīdina tos iedzīvotājus, kuri vēlas doties peļņā uz ārzemēm, izmantojot darbā iekārtošanas firmu pakalpojumus. Viņa uzsver, ka jāizmanto tikai licencēto uzņēmumu pakalpojumi. Par šiem uzņēmumiem visa informācija ir rodama aģentūras mājas lapā, kurā ir norādītas visas firmas, adreses, tālruņa numuri un valstis, uz kurām firmas var sūtīt latviešus darbā. Aģentūras juridiskā departamenta direktora vietas izpildītāja Marianna Sauka norāda, ka nereti Nodarbinātības valsts aģentūrā iedzīvotāji sūdzas, ka apkrāpti nelegāli izveidotās darbā iekārtošanas firmās.
M. Sauka teic, ka visbiežāk šādu firmu sludinājumos nefigurē nedz adreses, nedz licences numurs, pat ne firmas nosaukums. Viņa aicina uz šādiem sludinājumiem neatsaukties. «Visbiežāk šādu uzņēmumu līgumi tiek izstrādāti tā, ka tur neparādās nekāda informācija par pašu firmu vai līgumā nav ne vārda par darbā iekārtošanu,» skaidro Sauka.
Neriskē!
Policija atgādina, ka, izmantojot nelicencēto uzņēmumu pakalpojumus, zaudētājos var palikt pats patērētājs:
- var palikt bez solītā darba,
- neatgūt firmai samaksāto naudu,
- var būt iekārtots darbā ar sliktiem darba apstākļiem.
Situācijās, kad personas rīcībā nonāk informācija par iespējamiem likumpārkāpumiem no uzņēmumu puses, kas sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus, personai jāvēršas Valsts policijā ar iesniegumu. Tajā nepieciešams sīki izklāstīt lietas apstākļus, norādot uzņēmuma atrašanās vietu un dokumentu noformēšanas vietu. Ja ir noformēti dokumenti par darbā iekārtošanu, nepieciešams pievienot šo dokumentu kopijas.
Uzziņai