Kam atdodam savus bērnus?

Taču priecāties vēl ir stipri pāragri – nometņu sezona nupat tikai sākas, un pieredze liecina – nav vasaras, kad nometnēs netiktu atklāti vairāk vai mazāk smagi pārkāpumi. Tostarp ik gadu atklājas arī nelegālās nometnes, kuru kontekstā runāt par bērnu drošību faktiski nevar. Tāpēc jautājums par to, cik droši par savu bērnu nometnē varam būt, ir aktuāls. Mulsinoši šķiet tas, ka ministrija, kurai vajadzētu maksimāli gādāt par ērtas un precīzas informācijas nodrošināšanu, šogad šo procesu ir krietni sarežģījusi.

Informācijas par to, cik daudz nometņu Latvijā šovasar notiek un cik daudzus bērnus tās uzņems, pašreiz nav un gaidāma tikai rudenī. «Nometnei visu formalitāšu nokārtošanai un atzinumu saņemšanai nepieciešams apmēram mēnesis. Savukārt saskaņojumam par nometnes norisi jābūt gatavam 30 dienu pirms tās atvēršanas. Attiecīgi var būt nometnes, kas šogad notiks jūlija otrajā pusē vai augustā, bet mums par to nekādu datu nav,» skaidro Nometņu informācijas centra direktors Aleksandrs Milo. Viņš atzīst, ka pieprasījums pēc nometnēm ir augsts un, visticamāk, tas būs vismaz pagājušā gada līmenī, kad apmēram 25 000 bērnu vasarā izmantoja kādu no gandrīz diviem tūkstošiem nometņu. Lielo pieprasījumu nebremzē arī fakts, ka praktiski visas nometnes šogad ir kļuvušas divas līdz trīs reizes dārgākas nekā pērn un vecākiem var būt krietns sitiens pa kabatu. «Ja pagājušajā gadā maksa par vienu dienu dienas nometnē svārstījās no 40 santīmiem līdz pieciem latiem, tad šogad tā jau ir robežās no 90 santīmiem līdz pat 13 ar pusi latiem. Savukārt diennakts nometnēm cena par dienu svārstās no 8,8 līdz 13,5 latiem. Ir arī ļoti dārgas nometnes, kurās viena diena maksā 20 latu. Tā nu vecāki var parēķināt, ka, piemēram, par bērna aizsūtīšanu uz desmit dienu ilgu nometni būs jāšķiras no apmēram 135 latiem,» skaidro A. Milo.

Nometnes dienai, ne mēnešiem

Viņš atzīst, ka šobrīd Latvijā vairs netiek organizētas kādreizējām pionieru nometnēm līdzīgas, kad bērns uz mēnesi aizbrauc prom no mājām un vecāki viņu var apciemot vien reizi nedēļā. «Joprojām gan pastāv tā sauktās maiņas nometnes, kad bērns konkrētā vietā dzīvojas mēnesi. Tagad maiņas nometnes parasti nav ilgākas par desmit vai 15 dienām. Taču populārākās ir dienas nometnes, kad no rīta skolēns dodas uz nometnes vietu, bet vakarā – mājās. Tā vecāki var būt droši, ka bērns dienu būs pavadījis sakarīgi, nevis nīkuļojis pie televizora (labākajā gadījumā) vai klenderējis pa ielām un aiz garlaicības nodevies ne tām pareizākajām nodarbēm,» atzīst A. Milo. Nereti šīs nometnes tiekot organizētas uz skolu bāzes, un bieži ir gadījumi, kad bērns savā brīvlaikā tāpat katru rītu ceļas, lai dotos uz skolas ēku. Tiesa, dienas programma parasti ir nesalīdzināmi interesantāka. Jau vairākus gadus pēc kārtas populārākās ir tā sauktās piedzīvojumu nometnes, kur, īstenojot dažādas leģendas, bērns var pārcelties uz pilnīgi citu pasauli.

«Tā var būt pilnīgi iedomāta pasaule vai arī patapināta no kādas pasakas. Piemēram, topa lieta ir Harija Potera nometne, kur bērni patiešām arī pārģērbjas pasaku tērpos, staigā milzīgās cepurēs un pilda savu pasaku tēlu uzdevumus. Joprojām ļoti populāras ir arī sporta, kā arī valodu apguves nometnes. Te gan vecāku un bērnu viedoklis par nometnes lietderīgumu un nepieciešamību mēdz atšķirties, un tas ne vienmēr beidzas labi. Ir bijuši gadījumi, kad uz kādas valodas apguves nometni bērns aiziet tikai vienu reizi, bet pēc tam – vienkārši aizlaižas, jo vēlas atpūsties, nevis turpināt mācības. Tāpēc, izvēloties nometni, vecākiem tomēr būtu jādomā ne tikai par to, kur bērns vislietderīgāk pavadīs laiku, bet arī par to, lai piedāvātais variants viņu interesētu,» uzsver nometņu speciālists.

