Pavasaris arī telpaugiem

Kad pārstādīt

Parasti to dara, kad telpaugi vairs tik labi neizskatās, sāk nīkuļot. Tāds noteikti jāpārstāda nekavējoties, tomēr labāk to darīt, kad augs ir veselīgs un dekoratīvs. Jebkurā pārstādīšanas procesā tiek traumētas auga saknes un to darbība uz laiku tiek pārtraukta, tāpēc augi vairs nespēj normāli uzņemt ūdeni un barības vielas.

Visieteicamāk pārstādīt februārī, martā, kad augi attopas no ziemas, sāk augšanu. Vēlams pārstādīt līdz jūnijam, jo, vēlāk stādot, tie nespēj kārtīgi ieaugties pirms rudens un ziemas perioda. Tomēr mēdz būt ārkārtas situācijas, kad telpaugus pārstāda pat ziemas vidū. Tādās reizēs, ja ir iespējams, augu pārveļ jaunā podā, nenopurinot veco augsni un neizjaucot sakņu kamolu, gar poda malām un sakni apberot svaigu zemi.

Maina augsni

Augus pārstādot, tiem nepieciešams nomainīt augsni, jo ir izmantotas visas barības vielas, augsnei mainījušās fizikālās īpašības. Pirms pārstādīšanas augu kārtīgi aplej, lai, ņemot ārā no poda, no saknēm nenobirtu zeme. No poda augu ieteicams izņemt, to apgriežot otrādi – ar vienu roku pietur augu, ar otru – podu. Poda augšmalu piesitot pie galda malas, augs viegli iznāk ārā, un tad iespējams novērtēt sakņu sistēmu. Veselīgas saknes ir gaišas; ja tās tumšas, brūnas vai melnas – noteikti jāizgriež. Apgrieztās, kā arī netīšām aplauztās saknes jāapkaisa ar kokogles pulveri, lai pasargātu no dažādām puvēm. Vecā zeme uzmanīgi jānoņem, jānokrata vai arī jālieto koka irbulis, lai to nodrupinātu.

Katram sava

Lai telpaugi pēc pārstādīšanas justos labi, tie jāstāda piemērotā augsnē. Ir svarīgi zināt katram augam vajadzīgo augsni ar dažādām piedevām, kā arī augsnes reakciju – vai telpaugam nepieciešama skāba, neitrāla vai sārmaina vide. Visām augsnēm jābūt ūdens un gaisa caurlaidīgām, tādēļ tām pievieno sīkas poda lauskas, keramzītu, rupju granti un citus irdenumu veidojošus materiālus. Pēc augsnes viegluma un smaguma telpaugus it kā dala divās daļās: tos, kuru lapojums ir smalks un gaisīgs, stāda mīkstā augsnē; augus ar rupjām, cietām, stingrām lapām vai ērkšķiem – smagā augsnē. Ne visi telpaugi atbilst šādam sadalījumam. Specifiskas augsnes ir epifītaugiem – bromēlijām, orhidejām un citiem, kur augsnei pievieno priežu mizas, sfagnu sūnas, nesatrūdējušas lapas. Lapu kaktusiem (Ziemassvētku, Lieldienu u. c.) vajadzīga mīksta, bet tradicionāliem adataiņiem – smaga augsne. Augsnes sastāvs lielā mērā nosaka telpauga augšanu un attīstību, no pareizas izvēles ir atkarīga ziedpumpuru veidošanās, ziedēšana, sēklu un augļu nogatavošanās.

Gan māla, gan plastmasas

Telpaugiem derīgi dažāda materiāla podi, tie vienlīdz labi aug māla, plastmasas, kā arī citos traukos, tikai jāzina šo podu materiālu īpatnības. Piemēram, plastmasas podos audzētie nav tik bieži jālaista, jo plastmasa neuzsūc ūdeni kā māls – māla podos jālaista biežāk. Tumšas krāsas podi pievelk siltumu, saulē tie sakarst ātrāk nekā gaišo toņu podi.

