Amerikāņu stafordšīras terjers Rokijs vēlas uzslavas bez neviena rājiena piedevas.
Pēc vannas prom uz grāvi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Niedru ģimene Vecsaules pagastā pirms četriem gadiem nolēma, ka ar vienu suņuku laukos ir par maz. Tā trīs mēnešus vecais Rokijs nokļuva pie jauniem saimniekiem. Mazais mājas sargs nevarēja iedomāties, cik daudz pārsteigumu viņu gaidīs jau pirmajā dienā. Suņuks ilgu laiku nespēja saprast, kas tas par garu un asu zaļu saru paklāju. Saimnieki paskaidroja, ka tas nav briesmonis, bet zāliens. "Nu kā gan es varēju iedomāties, ka tā ir zāle, ja pirms tam biju iepazinis tikai dzīvokli?" Rokijs jutās nedaudz aizvainots. Tas nebija vienīgais pārsteigums. Viņam pretī klunkurēja mazs, nevarīgs melns kucēns Tobītis. Izrādās – mājas iemītniecei, kucītei cienījamos gados, bija piedzimis suņuks. Jau kopš pirmās dienas Rokijs ar Tobi kļuva par lieliem draugiem.
Sēro par draugu
Abu starpā valdīja saskaņa, pienākumi bija sadalīti. Ja ārā tumsā ko nelabu sajuta vai arī nāca kas nepazīstams, izlūkos gāja Tobis. Rokijs palika sētā, jo jutās pārāks. Neies taču apkārt vazāties.
Pērn, rudenī, Rokiju pārsteidza skumja vēsts. Tobi notrieca automašīna. Terjers ilgi skuma par drauga nelaimi, vairākas dienas atteicās ēst.
Neprot peldēt
Ārā un istabā Rokijam ir īpašas attiecības ar ūdeņiem. Vasarā suņuks ar lielāko prieku dodas mājiniekiem līdzi uz upi plunčāties. Viņam tik ļoti gribas aizpeldēt līdz otram krastam. Taču tālāk par metru tas nespēj tikt, jo ķermeņa aizmugure ir pārāk drukna un smaga, lai to noturētu virs ūdens.
Rokijs nepavisam nevēlas dzirdēt ierosinājumu: "Ejam dušā!" Tad sunim acis kļūst apaļas jo apaļas, kājas – stīvas un viņš zibenīgi sāk tēlot slimnieku, kurš pats nespēj aiziet uz vannas istabu. Kustonītim nepatīk mazgāties. Dažreiz pēc vannas Rokijs ātri aizskrien uz tuvāko grāvi, no sirds patikas izvārtās dubļos un mājās pārrodas melns jo melns, lai tā drusku iespītētu. Ģimenes mīlulim vienmēr jābūt pirmajam gluži tāpat kā Artūram Irbem. Sunim nepatīk dzirdēt neko sliktu par nedarbiem. Pats vienmēr tos nožēlo – ieliek galvu kāda mājinieka klēpī un izlūdzas labestību.
Dzīvais "ekskavators"
Viena no mīļākajām izklaidēm Rokijam norisinās mauriņā ap māju. Viņš pārtop par "ekskavatoriņu" un rok dziļas bedres. Uz aicinājumiem meklēt žurkas un kurmjus, suns veikli atsaucas, sāk ošņāt un rakt pamatīgas alas. Lielu prieku Rokijam sagādā brauciens uz mežu, tur viņš bijis vairākkārt. Viņa vieta automašīnā ir uz priekšējā sēdekļa, jo suņuks grib pārredzēt plašo pasauli. Pēc azartiskiem skrējieniem mežā nav nekā labāka par kārtīgu maltīti. Gaļa muskuļiem piešķir pamatīgāku skatu, piens stiprina racēja kaulus un saldie našķi, īpaši vafeles, apmierina kārā zoba vajadzības. Pēc krietnas maltītes aktīvais Rokijs ar pilnu punci var gaidīt jaunu dienu ar jautriem piedzīvojumiem.