Kā sadzīvot ar vasaras sauli

Uz sarunu par sauļošanos un pārsauļošanos aicinājām dermatologu, onkoloģijas rezidentu Borisu Oniščuku (Skaistuma institūts «Liora»; SIA «J. Ķīsis»; Latvijas Onkoloģijas centrs).

– Joprojām taču netiek noliegts, ka saules gaismas iedarbībai uz cilvēka organismu ir savas pozitīvās puses?

– Saules gaisma veicina serotonīna izdalīšanos – tas ir hormons, kas atbildīgs par labu noskaņojumu un pozitīvām emocijām. Jo vairāk saules cilvēks saņem, jo viņam ir priecīgāks noskaņojums, viņš labāk panes stresu. Tāpēc arī dienvidos, kur gadā ir vairāk saulainu dienu, cilvēki kopumā ir dzīvespriecīgāki. Kā zināms, saules staru ietekmē ādā veidojas D vitamīns, kas vajadzīgs, lai organisms varētu pilnvērtīgi uzņemt kalciju, kas nepieciešams kaulu sistēmas veidošanai, osteoporozes profilaksei un citām svarīgām norisēm.

– Un tomēr pēdējā laikā vairāk runājam par kaitējumu, ko saules stari nodara ādai. Cilvēki, kuri savā mūžā pieraduši daudz sauļoties, jautā – vai tas nav pārspīlējums?

– Jāņem vērā, ka saules starojums vairs nav tāds, kā bija pirms gadiem divdesmit. Saule kļuvusi krietni aktīvāka un karstāka – tas saistīts ar klimata pārmaiņām, siltumnīcas efektu un ozona slāņa noārdīšanos, tāpēc apdegt saulē šodien ir daudz vieglāk.

– Kā tieši saules stari iedarbojas uz ādu?

– Ultravioletajiem stariem ir trīs galvenie veidi: ultravioletie A, B un C stari (UVA, UVB un UVC). Pēdējie nesasniedz zemes virsmu, jo absorbējas atmosfērā. UVB staru ietekmē pēc uzturēšanās saulē rodas ādas apsārtums. Tas skar tikai epidermu – ādas virsējo slāni. UVA stari iekļūst dziļākajos slāņos – dermā. Tie veicina ādas novecošanos. Saules stari stimulē arī ļaundabīgu izmaiņu attīstību: ādas vēzi (baziliomu un plakanšūnu vēzi) un pigmentu melanīnu ražojošo šūnu vēzi (melanomu). Ultravioletais starojums var radīt saules apdegumus, bet, ja uz ādas ir kosmētikas līdzekļi, arī dermatītu. Vēl ultravioletais starojums nospiedoši iedarbojas uz imūnsistēmu gan lokāli, gan vispārēji, tāpēc, uzturoties saulē, var saasināties dažādas hroniskas slimības. Pētījumos noskaidrots, ka tas izraisa ādas DNS un šūnu ģenētiskā aparāta bojājumus. Izmaiņas visa mūža garumā uzkrājas, un, jo vairāk cilvēks uzturas saulē, jo šis kumulatīvais efekts ir lielāks. Tas pierādīts pētījumos, salīdzinot biroju darbiniekus un celtniekus. Celtniekiem, kuri regulāri atrodas saulē un nereti mēdz būvēs strādāt ar kailu muguru, ļaundabīgi ādas veidojumi ir sastopami biežāk. Nemelanomas tipa ļaundabīgie veidojumi vairāk rodas uz muguras un sejas, bet melanomas tipa – uz muguras, kājām, rokām. Melanoma ir arī lielā mērā ģenētiski noteikta; noslieci uz to var pārmantot; vainīgi var būt arī pašas pigmentu šūnas ģenētiskā aparāta bojājumi. Tāpēc melanoma attīstās arī uz plaukstām, pēdām, ģenitālijām, uz mutes dobuma un deguna gļotādām – šīs vietas nav pakļautas tiešai saules staru ietekmei, bet ir notikušas DNS izmaiņas.

Īpaši svarīgi ir sargāt no ultravioletā starojuma bērnus, jo viņu āda ir ļoti uzņēmīga. Ja bērnam ir bijuši saules apdegumi, tad tas nākotnē ir ļaundabīgu izmaiņu attīstības riska faktors. Ļoti jāuzmanās arī tiem, kam ir daudz dzimumzīmju – tas arī ir riska faktors, tāpēc šiem cilvēkiem vai nu mazāk jāuzturas saulē, vai jāvalkā apģērbs, kas nosedz dzimumzīmēm klāto ādu. Protams, vislielākā piesardzība vajadzīga, dodoties uz dienvidiem, kur saules apdegumus var gūt ļoti īsā laikā.

– Lūdzu, raksturojiet tuvāk, kādi ir aizsarglīdzekļi pret saules ultravioleto starojumu un kā tie iedarbojas!

