<i>Ladybird</i> ceļā uz virsotnēm

Ladybird īstais vārds ir Tatjana Šihmuratova, bet draugi viņu dēvē par Dacīti. Tas skan sirsnīgāk. Un sirsnīga ir dziedātāja pati. Tomēr viņai netrūkst arī gribasspēka, jo meitene, kā pati saka, bez saulainās bērnības ir apņēmusies kļūt par labu profesionāli. Pašlaik viņa ir ceļā, ar sevi nemierā un plāno iesaistīties ikvienā projektā, kas šķiet interesants vai noderīgs personīgajā izaugsmē.

Skarbā bērnība

Dziedātāja atklāj, ka bērnībā viņa saņēmusi daudz mazāk uzmanības, nekā to vēlētos, tādēļ izjutusi mazvērtības kompleksu. «Man ir vecākā māsa, kura vienmēr pratusi ar visiem labi sadzīvot. Es tā nepratu. Domāju, ka man jāizdara kas būtisks, lai sev un citiem pierādītu, tikai nesapratu, kas būtu jāpierāda. Tad šai domai atmetu ar roku?– nav vērts neko pierādīt!»

Ladybird bērnībā bijusi vienpate, lai tādējādi mazliet izceltos un pievērstu sev uzmanību. Taču – nevienam jau nav vajadzīga nomākta meitene, visiem patīk jautri cilvēki. «Vienā brīdī nolēmu, ka jāsāk dziedāt, jo iztēlojos, ka šī nu gan ir profesija, kurai Latvijā un visā pasaulē tiek pievērsta liela uzmanība.»

Patiesību sakot, nākamā dziedātāja jau bērnībā vēlējusies iet mūzikas skolā, bet dažādu apstākļu dēļ tas nebija izdevies. Taču skolasbiedri ievērojuši Ladybird balsi, arī bērnunamā viņa dziedājusi ansamblī, bijusi soliste. Vēlāk nāca darbs meiteņu grupā «Rimmel Roses» ar vokālām un aktiermeistarības stundām. Diemžēl šis projekts pastāvēja samērā īsu laiku. Taču jaunā dziedātāja ilgi bez darba nedzīvoja, jo izturēja pārbaudi un kopā ar savu draudzeni Lily kļuva par Laura Reinika «bekvokālisti». «Reinikam patika gan tas, kā izskatāmies, gan mūsu balsis,» atklāti «RB» saka Ladybird. «Taču pēc vairākiem gadiem sapratu, ka negribu apstāties pie sasniegtā, jo jāturpina sevi attīstīt. Man nekad nav bijis gana ar to, kas ir. Manuprāt, labi, ja cilvēkam ir lielas ambīcijas. Un man tās ir ļoti lielas.» Protams, visu laiku neviens cilvēks nevar pavadīt cīņā ar sevi, ik pa laikam jāapstājas, lai iegūtu harmonijas izjūtu. «Vienmēr jau gribas būt gudrākai, talantīgākai, labākai, skaistākai…»

Nākamais pakāpiens dziedātājas karjerā ir darbs kopā ar viņas pašreizējo producentu Agri Semēvicu. «Agris man ir kā tēva vietā,» saka Ladybird. Viņš nekad nedresējot, bet izturoties kā pret pieaugušu cilvēku.

Nekāda «traļi vaļi»

«Parīzes Dievmātes katedrāles» iestudēšanas laiks dziedātājai esot visgrūtākais. «Tas man ir kas jauns un diezgan akadēmisks. Režisors ar mums ļoti nopietni strādā, nedrīkstu kļūdīties nevienā zilbē. Esmu vienīgā viņa pašreizējā komandā bez akadēmiskas skolas pamatiem, tāpēc iet diezgan saspringti. Bieži līdz šim esmu tikusi cauri ar tādu «traļi vaļi» attieksmi, bet šoreiz tā nu nemaz nevar. Pati sev saku – saņemies, ja tu to izdarīsi, iegūsi sev papildu punktus!»

Skatuviskā brīvība

«Dzīvē varbūt arī man ir kompleksi, bet uz skatuves tie zūd. Vienkārši ir jāstrādā, un ne par ko citu nav laika domāt.» Protams, uz jautājumu par kompleksiem dzīvē Ladybird atbild izvairīgi: «Parasti jau ir tā?– līdzko cilvēkiem atklāj, kas sevī nepatīk, viņi tam pievērš vēl lielāku uzmanību. Izlasa avīzē un iesaucas: «Bet tiešām tas taču redzams!» Ir aktrises, kuras saka: «Es jūtos kā neglītais pīlēns.» Un cilvēki viņas sāk uztvert kā tādas.«

«Pārtiju» cilvēks

Dziedātājas dzīvē bijuši posmi, kuros viņa nav ļāvusies nekādai izklaidei, bet tagad atzīst sevi par «pārtiju» cilvēku. «Man darbā ir aizņemtas gandrīz visas nedēļu nogales, tāpēc «tusēt» nevaru īpaši daudz, bet izmantoju visas iespējas doties uz pasākumiem brīvajā laikā. Izjūtu gluži vai bailes palaist ko būtisku garām. Ja zinu, ka kaut kur tiek rīkots pasākums, nevaru vakarā mierīgi nosēdēt mājās, gribas būt iekšā tajā virpulī.» Uz «RB» jautājumu, vai dziedātāja šādās reizēs var atļauties mazliet iedzert un uzsmēķēt, viņa smejas un saka: «Protams, visu var darīt, esmu tāda pati kā citi cilvēki.»

