Naftas produktu piesārņojums, kas ieplūdis Daugavā, pašlaik ir aptuveni 10 kilometrus pirms Latvijas robežas, šodien intervijā Latvijas Radio teica Valsts vides dienesta direktors Vilis Avotiņš.
Naftas produktu piesārņojums Daugavā ir 10 km pirms Latvijas robežas
Viņš stāstīja, ka pirmie piesārņojuma vēstneši Latviju var sasniegt ātrākais ap pusdienlaiku.
Joprojām Baltkrievijas puse neziņojot par izplūdušās dīzeļdegvielas daudzumu. Taču kaimiņvalsts speciālisti esot apliecinājuši, ka darīšot visu, lai aizturētu piesārņojumu Baltkrievijā.
Kā informēja Avotiņš, pašlaik Latvijas speciālisti uzstāda norobežojošās bonas Daugavā. Dienestu rīcībā ir arī speciāli absorbenti - vielas, kas piesaista un veicina naftas produktu sadalīšanos, taču, nezinot piesārņojuma apmēru, vēl nav skaidrs, vai absorbentus vajadzēs izmantot.
Pirmās apdzīvotās vietas Latvijā, kas izjutīs piesārņojumu, ir Piedruja un Krāslava.
Piesārņojums īpašus draudus cilvēkiem nerada, jo dīzeļdegviela ir labi zināma viela, kas ar savu specifisko smaku "brīdina" par savu klātbūtni, teica speciālists, piebilstot, ka cilvēkiem nevajadzētu lietot piesārņoto ūdeni.
Kā ziņots, Baltkrievijā notikusi naftas produktu vada avārija. Dīzeļdegviela ieplūdusi Ullas upē, 14 kilometrus no tās ietekas Daugavā. Piesārņojums pa Daugavu virzās uz Latviju. Pēc sākotnējās informācijas, naftas noplūde notikusi naktī uz 24.martu, bet Latvija par iespējamiem draudiem informēta 24.martā pa dienu.
Svētdien plkst. 9.30 Krāslavā notiks operatīvā rajona Ārkārtas komisijas sēde, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments.
Uz piesārņojuma apdraudētajiem rajoniem šorīt devās valdības locekļi, tostarp aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP), kurš Ministru prezidenta prombūtnē pilda premjera pienākumus.