– Nosacīti tos var iedalīt ķīmiskajos līdzekļos, kas absorbē ultravioletos starus, un fiziskajos, kas šos starus atstaro. Ir tāds jēdziens kā SPF – sun protective factor, tātad saules aizsargfaktors. Lai aprēķinātu šo faktoru, jānosaka ādas minimālā eritēmas doza – tā ir vismazākā ultravioleto staru deva, kas izraisa ādas apsārtumu jeb eritēmu. Minimālo eritēmas dozu nosaka gan bez saules aizsarglīdzekļa, gan ar to, un pēc tam aprēķina abu šo lielumu attiecību, tādējādi iegūstot SPF. Jo augstāks ir SPF, jo lielāka ultravioleto staru deva vajadzīga, lai izraisītu ādas apsārtumu. Šodien pretiedeguma krēmi sargā gan no UVA, gan no UVB stariem, SPF attiecas tikai uz UVB stariem. Lai noteiktu aizsardzības līmeni pret UVA stariem, lieto citus rādītājus: immediate pigment darkening (tūlītējā tumšā pigmentācija) un persistent pigment darkening (pastāvīgā tumšā pigmentācija). Mūsdienu saules aizsarglīdzekļi ir nekaitīgi ādai, tie neizraisa fototoksisku iedarbību un alerģijas risks ir minimāls. Tiem nav vispārējas iedarbības, proti, šie līdzekļi neiesūcas ādā, bet darbojas tikai vietēji.

– Kas jāzina, lietojot šos līdzekļus?

– Svarīgi ir tos pareizi uzziest uz ādas. Teorētiski uz katru ādas kvadrātcentimetru jāizmanto 2 mg šo preparātu, taču sadzīvē tas ir grūti aprēķināms. Pētnieki novērojuši, ka lielākā daļa cilvēku uzklāj par maz vai par daudz šo aizsarglīdzekļu. Krēmu ir vieglāk vienmērīgi uzklāt, ja tā pamatnei izmantota ūdens emulsija eļļā, nevis eļļas emulsija ūdenī. Tomēr tāds krēms ir arī biežāk jāuzklāj, jo pēc peldes vai svīšanas tas tiek daļēji noskalots, tāpēc vēlams krēma kārtiņu atjaunot ik pēc 2 stundām. Daudzi cilvēki domā, ka tad, ja ieziež ādu ar aizsargkrēmiem, var uzturēties saulē visu dienu, nejūtot nekādas negatīvas sekas. Taču sauļošanās laiks ir jāierobežo. Ja saulē pavadīs visu dienu, tad kaut vai minimāls apdegums tomēr būs. Sevišķa piesardzība jāievēro cilvēkiem ar gaišu ādu, zilām acīm, vasaras raibumiem, rudiem vai gaišiem matiem, viņi drīkst sauļoties īsāku laiku, turklāt lietojot spēcīgākus aizsargkrēmus. Nevienam nevajadzētu būt saulē laikā no pulksten 12 līdz 16, kad ir saules aktivitātes maksimums. Vēl jāņem vērā, kādā vidē cilvēks atrodas. Ja apkārt ir baltas smiltis, gaišas sienas vai sniegoti kalni, tad ultravioleto staru iedarbība pastiprinās 2–3 reizes, jo cilvēks saņem ne tikai to starojumu, kas nāk no saules, bet arī to, ko atstaro gaišās virsmas, un reizēm apdeg ar visiem aizsargkrēmiem. Vienkāršs un efektīvs aizsarglīdzeklis ir piemērots apģērbs: cepure ar platām malām, brīvi viegla auduma tērpi no dabiskiem materiāliem. No ultravioleto staru iedarbības neglābj uzturēšanās ūdenī, jo šie stari nonāk 3 m dziļumā. Ūdenī iespējams tikai atvēsināties, bet no saules apdegumiem tas nesargā. Ja pēc peldes nenosusina ādu dvielī, tā var apdegt vēl ātrāk.

– Ko darīt, ja tomēr iznācis pārsauļoties?

– Vispirms uzvilkt drēbes, iet ēnā, pēc iespējas vēsumā, jo tas, kurš ir pārsauļojies, parasti ir arī pārkarsis. Derētu apvēdināties kaut vai ar dvieli, padzerties minerālūdeni, ļoti labi ir maziem malciņiem dzert zaļo tēju, bet nekādā gadījumā alu vai citu alkoholu. Nelietot arī ledainus dzērienus, nemesties aukstā ūdenī, nemeklēt caurvēju. Tā var iedzīvoties plaušu karsonī vai angīnā, izprovocēt herpes vīrusu infekciju utt. Ļoti svarīgi ir nēsāt galvassegu. Ja ir saules apdegums, var lietot speciālos uzpūšamos aerosolus vai ziedes, bet ļoti labi palīdz skābs krējums, pilnpiena kefīrs vai rjaženka, apdegusī āda to lieliski uzsūc, pēc tam labāk atjaunojas, nākamajā dienā jau vairs nav nepatīkamo simptomu. Var iedzert kādu antihistamīna preparātu pret alerģiju un tūsku. Nākamajā dienā nevajag iet saulē. Āda ir piedzīvojusi lielu stresu, un ir dažas dienas jāpagaida, lai tā atjaunojas. Veselīgs iedegums ir viegls, gaišs, bet tie, kas pārsauļojas, dara sev pāri, jo āda nav radīta tādam ultravioleto staru daudzumam.