22. sērija. 11. septembra faktors

Dienu vēlāk viss jau ir mainījies – pēc teroristu uzbrukuma Ņujorkas dvīņu torņiem un citiem objektiem izrādās, ka Rietumu pasaule pēkšņi ir daudz gatavāka atvērt savus apskāvienus visiem, kas ir gatavi tajos iekrist un puslīdz atbilst izvirzītajiem kritērijiem, un kaut kur ir pačibējuši arī Krievijas kategoriskie iebildumi pret NATO paplašināšanos. "Pēkšņi, bet varbūt ne tik pēkšņi visas latiņas tika norautas lejā – ne attiecības ar Krieviju, ne robežlīgums, ne nepilsoņu jautājumi vairs nebija tik svarīgi gan NATO, gan ES. Pēkšņi svarīgs bija karš pret terorismu. Ja nebūtu 11. septembra, es nedomāju, ka mēs būtu tik ātri NATO tikuši iekšā. Mazie bandinieki Amerikai bija svarīgi, jo NATO iekšpusē amerikāņiem bija problēmas ar Vāciju, ar Franciju. Viņiem bija svarīgi, ka visas bijušās PSRS un sociālistiskās nometnes valstis pietuvinās viņiem un viņus atbalsta. Tīri psiholoģiski. Psiholoģiski un simboliski," dažus gadus pēc šiem notikumiem atzīst J. Jurkāns.

Vēl 2000. gadā, kad Latvijā ierodas NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons, NATO paplašināšanās jautājumi, Latvijas rīcības plāns dalībai NATO, kā arī valsts paveiktais virzībai uz Ziemeļatlantijas aliansi tiek apskatīts visnotaļ formāli, un tāpat ne NATO, ne Ameriku īpaši nesatrauc arī Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas oficiālais paziņojums britu raidstacijai BBC – Krievijas jaunā drošības koncepcija, lūk, paredzot militāra spēka lietošanu pret kaimiņvalstīm un faktiski draudot ar reālu Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm, kas faktiski būtu arī netiešs uzbrukums NATO.

Toties pēc 11. septembra notikumiem visi šāda veida izteikumi jau tiek uztverti visnotaļ iejūtīgi, un pēc desmit NATO kandidātvalstu apliecinājuma atbalstam ASV cīņai pret globālo terorismu likumsakarīgs ir kā 2001. gada decembrī izteiktais ielūgums Latvijai un deviņām citām ES kandidātvalstīm Eiropas Savienībā iestāties 2004. gadā, tā 2002. gada novembrī izskanējušais aicinājums Latvijai un vēl sešām citām valstīm līdz tā paša 2004. gada maijam iestāties arī NATO. Savukārt visi šiem uzaicinājumiem sekojušie notikumi jau ir gluži tehnisks process, kas noslēdzas gluži likumsakarīgi, reti kuram panākumu apreibinātam valstsvīram liekot pašam sev uzdot jautājumu – kas notiks nākamajā globālo lielvaru spēļu raundā, kad kārtis var izkrist gluži citādi.

Mūsdienu Latvijas vēstures seriāla jaunākās sērijas katru nedēļu lasāmas žurnālā ŽZL.

Turpmāk vēl...