Pavasarī aktualizējas saules alerģija

Šāda reakcija uz spēcīgo pavasara sauli ir apmēram 20 procentiem cilvēku, pārsvarā gados jauniem. Alerģijas izpausmes — spēcīga nieze, sarkani izsitumi, pietūkusi āda, čulgas vai ar šķidrumu pildīti mezgliņi — var parādīties gan dažas stundas pēc uzturēšanās saulē, gan nākamajā dienā.

Āda, sākoties siltākam laikam, tik krasi reaģē tāpēc, ka tā vēl nav pieradusi pie saules stariem. Turklāt pavasara saule ir krietni spēcīgāka nekā ziemas mēnešos. Neko nelīdz arī iedegums. Cilvēks kļūst brūnāks, bet nepatīkamā sajūta — it kā visa seja būtu pamatīgi uzblīdusi — nepāriet pat vasarā, ja nācies uzturēties saulē. Ne vienmēr palīdzēs sauļošanās solārijā, jo var gadīties, ka ādai ir paaugstināta jutība tieši pret tiem ultravioletajiem stariem, kas «noķerami» solārijā. Mēdz būt arī tā, ka tieši saules ultravioletie stari izraisa tūsku, ja lietoti daži medikamenti, piemēram, kontraceptīvie līdzekļi, antibiotikas. Tāpēc cilvēkiem, kuri zina savas ādas kaprīzes, ieteicams rūpīgi izlasīt zāļu lietošanas instrukciju! Tiklīdz tur minēts, ka saulē atrasties nav ieteicams, šim padomam nudien vēlams sekot. Vieglāk pateikt nekā izdarīt, bet tomēr: ja ir saules alerģija, izvairieties lietot vai darīt visu to, kas var provocēt problēmu! Piemēram, saules staros dažādas ķīmiskas vielas var izraisīt alerģisku reakciju, tāpēc nevajadzētu lietot dezodorantus vai ziepes īsi pirms došanās ārā. Vēlams izvairīties no tiešiem saules stariem, valkāt dabīga materiāla apģērbu un ādas aizsardzībai lietot krēmus ar SPF 30–60. Ja jūtat, ka saule ir «iekodusi» un seja pietūkst, aptiekā noteikti zinās dot kādu «ātrās reaģēšanas» padomu (noteikti izprašņājiet arī par piemērotāko saules aizsargkrēmu!), taču vislabāk, protams, ir konsultēties ar ārstu. Ja saules alerģiju izraisa medikamenti, dakteris, iespējams, varēs tos nomainīt pret mazāk «aktīviem» vai arī atrast produktu vai vielu, kura pastiprina alerģisko reakciju. Gadās, ka cilvēks apēd kādu specifisku produktu, piemēram, sinepes, un viņa organisms saulē sāk uzvesties pavisam jokaini. Saules alerģijas iemesli pilnīgi neapstrīdami noteikti nav, līdz ar to ieteicams ievērot principus, kuri vismaz nekaitēs ādai karstajos staros:

• noteikti jānopērk saules aizsargkrēms ar pietiekami spēcīgu tā dēvēto saules aizsardzības faktoru SPF (vēlams — ar maksimālo aizsardzību);
• ja tomēr nolemjat ilgstoši sauļoties, pastaigāties, strādāt zem klajas debess, tad iespēju robežās izvairieties to darīt no pulksten 10 līdz 16, kad saules gaisma ir visintensīvākā;
• pirms došanas ārā nelietojiet smaržas un dezodorantus, kas var izraisīt saules alerģiju;
• pavasarī un vasarā īpaši rūpīgi izlasiet medikamentu lietošanas pamācību. Iespējams, saules alerģiju var izraisīt arī zāles, tālab laikus konsultējieties ar ārstu, kurš tās var nomainīt pret citām;
• lai nomierinātu ādu, lietojiet A, C un E vitamīnu, beta karotīnu un selēnu! Tomēr pirms tam vēlams pajautāt mediķim, vai, kādā koncentrācijā un cik ilgi vajadzētu lietot vitamīnus.