Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9176876t1hadf9.jpg)
Termometru meklējam tad, kad jūtam — kaut kas nav labi. Ir vārgums, drebuļi, galvassāpes. Biežāk ar saaukstēšanos un vīrusiem slimojam ziemā un rudenī, bet arī pavasarī ar straujajām laika apstākļu maiņām un nepiemēroto apģērbu bieži iesākas saaukstēšanās kaites. Ārsti uzskata, ka temperatūru der mērīt ne tikai tad, kad ir acīmredzama saslimšana. Tā būtu jāmēra krietni biežāk, jo tikai tā var laikus noteikt slimības sākuma stadiju.
Ja organismā ir sācies kāds iekaisuma process, temperatūra ir pirmā, kas par to pavēsta. Tas ļauj laikus vērsties pie ārsta slimības sākuma stadijā, nevis tad, kad tā jau būs progresējusi. Tomēr jāatceras — ne vienmēr temperatūra ir tad, kad esam slimi, toties dažreiz nedaudz paaugstināta tā var būt arī tad, ja esam pavisam veseli. Ir cilvēki, kam 37–37,1°C ikdienā ir norma. Biežāk paaugstināta temperatūra kā slimības pazīme ir raksturīga bērniem.
Kāpēc bīstama ir augsta temperatūra?
Vesela cilvēka ķermeņa temperatūra svārstās no 36°C līdz 37°C. Tā var mainīties atkarībā no diennakts laika, vecuma, fiziskām aktivitātēm, sievietēm arī no ikmēneša menstruālā cikla. Ārēju apstākļu ietekmē temperatūra var gan paaugstināties, ja ir karsts, gan pazemināties, esot aukstā telpā. Arī tas ir normāli. Paaugstināta ķermeņa temperatūra pati par sevi nav slimība, bet parasti tā ir vīrusu vai bakteriālas infekcijas pazīme. Tas, ka ķermeņa temperatūra paaugstinās, ir labi, jo liecina, ka organisms cīnās ar iekļuvušo slimības izraisītāju, radot tam neciešamus apstākļus eksistēšanai. Arvien biežāk ārsti iesaka temperatūru, kas nav augstāka par 37,5–38°C, nenosist.
Temperatūras paaugstināšanās par trim grādiem nepārtrauc organisma fizioloģiskās funkcijas. Bet, ja temperatūra paaugstinās virs 42,2°C, notiek pārmaiņas asinīs esošajā olbaltumā, tāpēc ciest var arī galvas smadzenes.
Ja ir augsta ārējās vides temperatūra, ķermeņa temperatūra īslaicīgi var arī nedaudz paaugstināties. Piemēram, maratona skrējējiem ķermeņa temperatūra var sasniegt pat 39–41°C.
Cilvēkam ķermeņa temperatūra diennakts laikā ritmiski svārstās apmēram viena grāda robežās. Viszemākā temperatūra ir pulksten 4–5 no rīta, augstākā — pulksten 16–17. Mediķi temperatūru iesaka mērīt pulksten 6–7 no rīta vai plkst. 17–18 vakarā, jo tad tā ir visprecīzākā.
Grūtniecības laikā var būt fizioloģiski paaugstināta temperatūra, bet ne augstāka par 37,5°C. Tas ir saistīts ar grūtniecības hormoniem.
Īpaši uzmanīgiem jābūt, ja temperatūra ir maziem bērniem un zīdaiņiem. Jāvēro, vai mazulis nav miegains un bāls, jādod daudz dzert, nedrīkst pārāk sasegt, jo tā ķermenis var sakarst vēl vairāk.
Pašlaik aptiekās nopērkami visdažādākie termometri: jau ierastie dzīvsudraba termometri, elektroniskie, kā arī temperatūras noteikšanas skalas (šo termometru pieliek pie pieres, un jau pēc brīža tas parāda, vai temperatūra ir paaugstināta vai ne, savukārt to, cik augsta ir temperatūra, ar šo termometru noteikt nevar). Tā kā temperatūra dažādos ķermeņa apvidos ir atšķirīga, mediķi uzskata, ka vislabāk mērīt temperatūru ar parastu stikla termometru, turot to padusē piecas minūtes. Pārējās vietas izmanto ārkārtas gadījumos, piemēram, maziem bērniem gulēšanas laikā termometru var ielikt cirksnī.
Kāds termometrs ir vislabākais?
Pērkot stikla termometru, ieteicams vispirms pārliecināties, ka tas tiešām ir medicīnas termometrs, lai ar to varētu precīzi izmērīt temperatūru. Vislabāk termometru pirkt aptiekā. Uz īsta medicīnas termometra skalas parasti ir uzrakstīti burti «max». Tas nozīmē, ka termometrā ir maksimāla ierīce, kas sažņaudz kapilāru apakšējā daļā un neļauj pēc temperatūras izmērīšanas dzīvsudraba stabiņam nolaisties lejā, tādējādi tiek nofiksēta precīza temperatūra. Par termometra kvalitāti var liecināt ražotāja pārbaudes zīme uz termometra stikla apvalka. Tāda pārbaudes zīme liecina, ka laboratorijā termometram ir pārbaudīta mērījuma precizitāte.
Ar sasistu termometru jābūt uzmanīgiem
Eiropas Savienības likumdevēji aicina nelietot dzīvsudraba termometrus, uzskatot, ka to izmantošana mājās ir bīstama — dzīvsudraba ieelpošana var izraisīt plaušu, nieru un smadzeņu bojājumus. Iespējams, ka šis aizliegums varētu tikt ieviests divu trīs gadu laikā.
Tomēr pagaidām šādi termometri ir nopērkami gan aptiekās, gan ir gandrīz katra iedzīvotāja mājas aptieciņā. Gadījumā, ja notiek kāda kļūme un termometrs tiek sasists, dzīvsudrabu ieteicams savākt ar šļirci vai kālija permanganāta šķīdumā samitrinātu vates tamponu, un pēc tam to ielikt stikla burkā ar ūdeni un to noslēgt ar vāciņu. Nekādā gadījumā dzīvsudrabu nedrīkst aiztikt ar kailām rokām. Latvijā ar dzīvsudraba savākšanu nodarbojas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, tāpēc, sasitot termometru, jāzvana 112.