Ozijs Osborns — cilvēks leģenda, cilvēks skandāls

Zaglis un krematorists

Osborns piedzima 1948. gada 3. decembrī Birmingemā, Anglijā. Ozija tēvs pa naktīm strādāja metālapstrādes fabrikā, savukārt māte dienā pelnīja iztiku automašīnu rūpnīcā. Skolas aptaujā Ozijs paziņoja, ka vēlas kļūt par santehniķi. Nedaudz vēlāk viņu izmeta no skolas. Vispirms viņš strādāja automobiļu fabrikā, kur noskaņoja mašīnu taures, vēlāk kļuva par miesnieku, pēc tam sāka strādāt krematorijā.

Lai atvieglotu dzīvi, viņš ievingrināja roku zādzībās. Pāris reižu Ozijs ielauzās kāda dzīvoklī, taču viņu noķēra, jo neveiksmīgais zaglēns izmantoja cimdus ar nogrieztiem pirkstu galiem. Iznācis no soda izciešanas vietas, Osborns atkal sāka zagt, šoreiz nosperot televizoru. Osborns atkal nonāca cietumā. Atsēžot sodu, viņš uz pirkstu locītavām ietetovēja slavenos burtus OZZY.

Krustu mānija

Ozijs nolēma, ka pietiek jokoties ar cietumiem, un izdomāja, ka zagšanas vietā naudu varētu pelnīt ar dziedāšanu. Laikā, kad viņa grupa ieguva leģendāro nosaukumu «Black Sabbath», mūziķi bija bez naudas. Kad «Black Sabbath» kļuva arvien populārāki, kāda sātanistu grupa piedāvāja tiem uzstāties viņu pasākumā «Night of Satan» Stounhedžā. Viņi noraidīja šo priekšlikumu. Pēc tam tika apgalvots, ka sātanisti uzlikuši viņiem lāstu. Ozijs palūdza tēvu izveidot alumīnija krustus, kurus pēc tam iesvētīja. Viņi nēsāja šos krustus 24 stundas diennaktī, lai izsargātos no briesmām. Krusts līdz pat šai dienai ir «Black Sabbath» simbols, un grupa noliedz jebkādu saistību ar sātanistiem.

Pirmais «Black Sabbath» albums iznāca 1970. gada 13. februārī. Lai to ierakstītu, grupai pietika ar astoņām stundām, un šis prieks zēniem maksāja 800 mārciņu. Viņi dziedāja par to, kas viņus tolaik visvairāk interesēja, — par drūmo un depresīvo dzīves pusi. Grupa uz lieliem panākumiem necerēja, patiesībā Ozijs vienkārši vēlējās parādīt mātei, ka viņa balss ir ierakstīta uz vinila gabala. Ozijs lepni nesa «jaunizcepto» albumu mājās, lai to nodemonstrētu saviem vecākiem. Ieklausījies albumā, misters Osborns jautāja dēlam, vai viņš ir pārliecināts, ka ierakstu laikā ir lietojis vienīgi alkoholu, turklāt nosauca šo mūziku par ļoti dīvainu.

Pirmā dziesma sākās ar baznīcas zvana skaņām, fonā līstot lietum, kas jau bija pietiekami baisi. Arī pats Ozijs līdz pat šai dienai nav pilnībā noklausījies šo albumu. Angļu čārtos albums sasniedza 8., bet ASV — 23. pozīciju.

Skaļums, griesti un skinhedi

Pēc kāda šova grupai uzbruka skinhedu bariņš. Tā kā skinhedi nēsāja masīvas botas, viņi nolēma par tiem pasmieties un sarakstīja dziesmu «Fairies Wear Boats».

Ja publika bija nepietiekami atsaucīga, grupa bez liekas kautrēšanās to pamatīgi nolamāja. Ja publika sarunājās, grupa vienkārši pagrieza skaļāk pastiprinātājus. Šajā laikā daudzas grupas mēdza uzstāties ļoti skaļi. Līdsas pilsētas galva pat izsludināja skaļuma griestus — 96 decibeli. Ja kāda grupa tos pārsniegtu, automātiski atslēgtos pastiprinātāji. «Sabatiem» parasts vakars nebeidzās normāli, ja vismaz trīs reizes netika atslēgti pastiprinātāji.

1971. gadā iznāca grupas jaunais albums, kurā dziesma «After Forever» bija par ticību Dievam. Baznīca nosauca to par zaimošanu. Kādā koncertā Memfisā uz grupas ģērbtuvju durvīm ar asinīm tika uzšņāpti krusti. Šova laikā kāds sātanists ar dunci rokā uzlēca uz skatuves. Vietējie sātanisti un raganas pēc koncerta savācās pie hoteļa, kurā grupa bija apmetusies. «Sabatiem» vairākkārt tika izteikti draudi viņus nošaut Amerikas turnejas laikā. Kādā šovā pēkšņi nogāzās visa gaismu iekārta, un pārbīlī Ozijs ilgu laiku stāvēja kā sālsstabs.