Ladybird patīk arī mierīga atpūta, piemēram, pastaigas gar jūru jebkurā gadalaikā. «Ūdens čalo, skatienam atklājas plašs horizonts bez gala un malas… Tāds skats iedvesmo. Vasarā jūrmalā pavadu gandrīz katru dienu, atpūšos, lasu grāmatas. Man patīk lasīt.» Dziedātāja visvairāk apgūstot tā dēvēto pamācošo literatūru – par psiholoģijas atziņām, savu spēju attīstīšanu un tamlīdzīgām lietām. «Esmu lasījusi arī Koelju grāmatas, bet tās man šķiet pārāk «popsīgas»,» viņa saka un atzīst, ka pasauli uztverot ar redzi. Tas dziedātājam neesot ideālais variants, jo šīs profesijas pārstāvji galvenokārt ir tā dēvētie audiālisti. «Es, piemēram, daudz labāk atceros to, ko esmu izlasījusi, redzējusi nodrukātu, nevis cilvēku teikto.»

Sirsnība

«Draugi man dzīvē ir pats svarīgākais,» «RB» saka Ladybird. Un, sajūtot viņas neviltoto sirsnību, par to nav jāšaubās. «Es vēlos «uzpucēt» attiecības ar draugiem, lai tās saglabātos vienmēr. Ja viņi man ko lūdz, dodu vai palīdzu labprāt. Esmu nesavtīga, ja dodu, tad – no visas sirds. Un negaidu neko atpakaļ. Pret cilvēkiem izturos tā, kā vēlētos, lai viņi izturas pret mani. Starp citu, pavisam nesen pārvācos dzīvot centrā, un tagad priecājos, ka varēšu uzņemt ciemiņus kaut katru dienu! Saprotu, ka ne nauda, ne liela nauda, ne slava nespēj aizstāt draugus. Ar viņiem vari dalīties savā dzīvē.»

Tiesa, no bērnunama laikiem Ladybird nav neviena drauga. «Iespējams, tāpēc, ka es nekad ar visām savām četrām neesmu gribējusi tur būt. Tas ir laiks, kuru nekad no savas dzīves nevarēšu izdzēst, varbūt pat labāks, nekā būtu citur, bet tas ir beidzies. Dažreiz ar cilvēkiem no bērnunama satiekos, bet nav izveidojusies draudzība. Īstenībā man ir gan viena draudzene no tā perioda, bet viņa tika adoptēta, kad man bija 12 gadi, kopā bijām tikai vienu gadu. Draudzene tagad dzīvo Amerikā, bet mēs satikāmies pavisam nesen, kad viņa bija atbraukusi.»

Savai mammai dzīvi bērnunamā dziedātāja ir piedevusi un nevēlas ar «RB» par to runāt.

Bez peņuāra

Neraugoties uz sabiedriska cilvēka dabu, mājas Ladybird noteikti ir kas vairāk par vietu, kurā pārlaist naktis. «Man patīk uzkopt, kārtot, gatavot ēst, īpaši – ja ciemos nāk draugi. Mājās jūtos ļoti labi, tajā pašā laikā par tām nedomāju, ja esmu citur. Labi jūtos visur. Ilgas pēc mājām mani pārņem tikai ārzemju ceļojumu laikā, tāpēc tie nekad nav bijuši ilgāki par nedēļu.»

Pēdējā laikā dziedātāja vairs nevarot nodalīt dzīvi mājās un sabiedrībā, jo jūtoties ļoti atvērta. Agrāk gan esot bijis citādi.

Protams, brīžos, kad svešas acis nevēro, ikviens cilvēks var atraisīties vairāk. Bet peņuārā gan dziedātāja pa dzīvokli nestaigājot, tad jau drīzāk pavisam bez apģērba. Vislabāk gan T–krekliņā un šortiņos. «Tā, lai justos seksīgi,» Ladybird smejas. Toties rītos, kad jāatrod garderobē dienai piemērots tērps, dziedātāja uzvedas visai ekspresīvi: «No skapja visu izmetu uz grīdas un jūtos kā lielas problēmas priekšā…»

Mīlestība un brīvība

«Vienkārši forši, ja sievietei blakus ir vīrietis. Ja viņš ir pastāvīgs un vari saņemt mīlestību katru mīļu brīdi. Ja tu vienmēr vari viņu samīļot. Lai nav jāsēž un jādomā: «Varbūt man tagad kādu sameklēt…» Sievietes kļūst trakas, ja viņu dzīvē nav veselīgu attiecību, un sāk darīt muļķības. Tad nereti viņas sāk vīriešus izmantot un kļūst izmantotas. Es atzīstu, ka vīrietis man nozīmē daudz, tajā pašā laikā nevēlos justies sasaistīta, nebrīva. Pati nekad neuzstāju, lai mans draugs paliek mājās tad, ja viņš vēlas kaut kur iet. Un man nepatiktu, ja viņš kādā pasākumā man teiktu: «Viss, tagad braucam mājās!» Neiegrožoju un nevēlos, lai mani iegrožo. Gribu, lai valdītu savstarpēja uzticēšanās. Ja viņš mani krāpj – nu un?! Ja es to nezinu, viss paliek uz vīrieša sirdsapziņas.»

Ladybird ir iemīlējusies, lai gan saka: «Ar laiku kļūstu pragmatiskāka, negribas zaudēt galvu. Agrāk attiecībās zaudēju prātu, tagad negribas būt tik ļoti emocionālai. Tā, lai katrs sīkums nespētu ievainot.»