Ziedi nozīmē emocijas

Jums patīk dāvināt ziedus?

Jā, bet pēdējā laikā reti sanāk. Mātei gan vienmēr dāvinu ziedus manā dzimšanas dienā. Viņai patīk cēlas puķes, tāpēc dāvinu rozes – dzeltenas vai gaišas. Māte ļoti priecājās par mūsu mazdārziņā audzētajām puķēm, un tas prieks pielīp arī man. Varbūt tādā veidā esmu iemācījies cienīt un saprast puķes? Gan bērnībā, gan arī tagad mūsmājās vienmēr ir ziedi, kādi nu kurai sezonai piederās, un arī tagad pats savās mājās cenšos neaizmirst atrast vietu ziediem - tie ir kā dzīvība mājās.

Vai jums ir tādi stereotipiem apvīti ziedi, kurus nekad nevienam nedāvinātu?

Atceros, kā kopā ar tēvu dāvinājām sievietēm tulpes sieviešu dienā - portfelī to bija vesels klēpis! Pret tulpēm man nav iebildumu, taču neļķes un gladiolas gan man nepatīk. Neļķes man asociējas ar padomju gadiem, bet gladiolas - ar skolu, tāpēc tās es noteikti nevarētu uzdāvināt, piemēram, savai mīļotajai sievietei. Meklētu tomēr kaut ko interesantāku!

Kādi ziedi ir interesanti?

Lai arī roze ir karaliska un lilijas smarža ir cēla, tomēr šīs puķes es visticamāk nedāvinātu. Tad jau drīzāk sezonālās puķes pušķos vai vienu interesantu ziedu, piemēram, magoni. Jo vienkāršāk, jo labāk!

Kāpēc latviešiem vienmēr gribas kaut ko vienkāršāku, necilāku? Jūs satrauc, ko par jums padomās citi, ja nopirksiet rožu klēpi?

Neesmu par to domājis... Man vienkārši ļoti patīk no tantiņām pirkt it kā necilas puķes – kliņģerītes, margrietiņas. Viņu lasītās puķes man šķiet tādas mīļākas nekā salonos vai no uzpircējiem iegādātās. Zieda vienkāršība jau nenozīmē nevarēšanu, kompleksu vai vēl ko pašapziņu nomācošu. Jo vienkāršāk, jo skaistums pamanāmāks! Vai klēpja lielums nozīmētu arī lielāku skaistumu?

Jums nepatīk divmetrīgs rožu ducis vai arī tā šķiet liela izšķērdība?

Protams, kaut kas tāds ir materiālās varēšanas apliecinājums, bet vai tas ir interesanti? Kurš gan nevar nopirkt tāāādas rozes (ja vien grib), bet lai pamēģina atrast interesantu un gaumīgu ziedu vai pušķi – ne tas ir viegli, ne arī tik lēti kā varbūt pirmajā mirklī šķiet.

Tad atklājiet noslēpumu, kur tādus gaumīgus pušķus var nopirkt?

Nav jau obligāti jābūt milzīgam pušķim! Tā var būt kaut vai viena, bet skaista puķe. Man ar padomu un kvalitatīvu ziedu izvēli palīdz mana klasesbiedrene, kura strādā ziedu veikaliņā, bet atklāt visiem noslēpumu, kur tas ir, nedrīkst - nebūs vairs noslēpuma.

Ja klasesbiedrene nav darbā, vai pats protat nopirkt kvalitatīvus ziedus?

Nē, man vispār ir ļoti grūti iepirkties, jo esmu ļoti izvēlīgs. Varu izbraukāt daudzas vietas, līdz atrodu tieši to, kas man patīk. Nopirkt kaut ko tikai ķeksīša dēļ nav manā gaumē. Ja zinu, ka sievietei patīk kādas konkrētas puķes, tad kaut vai pusi pilsētas izskraidīšu līdz tās atradīšu. Iekrītu tādā kā azartā – atradīšu vai nē. Varu nokavēt pasākumu, bet bez iecerētām puķēm neieradīšos.

Dāvinot ziedus, ir gadījies kļūdīties? 

Nē, bet lai prieka vietā nebūt vilšanās, būtu jāzina, vai sievietei labāk patīk griezti ziedi vai ziedi podiņā. Esmu dzirdējis viedokli, ka griezti ziedi esot miruši, tāpēc ar tādiem jāuzmanās. Pats pirms ziedu iegādes vienmēr padomāju par sievieti, kurai gribu tos dāvināt.

Ko tieši – to, ko vēlaties viņai pateikt ziedu valodā?

Varbūt, jo to, ko dāvinu dzimšanas dienā, nedāvinu randiņā. Uz randiņu es ietu ar kaut ko vienu un vienkāršu, bet ne jau tāpēc, ka naudas žēl.

Bet ir ziedi, kas skaisti izskatās tad, kad to ir daudz!

Jā, pļavas ziedi! Nu labi, es varbūt ironizēju, bet patiešām nesaprotu, kāpēc būtu jāaizraujas ar daudzumu?

Ja ziedi jums ļoti patīk, bet cena nē, ko darāt?

Es melotu, ja teiktu, ka cena man ir vienaldzīga, tomēr, ja ziedi man ļoti patīk, tad varu arī nopirkt tik, cik vēlos neatkarīgi no summas. Svarīgs ir noskaņojums un tas, kādai sievietei ziedus dāvināšu. Lai gan varu uzdāvināt ziedus arī pats sev – tāpat vien, prieka pēc.