Tēlnieku darbi citā rakursā

Kā izstādes ievadā norāda V. Dzintare, ekspozīcijas iecere radusies jau sen. Tās pamatā bijusi vēlme iepazīstināt skatītāju ar mākslinieka radošo procesu, jo liela daļa izstādes zīmējumu ir turpat blakus skatāmo tēlniecības darbu skices, tādējādi apmeklētājam ir iespēja salīdzināt darba ieceri, skici ar tās izpildījumu materiālā. Tas ir radošās domas attīstības ceļš – kā no zīmējuma rodas skulptūra un kā tie viens otru papildina.

V. Dzintare arī piebilst, ka parasti līdztekus darba skicei tēlnieki veido arī nelielu māla modelīti, kas ir vienlīdz interesanta darba procesa sastāvdaļa, tomēr, pēc izstādes veidotāju domām, modeļi vislabāk iederas mākslinieka darbnīcas atmosfērā, kamēr greznajai Baltās zāles telpai tie šķituši nepiemēroti, tādēļ eksponēšanai izvēlēti zīmējumi.

Jāpiebilst, ka daudzi tēlnieki ir izcili zīmētāji un liela daļa eksponēto darbu pārsniedz skices robežas un atklājas kā spilgti un pašvērtīgi mākslas darbi. Vienlaikus izstāde ir gana raiba un neviendabīga, kā atzinuši tās dalībnieki, arī pašiem bijis pārsteigums atklāt, ko paveikuši citi. Turklāt blakus zīmējumiem izstādē skatāmi arī pāris glezniecības paraugi, piemēram, V. Mickevičas spilgtās abstraktās kompozīcijas.

Atsevišķi autori izstādes ietvaros pārsteidz, jo eksponētie zīmējumi krietni atšķiras no iepriekš tēlniecības darbos iepazītā rokraksta. Piemēram, A. Rudzīte izstādījusi «Atmiņas par Angliju», kolorētos zīmējumos ietvertas ceļojuma piezīmes. Spilgtāko darbu vidū minami L. Franckevičas zīmētie «Mopši», kas reproducēti arī izstādes plakātā. «Mopšu» attēlojumā par tēlniecību atgādina dzīvnieku apbrīnojami jūtīgi tvertā forma. Tomēr liela daļa darbu piedāvā iepazīt jau izstādes ievadā pieminēto darba tapšanas ceļu no idejas līdz izpildījumam un blakus gatavajiem tēlniecības darbiem eksponētas vairākas skices, kas ilustrē mākslinieka domu gaitu.