Drošību nosaka vecāku ieinteresētība

Taču tas nebūt nav vienīgais jautājums, par kuru vecākiem jādomā. Jo patiesībā tieši no vecāku ieinteresētības pakāpes vēlāk var būt atkarīga bērna drošība. «Ik gadu bērnu vasaras nometnēs tiek konstatēti vairāk vai mazāk nopietni pārkāpumi. Gadās, ka nometnēs nav veikti visi nepieciešamie drošības pasākumi, tās nav saskaņotas ar pašvaldību, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Sabiedrības veselības aģentūru, nav slēgti līgumi ar vecākiem par bērna atrašanos nometnē un virkne citu lietu. Bet, tiklīdz nometnei nav saskaņojuma, tā ir nelegāla, un kurš gan var garantēt bērna drošību nelikumīgā pasākumā? Vecāki, lūdzu, pārbaudiet vietu, uz kuru jūs sūtāt savu bērnu – tas taču ir jūsu bērns!» uzsver A. Milo.

Pirms izvēlēties vasaras nometnes, ir jāpārliecinās par apstākļiem, kādos bērnam būs jādzīvo, kā arī par bērniem piedāvātās laika pavadīšanas programmas kvalitāti. Protams, jāpārliecinās, ka nometne ir arī legāla, ka tās vadītāji ir izgājuši apmācību un saņēmuši sertifikātu.

Pārbaudīt nav viegli

Vēl pagājušajā gadā to, vai nometne ir legāla, itin viegli varēja pārbaudīt Nometņu informācijas centra interneta mājaslapā nometnes.lv. Centram bija sadarbības līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju, un tas pilntiesīgi varēja sniegt oficiālas ziņas par jebkuru nometni. Interneta mājaslapā nometnes.lv tā arī tika viegli un pārskatāmi nodrošināta, jo tur par katru legālo nometni bija atrodamas ziņas – gan par tās darbības specifikas, atrašanās vietas un citiem parametriem, kas vecākiem izvēles procesu krietni atviegloja. Turklāt garants bija arī tas, ka, ja reiz nometne šajā interneta mājaslapā ir atrodama, tātad tā patiesi ir likumīga, tās darbība ir kontrolēta un bērns turp droši sūtāms.

Šogad situācija ir mainījusies. Konkrētā interneta mājaslapa gan darbojas arī pašreiz, taču ministrija šajā gadā sadarbību neturpināja, oficiālā informatora funkcijas uzticot portālam apollo.lv. Tiesa, vecākiem, arī nometņu organizatoriem šāds ministrijas solis situāciju drīzāk sarežģīja, nekā atviegloja. Proti, ja iepriekš ierastais portāls nometnes.lv arī šogad, pat bez ministrijas finansējuma, turpina apkopot datus par visām Latvijā oficiāli organizētajām vasaras nometnēm un vecākiem tāpat sniedz nepieciešamās ziņas, tad, kā savus oficiālos informatora pienākumus pilda apollo.lv, īsti skaidrs nav. Izpētot dažādās apollo.lv sadaļas, Mēs tur tā arī neatradām oficiālo nometņu sarakstu – arī izmantojot meklētāju, tika piedāvāti neskaitāmi raksti, atsevišķu nometņu reklāmas baneri, bet ne normāli pārskatāms saraksts. Tas nenoliedzami sarežģī iespēju izprast situāciju bērnu nometņu jomā. Taču, ņemot vērā to, ka iepriekš ir bijuši gadījumi, kad Latvijā tiek organizētas arī nelegālas reliģiska rakstura nometnes, kā arī tādas, kurās bērns tiek mudināts uz pretvalstisku darbību, vecākiem tomēr ieteicams pārvarēt arī šīs grūtības un ziņas ievākt.

