Acis sarkanas kā trusītim

«Acs gļotādas jeb konjunktīvas iekaisumu visbiežāk izraisa vīrusi un baktērijas, taču mēdz būt arī alerģisks un ļoti retos gadījumos sēnīšu vai vienšūņu izraisīts konjunktivīts,» stāsta oftalmologs Rets Skrickis. Gada aukstajos mēnešos acs gļotādas iekaisumus ļoti bieži provocē dažādas elpošanas orgānu vīrusu infekcijas, īpaši adenovīrusi. Sāpes un dedzinoša sajūta acīs ir tipiska šo vīrusu infekcijas izpausme. Savukārt baktēriju (stafilokoku un streptokoku) izraisīts konjunktivīts ir viena no biežākajām gripas komplikācijām.

«Ja jums ir paaugstināta temperatūra un pamatīgas iesnas, par apsārtušām acīm nevajadzētu pārāk uztraukties, jo acs gļotādas iekaisums parasti pāriet pats no sevis,» mierina acu ārsts. Tomēr, ja pēc divām trim dienām acis joprojām ir sarkanas, vajag konsultēties ar acu ārstu, lai noteiktu iekaisuma iemeslu un izvēlētos piemērotas zāles. «Medikamenti, kas ārstē bakteriālu konjunktivītu, sēnīšu vai herpesvīrusa izraisīta acs gļotādas iekaisuma gadījumā acij nodarīs vairāk ļauna nekā laba,» skaidro Rets Skrickis, iesakot nenodarboties ar pašārstēšanos, jo iekaisums no acs gļotādas var pārvietoties uz radzeni un sabojāt redzi.

Acis labāk neberzēt

Alerģisks konjunktivīts parasti neizraisa acu apsārtumu un biežāk sastopams cilvēkiem ar citām alerģiskām izpausmēm, piemēram, ziedputekšņu vai pārtikas alerģiju, bronhiālo astmu. To var izraisīt arī tādas vielas kā kosmētika, smaržas, sadzīves ķīmija, medikamenti. Alerģiskais konjunktivīts nav lipīgs, taču vīrusu un baktēriju izraisīto acs gļotādu iekaisumu ar netīru roku starpniecību var «ieberzēt» acī, tādēļ labākā slimības profilakse ir personiskās higiēnas ievērošana.

Konjunktivīts ir viena no nekaitīgākajām acs infekcijas formām. Daudz nopietnāka kaite ir keratīts — radzenes iekaisums, ko bieži vien izraisa herpesvīrusi. Acs ir apsārtusi, asaro, rodas izteikta nepatika pret gaismu.

«Ja acs sāp, miglojas redze, nekavējoties jādodas pie acu ārsta, lai sāktu kompleksu ārstēšanu,» brīdina ārsts.

Kaitē pārpūle

Nereti acu apsārtumu izraisa t. s. sausās acs sindroms, kad asaru dziedzerīši neizdala pietiekami daudz asaru un acs gļotāda kļūst sausa. Acu izžūšanu veicina intensīvs darbs, kas prasa redzes piepūli, piemēram, dokumentu caurlūkošana, darbs pie datora u. c.

Lai atjaunotu acu skaistumu un labsajūtu, Rets Skrickis iesaka tomēr tūdaļ neķerties pie nomierinošiem acu pilieniem vai mākslīgo asaru pudelītes, bet kopā ar acu ārstu noskaidrot īstos diskomforta iemeslus. Varbūt pietiks vienkārši ar redzes korekciju, jo apsārtumu var izraisīt arī nepiemērotas brilles, kuru dēļ cilvēks nemitīgi samiedz acis. «Nomierinošie pilieni satur vielas, kas sašaurina acs asinsvadus, tādēļ tos nav vēlams lietot ilgstoši, bet gan kā avārijas novēršanas līdzekli, piemēram, lai atjaunotu acu skaistumu pēc garas un saspringtas darba dienas,» skaidro oftalmologs.

Ja sarkana kļuvusi tikai viena acs, iespējams, vainojama trauma vai tajā iekļuvis svešķermenis, kas nekavējoties jāizņem. Viena no biežākajām traumām ir radzenes virspusēji nobrāzumi, ko rada ievainojumi ar zaru, pirkstu, kā arī kontaktlēcu valkāšana. Parasti tie sadzīst paši vienas divu dienu laikā.

Lai neinficētos ar konjunktivītu:

• ar nemazgātām rokām nevajag pieskarties acīm;
• bieži mazgājiet rokas;
• nelietojiet kopējos dvieļus;
• auduma kabatlakatus aizstājiet ar papīra salvetēm;
• sasveicinoties iztieciet bez sarokošanās.

Acs apsārtuma iemesls var būt:

• akūts konjunktivīts, kas parasti ilgst no dažām dienām līdz divām nedēļām un skar abas acis, vispirms vienu, pēc tam arī otru;
• blefarīts — plakstu malu iekaisums, ko var izraisīt stafilokoku infekcija. Tas var būt arī viens no ādas slimības (rosacea) simptomiem;
• keratīts — herpesvīrusa izraisīts radzenes iekaisums;
• uveīts — acs asinsvadu apvalka priekšējo daļu iekaisums, kuras cēlonis var būt Krona slimība, sifiliss, tuberkuloze, trauma u. c.;
• mieža grauds — akūts infekciozs iekaisums plakstiņa iekšpusē vai pie skropstu folikulām;
• sausās acs sindroms — asaru deficīta stāvoklis, ko var izraisīt novecošana, asaru dziedzera slimības, reta mirkšķināšana, kā arī dažādu medikamentu lietošana, piemēram, antidepresanti, antihistamīni, kontracepcijas tabletes u. c.;
• traumas, svešķermeņu, kairinošu ķīmisku vielu nokļūšana acī.