Bez narkotikām neiztikt

Grupa bija sākusi iepazīt nopietnākas narkotikas, kokaīnu ieskaitot. Ierakstot jauno mūzikas materiālu, viņi nepārtraukti, šņauca coke. Nav jābrīnās, kādēļ «Snowblind» būtu piemērots albuma nosaukums. Viņi uz albuma vāka uzdrukāja amizantu rindiņu: «Thanks to the COKE–Cola Company». Šajā gadā Ozijam un viņa sievai Telmai piedzima pirmais bērns — Džesika.

1974. gadā grupa pilnībā baudīja narkotikas, seksu, dārgas automašīnas. Ja kādam sagribējās mašīnu vai māju, viņi vienkārši par to ieminējās, un parasti jau nākamajā dienā vēlme tika izpildīta. Ozijs bija nopircis «Jaguar», kuru vēlāk sadauzīja, atmuguriski ripinot ārā no sētas. Tiesa, reāli grupa naudu nekad neredzēja, jo par to rūpējās menedžeri.

Vēlāk grupa pati nolēma nodarboties ar menedžmentu. Pamazām zēni zaudēja visas mašīnas un mājas, jo formāli tās viņiem nepiederēja. Par grupas jauno finanšu pārzini nolīga Donu Ardenu. Viņa astoņpadsmitgadīgā meita Šarona bija arī viņa sekretāre. Ozijs un Šarona satikās, kad viņš pabriesmīgā izskatā ieradās Dona ofisā un, atsakoties no krēsla, apsēdās uz grīdas. Šarona bija šokēta par šā cilvēka paskatu un izdarībām.

Sikspārnis bez galvas

1977. gadā nomira Ozija tēvs, un Ozijs pameta «Black Sabbath». Pēc tam viņš trīs mēnešus pavadīja hoteļa istabā, pasūtot picas un alkoholu, kā arī nolīga puisi, kas piegādā viņam kokaīnu. Ozijs domāja, ka dzīve ir beigusies. Šarona Ardēna, tā pati menedžera meita, kas bija kļuvusi par Ozija draudzeni, mudināja Oziju dibināt jaunu grupu, un tas arī tika realizēts.

Koncerttūru laikā Ozijs mēdza izklaidēties, metot publikā jēlu gaļu. Cilvēki šo faktu piefiksēja, un turpmākos koncertos daudzi ņēma līdzi gaļu, lai sviestu viņam pretī. Publika nesmādēja arī beigtas vardes, kaķus, čūskas un citas Dieva radībiņas. Reiz kāds izcēlās ar rotaļu lelles uzsviešanu, un tas pamatīgi nošokēja Oziju, kurš bija iedomājies, ka tas ir īsts bērns. Desmounas koncertā kāds uz skatuves uzlidināja dzīvu sikspārni, kas no stiprā apgaismojuma bija apdullis un nekustējās. Taču Ozijs, domājot, ka tā ir spēļmanta, nokoda tam galvu.

Gan publika, gan Šarona, gan arī pats Ozijs bija šokā. Pēc koncerta viņu potēja pret trakumsērgu. Tas turpinājās vēl kādu nedēļu. Pāris koncertos Ozijs pat paģība. Pēc tam sikspārnis kļuva par nākamo albumu simbolu, un Ozijs to sev pat uztetovēja. Dzīvnieku aizsardzības biedrība aicināja sabiedrību boikotēt Osborna koncertus. Ozijs tika nodēvēts par ārprātīgo, un viņa slava strauji auga. Ir stāsta par to, ka Ozijs, sākoties kādam koncertam, esot iemetis publikā trīs kucēnus un teicis, ka neturpinās šovu, kamēr nebūs saņēmis atpakaļ šos kucēnus beigtus...

Vēl viens balodis

1981. gadā Ozijs šķīrās no savas pirmās sievas Telmas. Lai nebūtu jāniekojas ar tiesu darbiem, Ozijs uzstāja, lai Telma visu mantu patur sev. Nedaudz vēlāk viņš apprecēja Šaronu.

1982. gada 19. februārī Sanantonio pēc kārtējās piedzeršanās Ozijs nolēma doties apskatīt pilsētu. Šarona ieslēdza viņa drēbes skapī, bet Ozijs tāpēc uzvilka sievas vakartērpu. Fotografējoties sieviešu lupatās, viņš, nekā ļauna nenojauzdams, urinēja uz kādas vēsturiskas celtnes pamatiem. Oziju arestēja, apsūdzot par nacionālā monumenta apgānīšanu. Viņam tika aizliegts jebkad vēlreiz uzstāties Sanantonio pilsētā.

