Mīlēt un būt mīlētiem!

Toreiz es apprecējos ar citu, nesen izšķīros, zināju arī to, ka viņš piecus gadus pēc manām kāzām ir apprecējies.

Uz randiņu aizgāju intereses pēc, neko īpašu no šīs satikšanās negaidīju. Bet galu galā viss sagriezās īstā virpulī. Nekad nebiju domājusi, ka vīrietis var aiziet mājās un sievai atklāti pateikt, ka visu mūžu ir mīlējis citu un, ja vien viņa piekritīs kopdzīvei, pametīs ģimeni un aizies.

Šis vīrietis, starp citu, nav nekāds bezjūtīgs briesmonis, kurš nepārtraukti krāpj sievu, nerēķinās ar viņas jūtām un noniecina ģimeni. Viņš bezgalīgi mīl savus bērnus un arī ar sievu visus gadus dzīvojis saticībā un sapratnē.

Nedomājiet, ka es labpatikā neberzēju rokas un nesmējos par šo situāciju. Drīzāk viņa ģimenes pavarda sargātāja biju tieši es, bet visi sievas un ģimenes vērtību slavinājumi, kas tika izteikti no manas puses, atdūrās pret vienu frāzi — «tu esi mana mūža mīlestība, bez tevis mana dzīve nav nekas».

Protams, neesmu no dzelzs, mani pieveica šī neatslābstošā uzmanība un mīlestības apliecinājumi. Rezultātā piedzīvoju četrus brīnišķīgus dzīves gadus, kuros bija gan mīlestība, gan kaisle, gan greizsirdība, gan sirdsapziņas pārmetumi, gan absolūta laimes izjūta, gan vismelnākā depresija.

Pašlaik esmu izlēmusi izbeigt šīs attiecības un pateicu to vīrietim, bet viņš atbildēja, ka vienmēr pacentīsies būt tur, kur būs kāda iespēja mani satikt. Nespēju nodarīt viņam tādas sāpes, lai viņš būtu šķirts no savas ģimenes (nu jau ir arī mazbērni), tāpēc nekad neesmu piekritusi kopdzīvei.

Redzēju, kā viņa sirds bezmaz vai plīst, kad saasinājās attiecības ar bērniem. Bērni tēvu ļoti mīl, bet tikpat stipri viņi mīl arī māti, kas ir brīnišķīga mamma saviem bērniem, domāju, viņi to nekad nepiedotu un nesaprastu. Nenovēlēju viņam tādu briesmīgu izolāciju, tāpēc sāku palēnām atkāpties.

Tāds īsumā ir mans stāsts, visi pēdējā laika notikumi rosināja mani piedalīties konkursā (starp citu, grāmatu es nopirku, nepiedalos balvas dēļ).

Tagad mans subjektīvais viedoklis par konkursa jautājumiem, jo nav absolūti vienādu vīriešu un sieviešu, katrs cilvēks ir vienreizējs un neatkārtojams.

1. Vai tiesa, ka sievietei ir grūti atrast vīrieti?

Nē, ja meklē vienam vakaram vai īslaicīgam sakaram. Grūti atrast savu īsto cilvēku, lai nevajadzētu katru dienu pūlēties kā smagā darbā, lai tikai saglabātu šīs attiecības. Attiecības, protams, ir darbs, bet tāds, ko vajadzētu darīt ar prieku, nevis piespiedu kārtā, citādi «es taču palikšu viena, tātad nepilnvērtīga».

2. Kādi, tavuprāt, ir labākie paņēmieni vīrieša pievilināšanai un noturēšanai?

Pievilināšanai derēs visi flirta un koķetērijas triki, uz ko nu kurš vīrietis uzķeras. Noturēšanai labākais paņēmiens (būšu ļoti banāla ideāliste) — tikai īsta un patiesa mīlestība (abpusēja). Starp citu — ļoti efektīvi (manuprāt, visiedarbīgākie) līdzekļi noturēšanai ir sociālie un ekonomiskie faktori: kopējs īpašums, bizness, dzīvesvieta, radu un draugu pulks un, protams, bērni. Zaudēt šo ģimenes izjūtu un kopābūšanu bieži vien ir vīrietim nepieņemami, pat ja jūtu pret dzīvesbiedri vairs nav.

3. Kā tev šķiet, kādēļ tik daudzām sievietēm neveicas ar vīriešiem, ko viņas dara nepareizi?

Nav satikušas savu īsto. Par «nepareizo darīšanu» bieži jautā arī sievas, kuru vīri aiziet pie citas. Tās ir muļķības, vienkārši ir jāatzīst — to otru viņš mīl, bet mani vairs ne, un viss nostāsies savās vietās.

Nebūs vairs līdz apnikumam jāzelē šī tēma «ko es izdarīju nepareizi». Protams, atzīt to ir ļoti grūti, vieglāk laipot un izdomāt visādas muļķības, ka vīrietim bezmaz vai uznācis prāta aptumsums, ja viņš grib pamest tik pareizu būtni. Dzīve pierāda, ka sieviete var pirkt stringa bikses un dejot katru vakaru striptīzu, bet vīrietis vienalga aizies pie tās ar kokvilnas apakšveļu, ja tur būs viņa sirds...

4. Vai piekrīti romāna varoņa apgalvojumam «Sievietes grib seksu tikai tad, kad cer kaut ko dabūt. Piemēram, ja jūt, ka esi spējīgs viņām kaut ko nopirkt»?

Nepiekrītu, man tā nekad nav bijis. Ir, protams, patīkami saņemt kādu foršu dāvaniņu, bet ne jau kā samaksu par seksu. Ja vīrietis tā to man pasniegtu, es būtu nikna. Šīs dāvanas man ir mīļas tikai kā mīlestības un uzmanības apliecinājumi, jo reizēm, kaut arī nemaksā maz, tās ir galīgi garām, tāpēc glabāju tās kā mīļu piemiņu. Bet droši vien ir arī tādas sievietes, kuru labvēlība ir atkarīga no dāvanām, romāni pilni ar tādām.

5. Vai vīrieši grib tikai seksu? Kā domā tu, ko tad viņi patiesībā grib?

Skatoties, no kā. Ja tas būs nenopietns sakars, tad, protams, viņi negribēs apspriest nākotnes plānus vai garīgas vērtības. Domāju, ka viņi grib to pašu, ko sievietes — mīlēt un būt mīlētiem.

***

(Konkursa uzvarētājas stāsts. Konkurss rīkots sadarbībā ar apgādu «Tapals».)