Man, lūdzu, ziedus sievietei!

Cik bieži dāvināt sievietei ziedus nozīmē – dāvināt ne pārāk bieži un ar mēru?

Ja sievietei dāvina ziedus tāpat vien, respektīvi, viņai nav jubileja, vārda diena utt., tad tas nozīmē, ka dāvinātājs par viņu domā. Taču, ja ziedi tiek dāvināti katru nedēļas nogali, tad tā ir pārspīlēta vēlme pievērt sev sievietes uzmanību. Neapšaubāmi - sievietei uzmanības apliecinājumi ir vajadzīgi, bet jūtot mēru un robežu! Pretējā gadījumā tas var apnikt vai arī pierast, ka bez ziediem nav iespējama neviena nedēļas nogale. Dāvināšanas biežums jāizvērtē katram individuāli, bet ziedu dāvināšanai nevajadzētu kļūst par ikdienišķu prieku. Nu labi, sezonā reizi būtu jauki atcerēties savai sievietei uzdāvināt ziedus, turklāt tāpat vien – bez iemesla.

Ja nu tomēr ir vajadzība ar ziedu palīdzību, piemēram, izpirkt savu vainu?

Ja attiecības pāra starpā ir normālas, tad ziedi patiešām var būt kā sākums izlīguma sarunai, tomēr būtu nepareizi domāt, ka ziedi var visu atrisināt bez vārdiem. Cilvēkiem ir jāizrunājas, nedrīkst savu atbildību novelt uz ziediem un paļauties, ka tie visu atrisinās! Ziedi ir tikai viena no dzīves sastāvdaļām, bet nevis pati dzīve!

Bet ziedu valoda ir tik daiļrunīga...

Jā, bet tā neatbrīvo cilvēku no atbildības izrunāties par kaut ko, kas pāra starpā ir radījis saspīlējumu, kura dēļ ir nepieciešams sarunu uzsākt ar ziedu starpniecību! Ziedi var būt ļoti labs pozitīvās emocijās virzītas sarunas sākums, bet nevis pati saruna.

Vai ir atšķirība sarunu uzsākt ar grieztiem ziediem vai ziediem podiņā?

Man pašam labāk patīk dāvināt ziedus podiņā – neatkarīgi no tā, vai ir nepieciešama saruna vai gribu otram cilvēkam vienkārši uzlabot garastāvokli. Ja ziedi ir vēl pumpurā un nav redzama to krāsa vai sajūtama to smarža, tad pirmais iespaids, protams, nav tik liels, kāds tas būtu, ja dāvinātu izplaukušu ziedu klēpi. Tomēr ir tik patīkami, ka pēc pāris dienām dāvinātais zieds uzplaukst un par dāvinātāju atgādina vēl pāris nedēļu vai pat mēnešu nevis tikai dienu garumā.

Varat veltīt stundas kāda konkrēta zieda meklējumiem?

Ķeksīša pēc vispār nedāvinu neko, tāpēc noteikti padomāšu, kādus ziedus vēlos dāvināt, bet laikam tomēr neskraidīšu apkārt, meklējot tieši iedomāto puķi. Jāpielāgojas apstākļiem un, ja nav tas, kas vajadzīgs, tad izvēlos kaut ko citu, kas ir acu priekšā.

Protat atšķirt svaigus ziedus no jau pagurušajiem?

Savulaik pats esmu audzējis un tirgojos puķes, tāpēc man nav, piemēram, jāspaida rožu galviņas vai jāpēta ziedu kātiņi, jo uz aci redzu, kurš zieds ir svaigs, tomēr, pazīstot ziedu tirgošanas aizkulises, arī man ir gadījies kļūdīties. Visbiežāk tādās reizēs, kad emocijas ņem virsroku un ziedus iegādājos tikai tāpēc, ka man tie patīk.

Vai tad tādus ziedus, kas nepatīk, vispār ir jāpērk?

Nē, bet ir jādomā ar prātu un jāņem nevis krāšņākais, bet gan ilgnoturīgākais zieds. Tieši tāpēc ziedi podiņos ir labs variants.

Cik daudz naudas nav žēl atdot par ziediem?

Atkarībā no situācijas, bet nekad nepērku ziedus ar domu – man vienalga ko, galvenais, lai ir daudz! Ne jau ziedu garumā vai skaitā slēpjas lielais prieks, arī tāda veida pašapliecināšanās man nav nepieciešama.

Vai esat tik drosmīgs, ka varat sievietei uzdāvināt tādus ziedus, kas patīk pašam, bet nezinot, vai tie patiks saņēmējai?

Piemēram, neaizmirstulīšu pušķi? Jā, nekādu problēmu! Mani neuztrauc, ko par mani padomās, piemēram, ka nevaru atļauties neko vairāk vai, ka neatšķiru ziedus utt. Ir bijis, ka esmu izcēlies uz lielu pušķu fona, uzdāvinot jubilārei it kā necilas puķes – alpu vijolītes podiņā.

Par ziedu valodas nozīmi nepiedomājat?

Tas ir tikai cilvēku izdomājums un vai tādēļ nepirkt un nedāvināt, piemēram, kaktusus? Paskatieties, cik skaists ir tikko uzplaukuša kaktusa zieds!