Rozes — seksa priekšspēles ierocis?

— Kam lielāks prieks — ziedu dāvinātājam vai saņēmējam?

— Laikam tomēr saņēmējam, bet nav izslēgts, ka arī dāvinātājam, it īpaši tad, ja dāvinātājam no saņēmēja kaut kas vajadzīgs ...

— Bez iemesla dāvināt nevar?

— Vajadzētu, bet ir tik grūti atcerēties, ka otram, īpaši mīļotajam cilvēkam, prieks jāsagādā varbūt tāpat vien. Man visbiežāk sanāk dāvināt tad, kad ir kāds iemesls, piemēram, jubileja vai esmu ko sliktu izdarījis.

 —Ziedi var kalpot kā izlīgums?

— Jā, laulāto attiecībās ziedi var daudz ko pateikt bez vārdiem. Sievietēm taču patīk, ja viņām dāvina ziedus? Vīriešiem savukārt patīk, ja sievietēm patīk!

 —Kāda ir atšķirība starp ziediem, kurus dāvināt savējiem un svešajiem?

— Svešākiem cilvēkiem parasti dāvinu standartziedus, piemēram, rozes. Ar tām nav jāsaspringst — patiks vai tomēr kļūdīšos. Ar rozēm un svešiniekiem ir viegli, bet ar savējiem jau ir grūtāk. Lai gan, ja galīgi nav laika un spēka padomāt, arī tad var izlīdzēties ar rozēm. Unikāli ziedi!

 —Rožu garumam, daudzumam un krāsai ir nozīme?

— Protams, bet reizei, kad var atļauties dāvināt šādus ziedus, ir jābūt īpašai, piemēram, ja ir izdarīts kaut kas ļoti, ļoti labs vai arī apaļā jubilejā.

 —Bet ziedu valodai? Kādā TV raidījumā dzirdēju, ka dāvināt, piemēram, dilles nozīmē — mūs izseko!

— Dilles? Kurš kaut ko tādu dāvina? Nē, tās gan nevienam neesmu dāvinājis, un ziedu nozīmei speciāli uzmanību arī nepievēršu. Tiesa, man ir asociācijas, piemēram, dzeltena krāsa man šķiet saistīta ar viltību. Uz kāzām tādas krāsas puķes es laikam tomēr nenestu. Sievai arī dāvinu vienkāršus ziedus, jo man patīk lauku vai pavasara puķes pušķīšos. Ne jau tādēļ, ka tās lētākas, bet sirsnīgākas.

 —Maijpuķītes varētu uzdāvināt kādai kolēģei vai darījumu partnerei?

— Nē, tad noder rozes! Nevar zināt, vai sapratīs un nepārpratīs. Neesmu gan nekad tā nopietni par to domājis, bet iespējams, ka tas ir kaut kāds komplekss, ja nevari uzdāvināt sievietei ziedus, kas patīk tev pašam. Ar klasiskām vērtībām nokļūdīties tomēr grūtāk! Iespējams, ka tās ir bailes kļūdīties, turklāt vēl darba jautājumos!

 —Vai ziedi var būt seksa priekšspēles ierocis?

— Un kāpēc gan ne? Viss atkarīgs no tā, ko un kā gribas panākt. Tikai neesmu īsti drošs, ka — jo garākas rozes, jo labāks būs sekss...

 —No garām rozēm iespaids tomēr lielāks nekā no maijpuķīšu pušķa?

— Nenoliedzami! Lai kā gribētos apgalvot, ka vienkāršība ir tas labākais, tomēr ir reizes, kad nepieciešams tieši nošikot, izbrīnīt.

— Zināt, cik apmēram maksā viena roze? Cik daudz dāvināt nebūtu žēl?

— Vidēja garuma roze maksā ap Ls 2, un ikdienā vairāk par piecām rozēm es nedāvinātu. Man nav naudas žēl, bet negribas pazaudēt to sajūtu, kad dāvini un priecājies par piecām rozēm, bet kad par varbūt 21. Ja katru nedēļu dāvināšu sievai rožu klēpjus, tad kā varēs saprast un novērtēt ziedus svētkos?

— Sievietes nedrīkst pieradināt pie pārliekas ziedu dāvināšanas uzmanības?

— Jā, tieši tā. Citādi vīrietis kādu dienu ziedus neatnesīs, un tad sieviete mocīsies ar domām, ka ir aizmirsta, vairs neinteresē savu vīrieti utt..

 —Cik daudz naudas jums nebūtu žēl atdot par nelielu uzmanības apliecinājumu, vidēji lielu un ļoti lielu?

— Par mazu līdz Ls 10, par vidēju, piemēram, daudz laimes dzimšanas dienā, — līdz Ls 20, bet par lielu, piemēram, es tevi ļoti mīlu, — līdz Ls 30. Vairāk gan ne!

— Vai esat skrējis pa pilsētu, meklējot kādu konkrētu ziedu?

— Agrāk jā, bet tagad gan vairs ne. Varu veltīt laiku kaut kā cita meklējumiem, bet ne jau puķu. Nopirkšu, kādas būs!

— Kvalitatīvus ziedus protat nopirkt? Neesat kādreiz piekrāpts?

— Regulāri, it īpaši ziemā, kad ienesu ziedus no aukstuma siltumā, tāpēc nevajag ziemā pirkt ziedus no tirgotājiem uz ielas!