/nginx/o/2018/07/15/9383886t1hb5d7.jpg)
Kas ir bakteriālā vaginoze? Vai to iegūst tikai dzimumceļā? Kādas zāles jālieto? Vai to var dabūt atkārtoti? Vai tā ir lipīga?
Bēda priekā?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bakteriālā vaginoze (Vaginosis bacterialis) uzskatāma par visbiežāko vaginālās infekcijas veidu reproduktīva vecuma sievietēm. Tai raksturīgas maksts sekrēta pārmaiņas, ko izraisa Gardnerella vaginalis un Mobiluncus species kopā ar citiem mikroorganismiem. Tie vairojas un izdala vielas, kas labvēlīgi ietekmē citu anaerobo mikroorganismu vairošanos.
Bakteriālās vaginozes gadījumā var nebūt diskomforta, un to nereti jauc ar piena sēni. Taču atšķirībā no kandidozes bakteriālajai vaginozei raksturīgs liels daudzums baltu vai dzeltenu ūdeņainu izdalījumu un zivju smaka. Paaugstinās normālas maksts sekrēta pH, simtiem reižu palielinās mikroorganismu daudzums. Paretam var būt nepatīkamas sajūtas, nieze un urinācijas traucējumi.
Anaerobās floras savairošanos veicina dzimumsakari, spermicīdi, hormonu preparāti, maksts skalošana, neatbilstoša higiēna, intrauterīna spirāle, dažādas infekcijas, medikamentu lietošana.
Specializētais medicīnas žurnāls «Doctus» brīdina, ka bakteriālā vaginoze var veicināt dažādu ginekoloģisku slimību, iegurņa iekaisumu, pēcmenstruālu un pēcoperatīvu komplikāciju, urīnceļu infekciju un seksuāli transmisīvu slimību attīstību. Grūtniecības laikā anaerobie mikroorganismi var radīt iekaisuma reakciju, izraisot pat priekšlaicīgas dzemdības, mazu dzimšanas svaru jaundzimušajam vai pēcdzemdību endometrītu.
Ārstēšanas nepieciešamība un tās taktika apsverama katrā gadījumā individuāli. Ja sūdzību nav, bet mikrobioloģiskās analīzes uzrāda Gardnerella vaginalis, terapija nav nepieciešama. Turklāt 5–50% gadījumu novēro pašizārstēšanos, nelietojot medikamentus.
Ja zāles ir nepieciešamas, ārsts nozīmē perorālos antibakteriālos līdzekļus kombinācijā ar lokāliem antibakteriāliem un maksts mikrofloru uzlabojošiem medikamentiem. Ja nav īpašu sūdzību un iztriepē atrod tikai Gardnerella vaginalis bez Mobiluncus klātbūtnes, grūtniecēm ārstēšana var būt profilaktiska, lietojot imūnstimilējošus preparātus un maksts mikrofloru uzlabojošas svecītes.
Arī vīriešu uroģenitālajos orgānos (urīnizvadkanālā, coronarius penis un tūpļa zarnā) var būt sastopama anaerobā mikroflora. Gardnerella vaginalis vīriešiem iekaisumu parasti neizraisa, bet reizēm var būt uretrīts.
Nav pierādīts, ka bakteriālās vaginozes gadījumā vienlaikus jāārstē arī partneris, taču, ja ārstēšanas kurss nav bijis efektīvs, tas jāatkārto divus trīs ciklus pēc menstruācijām, un tad vajadzētu ārstēt arī partneri.