Jaunajam podam jābūt tikai nedaudz lielākam par veco. Ja stāda māla (neglazētā) podā, vismaz diennakti to mērcē ūdenī. Tas jādara ne tikai tādēļ, lai poras piepildītos ar ūdeni (iestādot nemērcētā podā, tas nosūc mitrumu no augsnes un līdz ar to, laikā augu neaplejot, kaltē auga saknes), bet arī lai izskalotos ražošanas procesā radušies šķīstošie sāļi, kas var kaitēt augu saknēm. Dažkārt šādas sāļu nogulsnes iespējams ieraudzīt gan augsnes virskārtā, gan gar poda malām. Podā jābūt ūdens notekas caurumam un labai drenāžai, pirms tur ieber augsni.

Kā pārstādīt

Pārstādot jebkuru telpaugu, tam podā jāatrodas pašā centrā. Augu tur rokā, lai saknes brīvi nokarājas podā, un palēnām tām apkārt ber augsni. Nedrīkst vispirms iebērt augsni un tai virsū uztupināt augu ar saspiestu sakņu kamolu. Jāņem vērā sakņu trauslums. Piemēram, fikusus piespiež viegli pie stumbra pamatnes, bet orhidejas – falenopšus – piespiež tikai gar poda malām. Telpaugus pārstāda ēnainā vietā, jo saulainā, vējainā vietā un sausā gaisā saknes ātri iekalst. Pēc pārstādīšanas augu aplaista, apsmidzina un novieto no tiešiem saules stariem aizsargātās vietās. Jāatceras, ka telpaugi šajā laikā ir jutīgi pret krasām temperatūras maiņām un caurvēju.

Jālaista uzmanīgi

Pēc pārstādīšanas augi jālaista uzmanīgi un saudzīgi, it īpaši pelargonijas, fuksijas un citi, kuriem pārstādot ir apgriezti stumbri, zari un daļēji arī saknes. Minimāli jālaista tie, kuriem vēl nav parādījušās lapas, jo saknes uzņem maz ūdens – nav taču lapu, kam to patērēt, tas nevar iztvaikot. Šādus augus bagātīgi laistot, tos var nosmacēt – ūdens izspiež gaisu no augsnes, un saknēm pietrūkst skābekļa.

Pārstādītus augus nemēslo apmēram mēnesi, taču tas ir individuāli. Ja augs jau pēc nedēļas intensīvi sāk augšanu – parādās ievērojams pieaugums dzinumos, var sākt mēslošanu ar vājas koncentrācijas barības šķīdumiem, palēnām pārejot uz stiprāku koncentrāciju. Pārstādītie augi ātrāk atjauno sakņu funkcijas un darbību, ja saņem siltumu no apakšas. Pārstādīšanu parasti apvieno ar pavairošanu – ceru dalīšanu, dzinumu atdalīšanu, tā vienā reizē paveicot divus darbus.

***

DER ZINĀT

• telpaugus parasti pārstāda februārī, martā, aprīlī

• vēlams to pabeigt līdz jūnijam

• pārstādot nomaina augsni, jo tajā esošās barības vielas ir izmantotas

• jānovērtē sakņu sistēma: veselīgas saknes ir gaišas

• der dažādu materiālu podi, tiem jābūt ar caurumu, lai varētu notecēt ūdens

• augu pārstādot, to ievieto poda pašā centrā

• pēc pārstādīšanas jālaista uzmanīgi

• mēslot atsāk apmēram pēc mēneša

• pārstādīšanu apvieno ar pavairošanu

***

DER ZINĀT

• Milzīgo trompetziedu īpašnieces – eņģeļtaures gada laikā pārstāda vismaz divas reizes.

• Sīpolpuķes – hipeastrus un amariļļus – noteikti reizi gadā, citrusus un dažādas orhidejas – cik vien reti iespējams ļoti jutīgo sakņu dēļ.

• Liela izmēra augus, tādus kā palmas, jukas, monsteras un citus, pārstāda tad, kad jānomaina vecais pods.

• Klīvijas un sensevjēras jeb līdakastes pārstādot, tām ne tikai bagātīgi, bet arī pārbagātīgi jāpiesakņo podi ar augsni, lai augi varētu krāšņi uzziedēt.

• Visi ziedošie telpaugi jāstāda samērīgos podos – ne pārāk lielos un ne pārāk mazos. Ja augu nevajag pārstādīt, katru gadu atjauno augsnes virskārtu, veco aizstājot ar jaunu un svaigu.