***

Nedrīkst justies vientuļi

TV3 seja Evelīna KOVAĻEVSKA:

«Kopumā mana attieksme pret bērnu nometnēm ir piesardzīga – vieta jāizvēlas rūpīgi, ieklausoties gan atsauksmēs un rekomendācijās, gan arī bērnos. Nedrīkst pieļaut, lai viņi justos slikti. Man ir arī pašas pieredze – meita trenējās tenisā, un nolēmām, ka viņa dosies arī uz tenisa nometni. Taču viņa jutās slikti un vientuļi, kas nav pieļaujams. Tāpēc jau tās pašas dienas vakarā braucu viņai pakaļ – un tas nekas, ka bija jānobrauc 200 kilometru. Bērna sajūtas ir svarīgākais.

Taču tagad mums ir arī ļoti laba pozitīva pieredze. Paklausoties atsauksmēs, izvēlējāmies vasaras nometni Bērnu māja Kandavas novadā un to ne mirkli neesam nožēlojuši. Mans desmit gadu vecais Fridrihs un astoņus gadus vecā Beatrise uz šo nometni šovasar dosies jau ceturto gadu. Bērniem tur patīk – galvenais rādītājs, kas par to liecina, ir tas, ka viņi vēlas tur atgriezties, jo jūtas labi, un tas ir svarīgākais.

Es nepiederu pie cilvēkiem, kas bērnus uz nometni sūta tāpēc, ka ir pārāk aizņemti darbā un vasarā viņus tā īsti nav, kur likt. Mēs mākam pavadīt brīvo laiku kopā un to arī darām. Bet nometnei ir būtiska pedagoģiskā nozīme. Šajās septiņās vai desmit dienās – kā nu paši izvēlamies nometnes garumu – viņi iemācās daudz jauna, ir nodarbināti interesantos darbos kopā ar vienaudžiem, ir spēles un ekskursijas, un mājās viņi pārbrauc priecīgi. Bet samaksa, kas par to tiek prasīta, patiesībā ir ļoti samērīga ar to, ko bērns saņem, gan tīri praktiskā ziņā – kaut vai ēdināšanā, gan emocionālā un pedagoģiskā.»

Iespēja vecākiem atvilkt elpu

TV dīva Jana DUĻEVSKA un hokejists Rodrigo LAVIŅŠ:

«Mums jau ir tikai četri gadiņi, un nometnēm vēl esam tā kā par mazu. Tāpēc arī neesmu īpaši iedziļinājusies esošajā nometņu klāstā un to piedāvājumos. Bet, vēl pāris gadus paaugoties, noteikti uz nometni brauksim gan. Laikam tas visvairāk saistīts ar daudzajām atsauksmēm, ko paziņas un draugi snieguši par savu bērnu vasaras nometnēm.

Esmu pārliecināta, ka nometnes, ja vien ir pareizi, atbilstoši bērna interesēm izvēlētas, patiesi ir ļoti vērtīga lieta, kas jāizmanto. Tur bērns var sadraudzēties, iemācīties interesantas lietas, iemācīties dzīvot kādā noteiktā grupā. Turklāt – arī vecākiem šajā laikā, ko bērns pavada nometnē, ir iespēja atvilkt elpu, un – tas nav mazsvarīgi. Tiesa, klausoties briesmīgās ziņas par negadījumiem, kas arī notikuši pedagogu klātbūtnē, ir fakts, ka izvēle par labu vienai vai otrai nometnei jāizdara ļoti uzmanīgi – vietā, kur vienkopus pulcējas daudz bērnu, nav vienkārši gādāt par pilnīgu viņu drošību, bet mums šāds drošības garants ir vajadzīgs.»

Zobu pasta un pirmā mīlestība

Aktrise Zane DAUDZIŅA:

«No savas bērnības vasarām nometnes atceros kā visinteresantāko un aizraujošāko lietu. Tā bija lieliska pieredze, un patiesībā arī savus īstos draugus, kas man joprojām saglabājušies kopš bērnības, ieguvu tieši šajās nometnēs. Būtiski gan, ka es uz nometnēm devos ar kori – tātad sev jau pazīstamiem cilvēkiem, kurus nu iepazinu citādā vidē. Tas bija īsts piedzīvojums ar pārģērbšanās ballēm un zobu pastas spiešanu uz tualetes poda brilles, ar izjokošanām, pirmajām mīlestībām un jautrām izdarībām. Pateicoties kora nometnēm, man nebija jāpiedzīvo skumjas pēc mājām, bēdāšanās un citas lietas, ar ko daudziem mēdza asociēties pionieru nometnes.

