8.septembrī Eiropas Parlaments atbalstīja Eiropas likumprojektu, kas varētu samazināt zinātniskos eksperimentos izmantoto dzīvnieku skaitu. Direktīva tiecas panākt līdzsvaru starp dzīvnieku labturību un nepieciešamo atbalstu pētījumiem ar mērķi apkarot slimības.
Mazāk izmēģinājumu ar dzīvniekiem (23)
balsojums nozīmē, ka likumprojekts ir apstiprināts galīgi un deputātes Elisabeth Jeggle (EPP, DE) koordinētais teksts ir saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar Padomi (dalībvalstu valdībām).
Tiesību akts prasa ES dalībvalstu iestādes izvērtēt, kāda ir katra veiktā izmēģinājuma ietekme uz dzīvnieku. Šā noteikuma mērķis ir veicināt alternatīvas izmēģinājumu metodes un samazināt eksperimentu laikā dzīvniekiem nodarītās sāpes.
Direktīva arī pastiprinās noteikumus par primātu izmantošanu pētījumos, iedalīs eksperimentus pēc smaguma un precizēs, kādas pārbaudes nepieciešamas, lai nodrošinātu noteikumu ievērošanu.
Stimuli alternatīviem izmēģinājumiem
Dalībvalstīm būs jānodrošina, ka visos gadījumos, kad vien pastāv iespēja neizmantot dzīvniekus, tiek izmantota šī metode. Atļaujas varēs izsniegt tikai tādiem testiem, kuros izmantotās nogalināšanas metodes sagādā dzīvniekam pēc iespējas mazākas sāpes vai ciešanas, bet dod apmierinošus pētījumu rezultātus.
Dzīvnieku izmatošana eksperimentos ir atļauta pamatpētījumiem, praktiskiem pētījumiem, pētījumiem cīņai pret cilvēku, dzīvnieku vai augu slimībām, zāļu izmēģināšanai, dabiskās vides un sugu saglabāšanai, augstākās izglītības nolūkos un kriminālistikas izmeklēšanai.
Direktīvā ir arī iekļautas klauzulas, kas ļaus dalībvalstu valdībām atkāpties no dažām prasībām un reaģēt uz ārkārtas situācijām. Tomēr tas iespējams tikai zinātniski pamatotos gadījumos un pirms tam informējot Eiropas Komisiju. Ārkārtas klauzulas izmantošana visos gadījumos ir jāapstiprina citām ES dalībvalstīm.
Mazāk eksperimentu ar primātiem
Direktīva aizliedz izmantot zinātniskiem testiem tādus lielos pērtiķus kā šimpanzes, gorillas un orangutanus. Eiropas Komisijas sākotnējais ierosinājums būtu ierobežojis arī citu primātu, piemēram, pušķausu vāverpērtiķu un makaku izmantošanu, kas, deputātu skatījumā, varētu traucēt tādu neirodeģeneratīvu slimību pētīšanu kā Alcheimera slimība. Panāktā vienošanās tagad šo primātu izmantošanu atļauj, ja ir zinātniski pierādījumi, ka pētījuma mērķis nevar tikt sasniegts, izmantojot citas sugas.
Izmēģinājuma smaguma klasifikācija
Direktīva ievieš procedūru klasifikāciju pēc izmēģinājumu izraisīto sāpju intensitātes ("neatgriezeniska", "viegla", "mērena" vai "smaga"). Šī klasifikācija tika ieviesta kā grozījums, ko Parlaments apstiprināja pirmajā lasījumā.
Lai novērstu atkārtotas ciešanas, Komisija ierosināja atļaut veikt atkārtotus pētījumus ar vienu un to pašu dzīvnieku tikai tad, ja procedūra ir klasificēta kā viegla. Deputāti bažījās, ka pārāk stingru kritēriju rezultātā izmēģinājumos tiks izmantots vēl vairāk dzīvnieku nekā iepriekš, kas ir pretrunā ar likumprojekta mērķi. Tādēļ tie vienojās ar dalībvalstu valdībām atļaut dzīvnieku atkārtotu izmantošanu arī, ja sāpju līmenis raksturots kā "mērens", - ar nosacījumu, ka pirms tam jāapspriežas ar veterināru.
Inspekcijas un direktīvas pārskatīšana
Lai panāktu prasību ievērošanu, deputāti uzsvēra, ka iestādēs, kas veic izmēģinājumus ar dzīvniekiem, ir nepieciešamas regulāras, efektīvas pārbaudes.
Ar Padomi panāktā vienošanās prasa dalībvalstīm nodrošināt, ka inspekcijas tiek veiktas vismaz 33% laboratoriju, un dažās no tām - bez iepriekšēja brīdinājuma. Eiropas Komisija būs atbildīga par dalībvalstu kontroles iestāžu uzraudzību. Turklāt Eiropas Komisija tiks aicināta izvērtēt un pārskatīt direktīvu piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā.