Un, pats dīvainākais, arī tās — bez orgasma — dzīvo bez bēdām: mīl, mīlējas, dzemdē un audzina bērnus. Veiksmīgi strādā, labi atpūšas un lieliski izskatās. Un tā arī laimīgi dzīvotu, ja ne šis sabiedrības spiediens — nav orgasma, nav dzīves... Nav orgasma, neesi pilnvērtīga sieviete. Nevari izjust orgasmu, neesi iekārojama.
Rodas jautājums: ja tik lielam skaitam sieviešu orgasms nav sasniedzams, vai tas būtu kolektīvajā zemapziņā jāpadara par «obligāti jābūt» lietu? Vai tas vispār ir kaut kas tik nepārprotami dabisks, kā to apgalvo seksologi? Un vai tas tiešām ir tik ārkārtēji nepieciešams, lai 70% sieviešu dzītu izmisumā?
Starp citu, britu pētījumā ir vēl kāds interesants fakts: 60% vīriešu un 70% sieviešu uzskata, ka sievieti pilnībā var apmierināt arī sekss bez orgasma.