A. V. Blonskis gan noliedza iespējamību, ka šis spridzināšanas gadījums bija iecerēts, lai novērstu uzmanību no V. Vaškeviča iespējamiem pārkāpumiem, saistībā ar kuriem KNAB ierosinājis kriminālprocesu un veicis kratīšanu gan viņa darba vietā, gan pie šķirtās sievas. «Neviens neriskētu ar savu veselību — nevar taču aprēķināt, kas notiks, ieliekot spridzekli, — tikpat labi var galvu noraut!» viņš teica.
Spridzeklis, pēc A. V. Blonska domām, varēja iedarboties, ieslēdzot kādu elektrisko ierīci — pulti vai pat mobilo telefonu. Fakts, ka sprādziens noticis dienas laikā, klajā vietā, kur atrodas daudz cilvēku, ģenerāli nepārsteidza: «Ir jau visādi muļķi, kuriem dots uzdevums, un viņi to veic, kā vien pagadās.»
Pēc notikušā policija ziņoja, ka atentātā izmantota sprāgstviela, kas ekvivalenta 200 gramiem trotila, taču bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris «Neatkarīgajai» pauda šaubas, vai tiešām spridzeklis bijis tik spēcīgs. «Vadoties no tās pieredzes, kas man bijusi, es dikti apšaubu, vai sprādziena ekvivalents bija tāds — sekām tad vajadzētu būt krietni stiprākām, taču viss kaut kas varētu būt, man pašlaik par notikušo grūti spriest.»
Viņaprāt, notikušā vaininiekus atklāt būs visai sarežģīti: «Varbūt kaut kas atklāsies, bet varbūt arī ne. Var strādāt, cik cītīgi gribi, bet, ja tajā vidē, kurā ir organizatori un izpildītāji, nav aģentu, tikpat labi tā lieta var palikt [neatklāta].» Par iespējamajām versijām, kas un kāpēc V. Vaškeviča auto spridzinājis, A. Staris nevēlējās izteikties.