Taču tas vēl nav viss. Incidentu ar sikspārni varētu nosaukt par negadījumu, bet atgadījumu ar balodīti — nu nekādi. Ozijs bija noslēdzis līgumu ar jaunu ierakstu kompāniju. Šarona ierosināja, lai Ozijs simboliski pamet gaisā divus balodīšus. Taču Ozijs nebūtu Ozijs, ja pirms tam tā kārtīgi nepiedzertos. Tā viņš ieradās ofisā un ieraudzīja ap lielu galdu sēdošus smalkus tipiņus solīdos uzvalciņos. Ozijam nepatika, kā uz viņu skatās, un, droši vien riebumā padomājis, ka šiem kretīniem viņš ir tikai naudas koks, vienu balodi palaida gaisā, bet otram nokoda galvu.

Pats Ozijs ir atzinis, ka dzerdams nezina mēru: «Ja ir šmiga, es dzeru, kamēr tā izbeidzas. Ja ir narkotikas, ņemu visas un pēc tam saplēšu paklāju sīkos gabalos. Es lietoju LSD gadiem ilgi. Nedēļā tērēju ap 1000 dolāru tikai narkotikām. Neskaitāmas reizes esmu pārdozējis narkotikas un par mata tiesu bijis līdz nāvei.»

Pamudina uz slepkavībām

«Suicide Solution» («Atrisinājums pašnāvībai») bija viena no dziesmām, kas izraisīja nākamo skandālu virkni. Ozijs sarakstīja šo dziesmu pēc tam, kad «AC/DC» solists Bons Skots gāja bojā, dzērumā nositoties ar auto. Ozijs bija domājis runāt par alkoholu kā par nāvējošu šķidrumu. Vārdam «solution» angļu valodā ir divas nozīmes — šķīdums un atrisinājums, un domāta bija pirmā nozīme, taču lielākā daļa klausītāju uztvēra otro. 1984. gada oktobrī kāds 19 gadu vecs jaunietis, klausoties šo dziesmu, nošāvās. Ozijs kopumā trīs reizes ir iesūdzēts tiesā par jaunatnes mudināšanu uz pašnāvību.

Cita dziesma «Bark at the Moon» ir stāsts par vilkati, kurš ir atgriezies, lai atriebtos tiem, kas reiz viņu nicināja un apglabāja. Šīs dziesmas iespaidā kāds kanādietis Jaungada naktī nogalināja sievieti un abus viņas bērnus.

1991. gada Ozijs vēlreiz centās atmest dzeršanu, un beigu beigās tas viņam arī izdevās. Šoreiz viņš vienkārši no rīta piecēlās un nolēma, ka pietiks dzert. Pats Ozijs apgalvo, ka kopš tās reizes vairs nav dzēris. Viņš pat nopirka trenažieri, kuru izmantoja pusotru stundu dienā, uzsāka diētu un citus pasākumus, kā rezultātā ievērojami uzlaboja gan savu figūru, gan arī izturību skatuves izdarībās.

Krāpa sievu ar «vecu mauku»

2005. gadā tika pārtraukts «Osbornu ģimenītes» realitātes šovs, ko izdomāja Šerija un kas MTV ēterā debitēja 2002. gadā. Kanāla skatītāji kļuva par aculieciniekiem pašiem dramatiskākiem notikumiem, kurus nācās piedzīvot roka leģendas ģimenei, — Ozija krišanai no velosipēda, kas gandrīz beidzās ar traģēdiju, Šaronas cīņai ar vēzi un Kellijas un Džeka ārstēšanās kursam no narkotiku atkarības. Šarona arī atklāja sabiedrībai, ka dēla Džeka dzemdību naktī vīrs viņu krāpis ar bērnu aukli. «Kad Ozijs atbrauca uz slimnīcu, viņš bija piedzēries. Tad viņš saļima un devās mājās,» 2005. gadā stāstīja viņa sieva. «Mans asistents iebrauca mājās, lai pārliecinātos, ka ar viņu viss kārtībā, un atrada Oziju gultā ar aukli. Viņa nebija skaista blondīne — viņa bija neglīta govs,» uzsver Šarona.

Tomēr Ozijs uz visiem laikiem esot atmetis sievas krāpšanu, kad viņam reiz pienāca pašas Šaronas viltots AIDS tests, kura rezultāti liecināja par inficēšanos. Kā stāsta Šarona, testu Ozijs saņēma 1986. gadā, kad viņš bija atzinies, ka pārgulējis ar kādu vecu mauku, kuru savācis bārā. «Es gribēju, lai viņam būtu šoks. Un tas pavisam noteikti nostrādāja,» viņa secināja.