Vēlos, lai nometņu garu izbauda arī mani astoņus un desmit gadu vecie dēli. Par to pēdējā laikā ir arī vairāk domāts, taču es nevēlos, lai uz nometni viņi dotos kopā ar pilnīgiem svešiniekiem, tāpēc līdz braukšanai tikuši neesam. Nedomāju gan, ka te kaut kas būtu nokavēts – nometnēm īstais vecums tikai nupat būs sasniegts. Patiesībā šobrīd strādājam pie kādas idejas īstenošanas, un, ja viss notiks tā, kā plānots, ir ļoti iespējams, ka mani bērni vēl šogad pagūs apmeklēt savu pirmo nometni.

Uzskatu, ka nometnes ir ļoti labs veids, kā bērns var iemācīties socializēties ar saviem vienaudžiem, palīdz vienam otru iepazīt pilnīgi citādos apstākļos.»

Ilgas pēc pionieru nometnēm

Pavārs Endijs BĒRZIŅŠ:

«Man ir ļoti žēl, ka vairs nav pionieru nometņu. Pats bērnībā pa tādām braukāju katru vasaru, un tas bija vienkārši lieliski. Dzīvoju tur veselu mēnesi un galīgi neskumu pēc mājām. Biju tāds sabiedrisks bērns, kas ar ilgošanos pēc mājām vai garlaikošanos neaizrāvās, drīzāk man gribējās kaustīties vai paspļaudīties. Gadījās gan reizi aizbraukt arī uz sporta nometni, nu teikšu, kā ir, – tā man nepatika. Tur bija baigie treniņi un nekādas atpūtas.

Tā ka kopumā esmu par nometnēm. Šogad pirmo reizi tādā dosies arī mans vecākais – sešus gadus vecais – bērns. Viņš gan dosies tikai uz astoņām dienām, un tad manīs, kā būs. Šī nometne Kolkas pusē pie jūras tiek organizēta ar bērnudārza starpniecību, un domāju, visam vajadzētu būt kārtībā. Katrā ziņā šāds izbraukums viņam būs daudz interesantāks piedzīvojums, nekā sēdēšana laukos pie vecvecākiem. Protams, pirmajā dienā tiek saņemtas limonādes un saldējumi un bērnam prieks, bet nākamajās dienās tāpat sanāk vien tāda nīkšana pie televizora. Labāk lai brauc un priecājas ar savējiem.»

***

Vasaras nometnes skaitļos:

2006. gads – nometnēs piedalījās 25 000 bērnu, tostarp 1989 bērni sociālās palīdzības un integrācijas nometnēs, 213 bērnu nometnēs jauniešiem ar speciālām vajadzībām.

2005. gads – piedalījās vairāk nekā 20 300 bērnu, tostarp gandrīz 3000 bērnu sociālās palīdzības un integrācijas nometnēs, 500 bērnu nometnēs jauniešiem ar speciālām vajadzībām.

2004. gads – piedalījās 29 500 bērnu, tostarp 5031 bērns sociālās palīdzības un integrācijas nometnēs, 2848 bērni un jaunieši ar speciālām vajadzībām.

2003. gads – piedalījās 27 000 bērnu, 900 bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām.

Precīzu datu par to, cik bērnu apmeklēja sociālās palīdzības un integrācijas nometnes, nav publiskoti.

2002. gads – piedalījās 20 696 dalībnieki.

Precīzi dati par to, cik bērnu apmeklēja sociālās palīdzības un integrācijas nometnes, kā arī to, cik bija jauniešu un bērnu ar speciālām vajadzībām, nav publiskoti.

Jāpārbauda, pirms izvēlaties nometni savam bērnam:

• Nometnes vadītājam obligāti jāuzrāda apliecība par Izglītības un zinātnes ministrijas akreditētu bērnu un jauniešu nometņu vadītāju kursu programmas apguvi.

• Nometnei jābūt saskaņotai ar pašvaldību, kuras teritorijā tā notiek. Bez šāda saskaņojuma nometne uzskatāma par nelikumīgu.

• Pirms sūtīt bērnu uz nometni, svarīgi noskaidrot nometnes vadītāja pieredzi darbā ar bērniem un jauniešiem, pedagogu darba stilu, nometnes programmu un katras dienas plānojumu. Tāpat jāprecizē, kādas mantas un lietas nepieciešams ņemt līdzi (apģērbu, naudu, sporta inventāru utt.).

• Par bērna dalību nometnē noteikti jāslēdz līgums divos eksemplāros, no kuriem viens paliek pie vecākiem.

• Ne agrāk kā 10 dienu pirms nometnes jāsaņem ārsta izziņa par vispārējo veselības stāvokli, veiktajām vakcīnām un pedikulozes pārbaudi.